Ojārs Spārītis, LZA prezidents

Iespaidi un atziņas Septītajā Eiropas Savienības un Japānas zinātnes politikas un STS 2016 (Science and Technology in Society) forumos Kioto

Intensīvā ritmā oktobra pirmajās dienās pagāja komandējums (30.09.-05.10.) senajā Japānas galvaspilsētā Kioto, kura ir kļuvusi par vienu no mūsdienu Japānas simboliem globālai sadarbībai politikā, ekonomikā un zinātnes sasniegumu lolotai sabiedrībai. Par pamatu tam kalpo Japānas valdošo un bijušo politiķu aktīvā rīcība sabiedrības augšupejas nodrošināšanā, bet rīcības platformu visplašākā jautājumu spektra analīzei un lēmumu kaldināšanai nodrošina pasaules lielāko koncernu finansiālais atbalsts aktīvai domu apmaiņai pasaules mēroga forumos, kādi bieži tiek rīkoti Kioto Starptautiskajā konferenču centrā, lielākajās viesnīcās un uzņēmumos.

Starts forumu maratonam tika dots 1. oktobrī Vestin Miyako Kyoto viesnīcā, kur ES delegācija Tokijā bija organizējusi augsta līmeņa Eiropas valstu un Japānas politiķu un zinātnes administratoru tikšanos. Apspēlējot devīzi "Stimulēt cilvēku resursus zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībai nākotnē" kā ievērojamākās personas ar uzrunām uzstājās ES vēstnieks Japānā Viorel Isticcioaia - Budura, bijušais Japānas finanšu ministrs un STS Foruma rīkotājs Koji Omi, kā arī Japānas Zinātnes padomes prezidents Takashi Onishi. Intensīvās tikšanās vērtīgākā daļa bija Japānas Nacionālā Zinātnes un tehnoloģiju politikas institūta ģenerāldirektora Naoki Saito faktos un cilvēku resursu analītikā balstītā prezentācija. Tajā viņš ilustrēja globālos studējošo un zinātnieku migrācijas procesus un to sekas kā donorvalstīs, tā arī intelektuālo papildinājumu saņemošajās zemēs. Faktu analīze veidoja uzskatāmu ainu tam, ar kādām problēmām nākamajā laikā saskarsies dažādu kontinentu un valstu universitātes un rūpniecība. Naoki Saito vadītais Japānas Nacionālā Zinātnes un tehnoloģiju politikas institūts aktīvi modelē mehānismus un instrumentus kā globālajā darba, izglītības un zinātnes tirgū iesaistītajām zemēm pasargāt sevi no smagām studējošo un zinātnieku migrācijas sekām, kuras tiešā veidā korelē ar ekonomiskajiem panākumiem. Gandrīz visās diagrammās platākie un tālejošākie vektori savieno ASV, Ķīnu, Lielbritāniju un kopā ņemtās Eiropas, Āzijas un Latīņamerikas zemes gan kā studējošo migrācijas gan kvalificētu zinātnieku imigrācijas teritorijas. Pēc šiem parametriem katra nacionālā ekonomika var izdarīt secinājumus savai izglītības, zinātnes, darba tirgus un tehnoloģiju attīstībā balstītas uzņēmējdarbības veicināšanas politikai. Klāt esošie zinātnieki izteica rosinājumu, ka turpinot šāda formāta tikšanās, tās tiktu paplašinātas, pieaicinot Ķīnas, Korejas un Indijas zinātnes politikas veidotājus.

"STS Forum 2016" tradicionāli ir trīs dienu pasākums un tā dalībnieku skaits ir mērāms no astoņiem simtiem līdz tūkstotim zinātnieku, lektoru, uzņēmēju un politiķu. Divās pilnās intensīva darba dienās tiek dota iespēja gan klausīties Nobela prēmijas laureātu, zinātnes menedžeru, politiķu un uzņēmēju uzstāšanās, gan pašam dalīties pieredzē dažādās nozaru sekcijās. Foruma iedibinātājs un patrons Koji Omi vienkāršos vārdos pieteica jau 13. konferences filosofiju, norādot, ka tās jēga ir sniegt visprogresīvākās atziņas cilvēces labā. Viņš uzsvēra, ka ekonomikai svarīga ir izglītība un tehnoloģiskā attīstība, bet cilvēka kvalitatīvā dzīves ilguma nodrošināšanā svarīga ir veselības aprūpes iespēju uzlabošana. Nolūkā veidot starpvalstu dialogu ik gadus Kioto pulcējas pasaules vadošie zinātnieki un valstu līderi, lai sabiedrības labā kopīgiem spēkiem risinātu globāli svarīgus zinātnes nozaru tehnoloģiskā progresa jautājumus.

