Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe

EKOSOC-LV palīdz viedumam parādīties

Dzejnieka Imanta Ziedoņa rakstīto par skaistumu - Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties - varētu attiecināt arī uz viedumu, kas kā vēlamākā kvalitāte Latvijas tautsaimniecībā likta centrā Valsts pētījumu programmai (VPP) "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai  EKOSOC-LV". Gan novembra sākumā aizvadītais forums "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi", kur tika publiskoti un ekspertu diskusijās apspriesti pirmie rezultāti, gan 15. novembrī forums Zemgalē "Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas", kas ievadīja reģionālo forumu ciklu saistībā ar EKOSOC-LV, apliecināja programmas devumu viedai izaugsmei visos tās pētījumu blokos - ekonomikas attīstība, sabiedrības attīstība, telpas attīstība un caurvijošais tiesiskais aspekts.

Attīstīties no izvērtētas situācijas

Šī pirmo reizi atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā sociālo zinātņu pētījumiem veltītā VPP (2014-2018) ļauj dažādas sociāli ekonomiskās problēmas pētīt daudzpusīgi. Ekonomikas attīstības bloka galvenie pētījuma objekti ir: Latvijas tautsaimniecības nozaru konkurētspēja, inovācijas un eksports, pētot to tirgus apgūšanas, pakalpojumu eksportspējas, viedās specializācijas kontekstā; telpas attīstības bloka pētījumiem atlasītās teritorijas (teritorijas ārpus 9 lielajām Latvijas pilsētām, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), kultūrvēsturiski un ainaviski vērtīgie apvidi, Latvijas tradicionālās mazpilsētas, lauku teritorijas) tiek pētītas kultūrvēsturiskā mantojuma, lauku telpas ekonomikas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kontekstā; sabiedrības attīstības bloka galvenās izpētes jomas: sabiedrības ataudze, integrācija, vērtības, pētot tās sociālās inovācijas, depopulācijas, deinstitucionalizācijas un sociālās anomijas jeb indivīda psiholoģiskā stāvokļa pārmaiņu apstākļos kontekstā.

 Programmas realizācija ir posmā, kad zinātnieki, balstoties uz pētījumiem, ir analizējuši, izvērtējuši un formulējuši šībrīža situāciju attiecīgo tautsaimniecības jomu (ekonomika, sabiedrība, telpa un ar katru saistītais tiesiskais regulējums) pētāmajos kontekstos, ir noteikuši stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, tālāk risināmo problēmu loku. Situācijas izvērtējuma formulēšana sākās vasarā izbraukuma seminārā "Strautmaļi-2016", strādājot kopā visu pētījumu bloku zinātniekiem, līdz analīzes rezultāti tika prezentēti forumā "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi". Līdzās tam, ka pētnieki turpina strādāt un uz izvērtētās situācijas pamata nosaka prioritāros attīstības scenārijus, katrā pētījumu blokā, lai veidotu tautsaimniecības transformācijas vīziju un radītu zināšanu bāzi lēmumu pieņemšanai sabiedrības pārvaldībā, šī analīze vien ir liela vērtība un atspēriena punkts arī plašākai sabiedrībai, īpaši pašvaldībām.

Ļoti būtiski, ka analīzes rezultāti uzrāda viedās attīstības potenciālu arī lauku teritorijās, visā Latvijā ir iespējama modernāka, straujāka tautsaimniecības izaugsme.  Taču traucē lēmumu pieņemšanas balstīšana uz izjūtām vai politiskiem motīviem, nevis zinātnes atziņām; zināšanu, pašvaldības iniciatīvas vai iedzīvotāju pašapziņas trūkums; administratīvi, teritoriāli un juridiski šķēršļi. Varbūt pat savā ziņā nepietiek iedrošināšanas, iedvesmošanas, ka šie šķēršļi ir nojaucami, un ka pastāv veidi, kā tos pārvarēt. Mūsu VPP uzdevums ir palīdzēt viedās attīstības potenciālam realizēties, kļūt redzamam.

VPP ideju apspriešana ar sabiedrību

Atzinīgi jānovērtē valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru un uzņēmumu ekspertu plašā atsaucība un iesaistīšanās rezultātu un ideju apspriešanā, reģionu attīstības un darbības jomu modelēšanā EKOSOC-LV forumos. Tālāk neliels ieskats tajos paustajās atziņās, zinātniekiem darbojoties kopā ar prakses vides pārstāvjiem.

