Baiba Bela, LU asoc. profesore

Eiropas sociologu asociācijas biogrāfisko pētnieku tīkla konference Rīgā

Katru otro gadu Eiropas Sociologu asociācijas (ESA) pētnieku tīkls "Biogrāfisks skatījums uz Eiropas sabiedrībām" rīko konferenci, lai iepazītos ar jaunāko pētījumu rezultātiem un diskutētu par biogrāfisko metožu lietojumu socioloģijā. Šogad 22. - 23. septembrī konference notika Rīgā, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūtu (SPPI) un valsts pētījumu programmu SUSTINNO. Konferences tēma bija "Biogrāfiskie pētījumi: nevienlīdzība un inovācijas".

Konferencē piedalījās gandrīz 30 sociologi no universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem Polijā (Lodzas, Varšavas, Poznaņas), Vācijā (Getingenes, Berlīnes, Magdeburgas, Augsburgas), Austrijā, Somijā, Lielbritānijā un Latvijā, kā arī Izraēlā. Kā konferences goda lektores uzstājās Bristoles Universitātes emeritētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Vieda Skultāne un Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas profesore Ursula Apitča (Ursula Apitzsch). Vieda Skultāne caur bezcerības tēmu Latvijā dokumentētos dzīvesstāstos rosināja diskusiju par sabiedrības un indivīda attiecībām un dzīvesstāstiem kā resursu kontrastējošu ideoloģiju analīzē. Ursula Apitča pievērsās 1955. gada itāļu imigrantu Vācijā un viņu bērnu pieredzes analīzei, rosinot diskusiju par transnacionālas dzīves telpas iespējām un riskiem, augšup un lejupejošām dzīves trajektorijām un pieredžu dažādību gan starp vairākām imigrantu paaudzēm, gan starp vienai paaudzei piederīgiem.

Konferencē tika pievērsta uzmanība plašam jautājumu lokam - sociālajām inovācijām to ieviesēju biogrāfijās, sociālo kooperatīvu vadītāju un sociālo uzņēmēju identitātēm, nabadzības un ilgstoša bezdarba personiskajai pieredzei, darba migrācijai un pārmaiņām mūsdienu Eiropā, kā arī neērtām tēmām un noklusētiem stāstiem - vardarbības ģimenē pārvarēšanai, HIV/AIDS personiskai pieredzei, sociālpolitisku pārmaiņu radītām klusuma zonām. Šajās tēmās pētnieki atgriezās pie klasiskās diskusijas sociālajās zinātnēs par struktūru vs spēju rīkoties (structure vs agency), sevišķi saistībā ar biogrāfisko kontroli pār dzīves notikumiem kontekstā ar strukturālajiem ierobežojumiem un iespējām. Pētījumos par ievainojamu sociālu grupu pieredzi tika skarti varas attiecību jautājumi un diskutēts par joprojām nozīmīgo piederību sociālajai šķirai, kas sevišķi asi parādījās nabadzības un sociālās atstumtības izpētē (zemas sociālās pozīcijas pārmantošana no paaudzes paaudzē). Līdzīgi izšķiroša loma dzīvesgājumā ir arī etniskajai un pilsoniskajai piederībai, piemēram, ar migrāciju saistītu tēmu izpētē tika parādītas nozīmīgas atšķirības kustības brīvībā un nodarbinātības trajektorijās, kā arī stigmatizācija subjektīvajās pieredzēs saistībā ar pētījumu dalībnieku etnisko vai pilsonisko piederību. Pētījumos par migrāciju tika skarti arī kulturdažādības jautājumi un veidi, kā tos risināt mūsdienu Eiropā. Varas un noklusēto stāstu tēma asi parādījās arī politisku un vēsturisku tēmu kontekstā, piemēram, pētījumos mūsdienu Izraēlā saistībā ar Palestīnas okupētajām teritorijām, kā arī tā saukto kara bērnu atmiņu izpētē (daudzās Eiropas valstīs Otrā pasaules kara ārlaulības bērni no okupācijas armijas karavīriem tika ievērojami stigmatizēti un viņu pieredze - noklusēta). Starp citu, ekonomiski augsti attīstītās valstīs arī nabadzības un sociālās atstumtības personiskā pieredze ir noklusēto stāstu kategorijā un tika secināts, ka bagātās un laimīgās valstīs būt nabadzīgam ir sevišķi grūti - pat labklājīgajā Somijā, ne tikai neoliberāli orientētajā Latvijā un citās, kurās nabadzība bieži tiek uzlūkota kā cilvēku pašu vaina un rīcībspējas (vai gribasspēka) trūkums. Jaunas tēmas parādījās biogrāfisko pētījumu metodoloģijas jautājumiem veltītos referātos. Tajā skaitā, aplūkojot ekstrēmu piemēru teorētisko vērtību un rosinot diskusiju par kritērijiem, kā nošķirt normalitāti no galējībām. Ļoti interesanta metodoloģiska diskusija tika risināta par to, kā analizēt hegemoniskos stāstījumus un noklusējumu diskursa konstrukciju.

Konferences tradicionālajā kultūras pasākumā šogad viesojās baltvācu izcelsmes austriešu režisore un mediju māksliniece Bettina Henkele (Bettina Henkel). Rīdziniekiem viņas darbs ir pazīstams no Rīgas 2014 kultūras galvaspilsētas dokumentālo filmu programmas. Konferences dalībnieki un viesi tika iepazīstināti ar mākslinieces personisko stāstu par trim paaudzēm - Latvijā dzimušās vecās mātes, tēva un meitas pieredzi, aplūkojot traumējošu pieredžu pārmantošanu no paaudzes paaudzē vēstures pārmaiņu kontekstā. Tika demonstrēti arī fragmenti no topošās dokumentālās filmas. Filma ļoti jūtīgi parāda ģimenes un cilvēka attiecības ar vietu, pagātnes notikumu pārmantošanu dzimtas vēsturē un atšķirīgās pieejas, kā katra paaudze veido savas attiecības ar pārmantoto vēsturi.

Konferences programmu un referātu kopsavilkumus var atrast interneta vietnē http://www.esabiographyconference.lu.lv. Pateicamies konferences finansiālajiem atbalstītājiem - Eiropas sociologu asociācijai un Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam ar Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienesta (DAAD) piešķirtajiem līdzekļiem no Vācijas Ārlietu ministrijas.