Jau vairākus gadus Kioto forumu atklāj harizmātiskais Japānas premjerministrs Šindzo Abe (Shindzo Abe), kurš kā politiķis ir autoritāte daudziem valsts iedzīvotājiem, par ko liecināja plakāti ar viņa portretu veikaliņu, amatnieku darbnīcu un pat dzīvokļu balkonos un logos. Grūti iedomāties šādu situāciju mūsu zemē, bet tad ir jāatbild uz jautājumu: kādēļ Japānā tā notiek, bet pie mums - nē. Premjerministrs iesāka filosofiski, sacīdams, ka ikviena valsts var izvēlēties savā veidā rūpēties par savu asinsriti, bet sākt to darīt tad, kad tā ir jau apstājusies, ir par vēlu. Tālāk viņš vērsās pie zālē sēdošajiem politiķiem un salīdzināja viņu lomu ar ārstu misiju, analizējot savas valsts asinsriti un meklējot līdzekļus kā to stiprināt. Tādēļ šodien ir jāstrādā vēl labāk un efektīvāk nekā vakar. Japāņus kā nāciju raksturo pieticīgums, strādīgums, godīgums, mērķtiecība un domāšana ilgtermiņa kategorijās. Tādēļ Japānas valdība ir izvēlējusies ilgtspējīgas attīstības ceļu un to stabili iet visās būtiskajās tautsaimniecības nozarēs - lauksaimniecībā, zemes industrializācijā, tehnoloģiju attīstīšanā un robotikā, IT un nanotehnoloģijās. Īpašu uzmanību Japānas valdība pievērš sieviešu karjeras veidošanai izglītības un zinātnes jomās. Un valstī, kura apzinās savu turpmāko virzību uz attīstību, nedrīkst tikt palaista garām neviena iespēja ar zinātnes palīdzību veikt uzlabojumus sabiedrības labā. JO NĀKOTNE IR TEPAT AIZ STŪRA (Future is around the corner).

Tāds bija ieskats savas zemes attīstībā no teritorijas ziņā nelielās, bet industriāli un ekonomiski varenās Japānas skatu punkta. Tūdaļ pēc Japānas premjerministra uzstājās Slovēnijas premjerministrs Miro Čerars (Miro Cerar), kura zemes resursu, iedzīvotāju struktūras un ekonomiskā potenciāla ziņā var tikt salīdzināta ar Baltijas valstīm, ar Latviju. Tādēļ arī viņa runa bija piezemētāka, sakot, ka ikvienā attīstītā sabiedrībā pastāv pretruna starp zināšanām un to izmantojumu sociālās vides uzlabošanai. Viņam bija pašsaprotami, ka zināšanu pārnesei uz sabiedrības labā strādājošiem progresīviem risinājumiem tehnoloģijās, transportā, veselības aizsardzībā un citur ir nepieciešami valstu budžetu, dažādu fondu un privātie līdzekļi. Tāpēc arī zinātnieku un politiķu centieniem panākt valstu starpā ekonomisku progresu jābalstās uz ētiskiem principiem un sadarbība tikai tad varēs būt efektīva, ja tā risināsies bez egoisma, aizdomām un uzskatu šaurības. Attiecībās iezogoties egoismam, zūd sadarbības jēga un līdz absurdam var tikt novesta diskusija par to, kā vērtēt sasniegumu sportā, ja pasaules meistarsacīkstēs slovēņu motosportists gūs uzvaru ar japāņu motociklu. Sadarbība robotikā, vides zinātnēs, nanomateriālu īpašību izpētē un inženierzinātnēs tikai tad var nest rezultātus, ja partneru starpā pastāvēs uzticēšanās un sadarbība. Tāpēc premjerministrs Miro Čerars ar lepnumu varēja auditorijai, kurā ik vārdam sekoja lielākie Japānas un starptautisko mēdiju pārstāvji, paziņot, ka Japāna un Slovēnija sadarbojas viedās kopienas un viedo pilsētu veidošanas projektos un šajā sadarbībā rod abpusēju izdevīgumu. Slovēnija atbalstīs 2020. gada Tokijas Olimpiskās spēles un piesaka sevi kā nopietnu ekonomisko spēlētāju pasaulē un jau tagad lepni paziņo par saviem panākumiem.

