Arkādijs Zvaigzne, Latvijas Studentu apvienība

Studentu un jauno zinātnieku viedoklis par promocijas procesu Latvijā

Latvijas jaunie zinātnieki un studenti ir optimistiski noskaņoti pret sistēmu kopumā. Mēs ticam, ka Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei ir milzīgs attīstības potenciāls, kaut vai skatoties uz to, kādā situācijā tās ir spējušas izdzīvot. Tieši šī optimisma dēļ mēs veltam savu brīvo laiku, strādājot pie tā, lai šī sistēma realizētu savu potenciālu. Mēs ticam, ka, īstenojot iepriekšminētos uzlabojumus sistēmā, mēs spersim soļus konkurētspējīgākas un prestižākas doktorantūras virzienā, kas sagatavos doktorus ar prasmēm un zināšanām, kas piemērotas gan augsta līmeņa akadēmiskam un pētnieciskam darbam, gan zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu izveidei, gan darbam privātajā un publiskajā sektorā.

Doktoranti un jaunie zinātnieki uzskata, ka pastāv būtiskas promocijas darba aizstāvēšanas procesa nepilnības, tai skaitā kvalitatīvas diskusijas trūkums, ierobežots nozaru ekspertu skaits zinātņu apakšnozarēs. Tāpēc Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) un Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina atvieglot promocijas padomju veidošanu, pieļaujot iespēju, ka promocijas darba vadītājs un doktorants drīkst ieteikt promocijas padomi, kuras locekļi atbilst noteiktiem kritērijiem, lai piesaistītu vairāk nozares ekspertus no ārzemēm, ar augstāku kompetenci promocijas darba tēmā un arī izvērtēšanā.

Lai paplašinātu zinātnisko brīvību, LJZA un LSA aicina arī atvieglot paša doktorantūras studiju procesa regulējumu, atļaujot doktorantiem ar atbildīgās personas atļauju studēt specializācijai nepieciešamus maģistra līmeņa kursus. Tas uzlabotu topošo doktoru prasmes, optimizējot resursu lietošanu. Aicinām arī pieļaut doktorantūras studentu uzņemšanu visa gada garumā, lai būtu iespēja rīkot konkursus uz doktorantu vietām zinātnisko projektu uzsākšanas brīdī, kas ne vienmēr sakrīt ar ierasto doktorantūras studiju sākuma laiku. Tādējādi būtu iespējams radīt finansiāli pievilcīgas doktorantu pozīcijas, kas veicinātu konkurenci un zinātnisko kvalitāti.

Mūsu organizācijas uzskata, ka šī brīža dalījums starp doktorantūru un promociju ir absurds, jo studenta iespēja pabeigt doktorantūru, neiegūstot doktora grādu, ir neracionāla. Šī iemesla dēļ LJZA un LSA aicina veidot promociju kā doktorantūras studiju noslēgumu, vienlaikus diskutējot par nozares un apakšnozares eksāmenu nepieciešamību, ja šīs zināšanas ir iegūtas nokārtojot specializācijai atbilstošus kursus no maģistra līmeņa, doktorantūras skolas un starptautiski organizētiem kursiem. Lai iegūtu studentu un jauno zinātnieku viedokļus, LSA un Latvijas LJZA kopīgi izveidoja anketu doktorantūras studentiem un jaunajiem zinātniekiem, kuri studijas nesen beiguši. Anketā aicināts sniegt viedokļus gan par promocijas procesu, gan doktorantūras studijām kopumā, tai skaitā par mobilitātes iespējām.

Pirms anketu rezultātu apkopošanas un prezentēšanas 26. augustā LSA un LJZA kopīgi tikās ar IZM pārstāvjiem. Tikšanās reizē tika pārrunātas aktuālās problēmas saistībā ar doktorantūru un promociju no doktorantu un jauno zinātnieku skatu punkta. Kā būtiskākās var minēt doktorantūras un promocijas procesa sašķeltību un tā pašreizējās formas lietderību, promocijas procesa birokrātiskumu ar funkciju dublēšanos, augstas klases recenzentu piesaistes sarežģītību un dziļas diskusijas par disertāciju trūkumu, promocijas padomes lielo skaitlisko izmēru un recenzentu mazo lomu gala balsojumā, ierobežojumiem angļu valodas lietošanā disertācijas tekstā un aizstāvēšanā, mākslinieciskās prakses doktora trūkumu.