Forumā "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi" ekonomikas attīstības bloka vadītāja Rīgas Tehniskās universitātes profesora Dr. habil. oec. Remigija Poča sniegtais ziņojums par Latvijas ekonomikas konkurētspēju parādīja, ka saskaņā ar Globālā konkurētspējas indeksa vērtējuma pa pīlāriem Baltijas valstīs 2016.-2017. gada ziņojuma datiem Latvijai no konkurētspējas 12 pamata pozīcijām jeb pīlāriem 9 pozīcijās ir kritums. Piemēram, veselībā un pamatizglītībā - kritums par 11 vietām, darbaspēka efektivitātē - par 7 vietām, bet dažās pozīcijās ir arī kāpums kā makroekonomikas vides rādītājā - par 8 vietām, inovācijās - par 6 vietām. Vēl daudzu citu konkurētspējas indikatoru aprēķini veido noteiktas sakarības, t.sk., ka lielāko pievienoto vērtību iespējams sasniegt augsto tehnoloģiju nozarēs, zināšanu ietilpīgā ražošanā, kam jāpalielinās Latvijā. Tāpēc par tālredzīgu ir atzīstams elektronikas sistēmu ražošanas uzņēmuma AS "HansaMatrix" valdes locekļa Alvja Vaguļa diskusijā izteiktais ierosinājums e-lietas, programmēšanu mācīt no pirmās klases, un to veikt ar uzņēmēju līdzdalību savu nākamo darbinieku sagatavošanā.

Obligāti jānotiek Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020. gadam izpildes starpposma izvērtējumam - kā plānotais sakrīt ar faktisko, jo, piemēram, NAP rīcības virzienā "Ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos" iekļautā pozīcija "Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IKP)" joprojām ir tikai nedaudz virs 2010. gada līmeņa (no 0,6 līdz 0,62), lai gan saskaņā ar NAP šim rādītajam 2017. gadā vajadzētu būt jau 1,2.

Akadēmiķe Raita Karnīte akcentēja gadu desmitiem ilgstošo starta kapitāla trūkumu izgudrojumu ieviešanai. SIA "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents Dr. oec. Juris Binde uzsvēra, ka ne tikai par lietišķajā, bet arī fundamentālajā zinātnē tapušajām vērtībām ir jāprot ieinteresēt to potenciālo lietotāju aprindas. Viņaprāt, valsts ekonomika jābūvē nevis uz start-up kapitālu, bet gan ap izgudrojumu ir jāveido pamatīga industrija, kur notiek inovāciju koncentrācija. EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Dr. habil. oec. Inna Šteinbuka atgādināja par ES attīstītajiem finanšu instrumentiem (tajā skaitā EP apstiprinātā Junkera investīciju plāna līdzekļi) un arī start-up mazo uzņēmumu atbalstam. Viņa arī pievērsa uzmanību tam, ka valstij sliktu rezultātu dod zinātnieku, politiķu un valsts pārvaldes sadarbības trūkums, strādājot pie vienādiem jautājumiem. Savukārt, 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja  Dr. oec. Laimdota Straujuma šajā ziņā minēja pozitīvu piemēru par lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas lielākoties balstās uz zinātni, veidojot 37% Latvijas eksporta.

Sabiedrības attīstības blokā, kas forumā tika aplūkots vienlaikus ar juridisko ietvaru - tā vadītāja programmā ir profesore Dr. jur. Ārija Meikališa - Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dr. sc. inf. Sergejs Kruks sniedza ziņojumu "Indivīda sabiedriskums un apmierinātība ar dzīvi". Pētījumi uzrādīja iedzīvotāju sociālās mijiedarbības trūkumu un neuzticību citiem.  Neuzticēšanos pastiprina tas, ka krīzes, pārmaiņu apstākļos indivīdam ir raksturīga sociālās izolācijas un bezjēdzības sajūta. Pētnieki piedāvā noņemt šķēršļus aktoru jeb darbībpersonu lomu īstenošanai, proti, pavērt piekļuvi struktūrām un resursiem, t.sk. rediģējot normatīvos aktus, kas kavē un ierobežo cilvēku aktivitāti.

Strukturāla barjera ir arī tiesību normu straujais mainīgums. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs diskusijā vienprātīgi atzina, ka normatīvo regulējumu un aktu mainīgums ne vien bremzē sabiedrības aktivitāti un tiesiskās izglītības līmeni, bet arī profesionāļi saskaras ar grūtībām - izmaiņas neiekļaujas kopējā sistēmā, jaunas normas ir grūti "iedarbināt". Straujais process ne vienmēr ļauj iesaistīt likumdošanas veidošanā zinātniekus, kā arī tiesību normu kvalitāti nereti ietekmē politiski populistisku ideju iebalsojums trešajā lasījumā, kas izmaina sākotnējo piedāvājumu.

Telpas blokā, par kuru ziņoja akadēmiķe Baiba Rivža, diskusijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks izcēla reģionālo augstskolu nozīmi teritorijas nodrošināšanā gan ar speciālistiem un darbavietām, gan pašvaldības iespējas izmantot augstskolas zinātnes potenciālu operatīvu un inovatīvu lēmumu pieņemšanai. Mūsdienās vairs nevar saimniekot, balstoties uz veciem teorētiskiem pieņēmumiem. Diemžēl, Latvijā ir milzums ierobežojumu pašvaldību iniciatīvām.  Vienlaikus daudzas pašvaldības arī neizmanto savu autonomiju, iespējas attīstību modelēt atbilstoši savas teritorijas unikalitātei un būt par tās saimniekiem. To apliecināja arī Tukuma novada domes deputāte Dagnija Staķe, kuras pašvaldība kā viena no labākajām sociālā darba jomā kļuvusi par izpētes objektu, bet kopumā sociālo pakalpojumu attīstība dažādās pašvaldībās ir ļoti nevienāda. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis izteica viedokli, ka tomēr notiek kvalitatīvas pārmaiņas, kā tiek izmantota zinātne prakses attīstībai. Balstoties uz koncepcijām, metodikām, tajā skaitā viedās izaugsmes modelēšanai, pašvaldībām ir iespējams pieņemt sev piemērotus atšķirīgus lēmumus un meklēt jaunus attīstības ceļus, vienlaikus arī labojot pieļautās kļūdas.