No informācijas ziņā bagātinošā foruma notikumiem ir vērts pakavēties vēl pie divām epizodēm. Vienā no plenārsēdēm, kas bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai, uzstājās Krievijas Nanotehnoloģiju uzņēmuma ROSNANO Valdes priekšsēdētājs Anatolijs Čubaiss un klausītāju acu priekšā visai tehnokrātiskā manierē uzbūra futūristisku vīziju. Atstāstot dzirdēto, vajadzēja pieņemt A. Čubaisa kunga teoriju, ka pēc viņa domām pasaule šobrīd dalāma digitālajā un materiālajā. Ar materiālo pasauli ir visvienkāršāk, jo tā skar priekšmetus un lietas ap mums un ar nanotehnoloģiju palīdzību pilnveido tās līdzīgi litija baterijām, kuru lietderības koeficientu esot iespējams uzlabot par 70 %. Daudz sarežģītāk ir ar digitālo pasauli, kuru cilvēks nemitīgi pilnveido, liekot tai ar robotikas un domājošu mašīnu palīdzību aizvietot savu fizisko un garīgo spēju amplitūdu. Iespējams, ka nākamā industriālā revolūcija var novest pie tādas vadības pakāpes, kurā IT mehānismi pēc matemātiskās loģikas principiem regulēs gan indivīdu, gan sabiedrības rīcību. Iestājoties šādai "menedžerisma" situācijai, humanoīdu kopienai var draudēt risks kļūt atkarīgai no tehnoloģiju racionālisma un spējām vadīt, regulēt vai ierobežot cilvēku dzīvi.

Viena no STS Foruma atbildīgākajām epizodēm ir zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās. To rīko Japānas Zinātnes padomes prezidents Takaši Oniši (Takashi Onishi) un ik reizi šī tikšanās tiek veltīta domu apmaiņai par būtiskiem zinātnes ētikas, starpvalstu sadarbības un akadēmiju lomas jautājumiem, tādējādi pasvītrojot aizvien pieaugošo akadēmiju lomu. No vienas puses vienmēr aktuāla būs akadēmiju loma zinātnes popularizēšanā un augstas intelektuālās temperatūras uzturēšana dialogā ar sabiedrību. Šis arī ir tas pīlārs, kurš Latvijas Zinātņu akadēmijai tika atvēlēts pēc tās restrukturizācijas 1992. gadā. Bet lai izglītības un zinātnes ēka, stāvot uz vienas kājas, negāztos, tai ir nepieciešams arī otrs pīlārs - augšup ceļoša darbība savas zemes inovatīvās zinātnes un industrijas panākumu veicināšanā. Uzrunājot koordinētai un savstarpēji ieinteresētai sadarbībai Latvijas augošos uzņēmumus, kuru panākumi ir balstīti inovatīvas zinātnes sasniegumu un tehnoloģiju apguvē, ir iespējams pakāpeniski atjaunot šo ekonomiskās sabotāžas nozāģēto pīlāru.

Zinātņu akadēmiju prezidentu tikšanās tika bagātināta ar Japānas Zinātnes padomes Starptautisko attiecību departamenta direktora Kosukes Suzuki (Kosuke Suzuki) prezentāciju, kurā pasvītroti uzsvērta doma par dabaszinātņu un humanitāro un so­ciālo zinātņu vienlīdzību, kas kardināli atšķirīgi tiek izprasta Latvijā. Pie mums tiek aizmirsts, ka zinātne ir sociāls fenomens un tehnoloģijas ir tikai instruments sabiedrisku mērķu sniegšanai. Dabaszinātņu attīstīšanas jēga ir sociāla, ja raugāmies pēc sabiedriskā labuma, ko fundamentālo vai lietišķo zinātņu radītais produkts dod uzņēmumam, ekonomikai, valstij. Ne tikai mūsu apziņas, bet diemžēl arī valsts pārvaldes izpratnes līmenī pastāv pretnostatījums starp humanitārajām, sociālajām un dabaszinātnēm, un prezidentu tikšanās aicināja mainīt politiķu domas, lai rosinātu uzskatu un attieksmes līdzsvaru.

Atgādinot Japānas premjerministra Šindzo Abes sacīto, ka "nākotne ir tepat aiz stūra" Kioto Forums rosināja visu pārstāvēto valstu zinātniekus sekmēt racionālas zemeslodes resursu izmantošanas politikas izstrādi, bet ne mazāk aktīvi iesaistīties diskusijās par ģenētiski modificēto augu izmantošanas riskiem vai maldiem, zinātnes un ģeopolitisko procesu korelācijas aspektiem, cilvēku globālās migrācijas raisīto humāno krīžu analīzei un daudziem citiem svarīgiem jautājumiem.