Apkopotie doktorantu un jauno zinātnieku anketu rezultāti tika prezentēti 12. septembrī, kad notika IZM iniciēta diskusija par doktorantūru Latvijā. Galvenās atziņas, kas tika iegūtas no apkopotajiem anketu rezultātiem ir šādas:

• Vairākas promocijas padomes neatbalsta visus 2005. gada Ministru kabineta noteikumos Nr. 1001 noteiktos promocijas darbu veidus, pieprasot, piemēram, promocijas darbu izstrādāt tikai kā disertāciju, bet Ministru kabineta noteikumi paredz arī monogrāfijas un zinātnisko rakstu kopas;
• Informācijas iegūšana saistībā ar doktorantūras procesu nereti ir pašu doktorantu rokās, jo augstākās izglītības iestādes pašas reti sniedz informāciju. Lielu daļu atbalsta sniedz paziņas un kolēģi, kuri jau ieguvuši doktora grādu;
• Ne visās augstākās izglītības iestādēs promocijas noteikumi ir publiski pieejami, tādējādi tiek traucēta procesu caurskatāmība un tiek radīta neizpratne par nākotni;
• Publikāciju skaits katrā augstākās izglītības iestādē tiek noteikts citāds. Tas variē no 1 publikācijas līdz 10 un dažādās valodās;
• Mūsdienu starptautiskajā zinātniskajā vidē problēmas doktorantiem rada arī tas, ka nav iespējas aizstāvēt promocijas darbu angļu valodā, kas apgrūtina promocijas procesu. Ja publikācijas bijušas angļu valodā, tad promocijai tās ir jātulko;
• Lielākā daļa respondentu pozitīvi vērtē promocijas procesu, bet atzīmē, ka tas ir pārāk ilgs un birokrātisks, ar pārāk daudz nesaprotamām prasībām. Viena no šādām prasībām ir tāda, ka zinātniskais darbs ir obligāti iesniedzams arī kompaktdiska formā;
• Respondenti norādīja uz to, ka trūkst kvalitatīvu diskusiju par promocijas darba rezultātiem gan tādēļ, ka ne visa promocijas padome iepazīstas ar darbu, gan arī tādēļ, ka daudzās zinātnes nozarēs un apakšnozarēs trūkst atbilstošu ekspertu. Doktoranti ierosina kā obligātu noteikt prasību ar darba rezultātiem iepazīstināt sabiedrību ne tikai konferencēs, bet arī praktiķu lokā;
• Katrs trešais respondents nebija informēts par mobilitātes iespējām, bet tikai viens no četriem respondentiem bija to izmantojis. Kā galvenie ierobežojumi mobilitātei tika minēti ģimenes apstākļi, kā arī finansējuma trūkums;
• Gandrīz visi respondenti mobilitāti novērtēja pozitīvi, kā galvenos iemeslus minot plašāku skatījumu, kompetentus mācībspēkus un kolēģus, kā arī kvalitatīvs zinātniskās literatūras klāsts, kas nav pieejams Latvijā;
• Aptaujā tika paredzēta arī iespēja atstāt komentāru, kur respondenti galvenokārt pauda savu nožēlu par to, ka, finansiālo apsvērumu dēļ viņiem doktorantūra bija vairāk kā hobijs papildus darbam, jo ar to nebija iespējams pelnīt adekvātu algu.

Septembra beigās norisinājās IZM rīkots seminārs "Promocijas process un doktora grāda piešķiršanas kārtība Latvijā". Seminārā piedalījās Pasaules Bankas eksperte A. Sursock, Latvijas augstākās izglītības iestāžu pārstāvji, Latvijas Zinātņu akadēmijas, LJZA, LSA un IZM pārstāvji. Seminārs tika rīkots ar mērķi izskatīt promocijas procesu un apspriest ar to saistītos administratīvos jautājumus, analizēt promocijas darbu iesniegušo un grādu ieguvušo studentu skaita tendences, kā arī iepazīstināt ar promocijas procesa organizēšanu citās Eiropas valstīs. Tāpat seminārā tika analizēta informācija un viedokļi, kas tika iegūti no augstāko izglītības iestāžu pārstāvjiem, ar kuriem iepriekšējās dienās bija tikusies Pasaules Bankas eksperte.