Pētījumos ir noskaidrotas Latvijas reģionu telpas stiprās puses - attīstīta e-vide, aizvien vairāk uzņēmumu, t.sk. pašvaldību atbalstīti, inovatīvās nozarēs, uzkrāta pieredze ES fondu un citu finanšu instrumentu piesaistē. Atkarībā no 4 ietekmes spēku dominances (pašvaldības, valsts, iedzīvotāji, ES institūcijas) var tikt veidoti 4 attīstības scenāriji: viedā pārvalde (uz plānošanu, finansēšanu balstīta attīstība), viedā ekonomika (uz inovācijām un uzņēmējdarbību balstīta attīstība), viedie resursi (uz resursiem balstīta attīstība), viedie iedzīvotāji (uz sadarbību balstīta attīstība). Ir izpētīts, ka Latvijā kopumā dominē viedā ekonomika / ES ietekme (Pierīga, Kurzeme, Zemgale, 44% telpas), savukārt Latgalē dominē viedie iedzīvotāji / valsts ietekme, Vidzemē - viedā pārvalde/valsts un pašvaldību ietekme.

Zemgales forumā "Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas", pirmajā LZA un LPS organizētajā, piesaistot attiecīgā reģiona iestādes, šādu pasākumu ciklā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis ar uzrunu par zinātnes iespējām un uzdevumiem Latvijas ekonomikas attīstīšanā, LLU rektore Irina Pilvere ziņoja par universitātes ieguldījumu un iespējām inovatīvās zinātnes pārnesē uzņēmējdarbībā, moderatori bija LZA prezidents Ojārs Spārītis un LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Forumā izdevās veikt paredzētos uzdevumus - informēt esošos un potenciālos Zemgales reģiona uzņēmējus un investorus par sadarbību starp pašvaldību, uzņēmējiem un zinātniekiem Latvijas tautsaimniecības interesēs; akcentēt zinātnes un inovāciju atbalsta sistēmu kā būtisku faktoru, kas veicina inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi, attīstību un ieviešanu Latvijas uzņēmumos, ieguldījumu cilvēkresursos, jauno zinātnieku izglītošanu un palikšanu Latvijā; noskaidrot iesaistīto pušu intereses un viedokļus par Zemgales reģiona iespējām palielināt pēc uzņēmēju pieprasījuma veikto potenciāli komercializējamo akadēmisko un lietišķo pētījumu skaitu. Kā izrādās, no 2009. līdz 2014. gadam uz zināšanām balstīto uzņēmumu skaita pieauguma temps laukos Zemgalē ir bijis augstāks nekā kopējais uzņēmumu pieauguma temps, līdz ar to laukos aizvien vairāk tiek pieprasīts kvalificēts darbaspēks. Rezultātā, arvien labāk arī tiek sadzirdēti akadēmiskie un zinātnes spēki.

Līdzās tautsaimniecībai attīstās arī sociālās zinātnes

Noslēgumā vēlētos uzsvērt EKOSOC-LV lielo nozīmi sociālo zinātņu zināšanu bāzes un cilvēkkapitāla attīstībā. Starpdisciplinārā pieeja pētāmajām tēmām un daudzo augstskolu iesaiste programmā kopumā ar 10 projektiem, no vienas puses, uzdevumu padara sarežģītāku, bet, no otras puses, tā izpildi produktīvāku. Galu galā, lai panāktu viedu valsts izaugsmi, zinātniekiem pašiem jārīkojas viedi. Sociālo zinātņu attīstībā Latvijā tā ir absolūti jauna pieredze, kad pētnieki no dažādām institūcijām var kooperēties vienas tēmas izpētei, diskutēt par visatbilstošākajām pētījumu metodēm, vienlaikus arī specializējoties katram savā zinātnes nozarē un apakšnozarē. Īpaši svarīgi tas ir jauno zinātnieku attīstībai. No turpat 200 programmā iesaistītajiem dalībniekiem gandrīz puse ir maģistranti un doktoranti, 41 maģistra darbs un 8 promocijas darbi doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēti programmas īstenošanas laikā un saistībā ar to.

Tā nu ne tikai skaistums, bet arī viedums glābs Latviju - mūsu valsts ir vieda, bet viedajam jāpalīdz parādīties.

Valsts pētījumu programmas EKOSOC–LV vadītāja, LZA akadēmiķe Baiba Rivža forumā “Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi” LU Mazajā aulā
Foto: T. Grīnbergs, LU