Zaiga Kipere

Zvaigžņotā Debess savieno Latviju ar pasauli

Pareizi būtu arī burtiskā nozīmē - debesjums pār Latviju un pasauli ir viens, bet šoreiz šāds nosaukums bija izraudzīts Latvijas Zinātņu akadēmijas un populārā (arī populārzinātniskā) gadalaiku izdevuma Zvaigžņotā Debess redkolēģijas kopīgajam pasākumam, kurš, atbalstot LZA prezidenta Ojāra Spārīša ierosinājumu, 4. oktobrī, pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa palaišanas 59. gadadienā, notika Latvijas Zinātņu akadēmijā.

Žurnāla redakcijas kolēģija bija rīkojusies viltīgi un tālredzīgi, uzstāšanās smagumu noveļot uz savu autoru pleciem. Tālredzīgi tādēļ, ka klausītājiem bija iespējams iepazīties ne tikai ar aktuālām astronomijas un kosmosa izpētes problēmām, bet arī gūt priekšstatu par interesantām personībām, kas par šiem jautājumiem raksta.

Daudziem nav svešs LZA ārzemju locekļa Lundas observatorijas (Zviedrija) profesora Daiņa Draviņa vārds, jo viņš ir uzstājies LZA pilnsapulcēs un Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas pasākumos. Šoreiz viņš iepazīstināja ar svarīgākajām starptautiskajām astronomijas organizācijām un to darbības virzieniem, galvenokārt skarot lielos valstu kopprojektus, jo mūsdienu astronomija jau sen vairs nav vientuļa zinātnieka vēršanās savā teleskopā zvaigžņotā naktī, un mūsu Ventspils radioteleskopa antena ir viena no daudzajām lielajā novērošanas tīklā. Savukārt datu bāzes dara novērojumu rezultātus pieejamus jebkuram zinātniekam, kam tie interesē.

Daudziem atklājums bija Tartu observatorijas (Igaunija) Kosmosa tehnoloģiju nodaļas vadītājs PhD Andris Slavinskis - jauns, mūsu pašu Ventspils Augstskolā kosmosa izpētes apgūšanas gaitas sācis, Lundas Universitātē turpinājis, Tartu Universitātē pabeidzis un turpat arī palicis. Viņš vada studentu satelītu programmu, kuras ietvaros 2013. gadā kosmosā palaida Baltijā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni ESTCube-1. Iegūtā pieredze, ieskaitot to, ko neizdevās realizēt, noder, gatavojot palaišanai ESTCube-2 un domājot par ESTCube-3. Viens no uzdevumiem - pētīt, kā radīt tādus kosmiskos aparātus, kurus pēc to darbības izbeigšanās būtu iespējams nolaist zemākos Zemes orbītas slāņos, kur tie atmosfērā sadegtu un ar savām atlūzām nepiesārņotu kosmosu ap mūsu Zemi.

Zvaigžņotā Debess redkolēģijas loceklis PhD Jānis Jaunbergs ir gados jauns ķīmijas doktors. Viņa stāstījuma temats bija Saturna lielākā pavadoņa un vispār viena no lielākajiem pavadoņiem visā Saules sistēmā Titāna darvas ezeri. Pēc zondes sniegtajiem datiem modelējot Titāna grunts ķīmisko sastāvu, gūtas interesantas atziņas par dažādu, arī uz Zemes sastopamu, ķīmisko elementu klātbūtni. Būtu interesanti nolaist nākamo zondi tieši ezerā.

Raitis Misa žurnālam gatavojis intervijas ar ievērojamiem cilvēkiem, tostarp arī ar dažādu pagaidām vēl fantastisku projektu autoriem, kā, piemēram, Mars One idejas autoru Basu Lansdorpu (Bas Lansdorp) par pirmās cilvēku apmetnes (bez iespējām atgriezties) radīšanas uz Marsa tehniskajiem aspektiem. 2020. gadā plānots palaist demonstrācijas misiju, 2022. gadā uz Marsu nogādāt sešus konteinerus, kurus savienojot, iegūs dzīvojamās telpas pirmajiem četriem iemītniekiem. Vēlāk konteineru un cilvēku skaitu būs iespējams palielināt.

Mākslinieks un fotogrāfs Kristaps Kemlers uz ekrāna demonstrēja savu sacensību ar Habla teleskopa uzņemtajiem košajiem attēliem. Amatiera teleskops pret lielo Hablu! Izaicinājums ir pieņemts un godam izturēts. Tam liecība - uz Astronomijas kalendāra 2017 pirmā vāka redzamais attēls, kas tapis Cēsīs, Amatas novadā, kā arī vairākas citas žurnālā publicētas vāku bildes. Žurnāla atbildīgā sekretāre Irēna Pundure nosolījās turpmāk vairs neizmantot internetā atrodamus slavenus zvaigžņotās debess attēlus, ja pašiem ir tāds meistars.

Sarīkojums kārtējo reizi pierādīja, ka astronomija nav tikai gados cienījamu zinātnieku un amatieru būšana, bet arī aizrautīgu jauniešu nodarbošanās, kuri turklāt ar to spēj saindēt vēl jaunākus, skolas solu deldējošus. Vai viņu izaugsmei iespēju radīs arī valsts?

Videomateriāli