Lai pēc iespējas efektīvāk pilnveidotu augstskolu pārvaldības kvalitāti, kas savukārt ir pamatā Latvijas augstākās izglītības modernizācijai, seminārā tika uzsvērti vairāki aspekti doktorantūrā un promocijas procesā, kurus būtu jāizvērtē un jācenšas uzlabot. Pirmais uzsvērtais aspekts bija dalījums starp studijām doktorantūrā un promocijas procesu, kas nozīmē, ka promocijas darba rakstīšana praktiski notiek pēc doktorantūras studiju absolvēšanas, nevis studiju laikā. Šobrīd grāda kandidāts faktiski ir eksmatrikulēts no studijām, neiegūstot diplomu, un darbu pie sava pētījuma veic ārpus augstskolas. Šādas nepilnības rada gan nenoteiktību, gan finansiālus zaudējumus doktora grāda pretendentiem un nenodrošina efektīvu publisko resursu izmantošanu. Otrkārt, tika norādīts uz nepieciešamību definēt kompetences, kas būtu vajadzīgas doktora darba vadītājiem, apliecinot, ka speciālists spētu atbalstīt studējošo un pats darbs būtu indivīda zināšanas papildinošs, gan oriģināls attiecīgajā pētniecības virzienā, vienlaikus piedāvājot iespējas šīs kompetences attīstīt. Kā nozīmīgs faktors doktoru sagatavošanas procesā tika minēts nepietiekamais finansējuma apjoms un, jo īpaši, tā neparedzamība, kas samazina gan doktorantūras un promocijas procesa pievilcīgumu studentu vidū, gan mobilitātes iespējas citās augstākās izglītības iestādēs Eiropā un citur.

Šī semināra laikā no LSA pārstāvju puses tika aktualizēta nepieciešamība veikt izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas ļautu Latvijā ieviest pētniecībā balstīta mākslinieciskās prakses doktorantūras programmas, pēc kuru apgūšanas tiktu piešķirts mākslas doktora grāds. Tāpat no studentu skata punkta tika aktualizēti jau iepriekšminētie doktorantu un jauno zinātnieku aptaujas rezultāti. Pasaules Bankas eksperta seminārā norādīja, ka augstskolām pašām ir svarīgi veicināt komunikāciju, kas neaprobežojas tikai ar informēšanu par doktorantūras sniegtajām iespējām un iegūstāmo prasmju daudzveidīgumu. Tāpat kā starpdisciplināro doktora darbu nepietiekamajam apjomam, arī šim jomām ir vajadzīgi specifiski uzlabojumi.

Pēc semināra un šo rezultātu apkopošanas un izvērtēšanas, no LSA un LJZA puses tika sagatavota un nosūtīta vēstule Pasaules Bankas ekspertei A. Sursock, kurā bija izklāstītas iepriekšminētās identificētās problēmas un sniegti vairāki priekšlikumi.

Lai nodrošinātu lielākas starpdisciplinaritātes iespējas, kā arī starptautisko salīdzināmību, LSA un LJZA aicina pāriet uz OECD Fields of Science zinātnisko jomu klasifikācijas sistēmu, kas mazina sadrumstalotību un ir starptautiski atzīta. Balstoties arī uz A. Sursock prezentāciju par jaunākām vēsmām doktorantūrā Eiropā, LJZA un LSA aicina aizvien vairāk popularizēt doktorantūras skolas un veicināt to darbību, jo tieši tās var veidot par struktūrām, kas mazina klasisko zinātņu robežas un rada priekšnosacījumus starpnozaru sadarbībai un starpdisciplinaritātei, kas kļūst arvien būtiskāka. Mūsdienu darba tirgus vajadzībām svarīga ir mīksto prasmju (soft-skills) apgūšana doktorantūras studiju procesā, ko akcentēja arī Pasaules Bankas eksperte. Arī šādus kursus varētu koordinēt doktorantūras skolas.

Balstoties uz to, ka šobrīd angļu valoda ir zinātnes pasaules lingua franca, lai veicinātu Latvijas zinātniskās darbības internacionalizāciju, LJZA un LSA aicina atvieglot normatīvo aktu prasības pret valodas lietojumu promocijas darbā. Šādā veidā būs lielākas iespējas atbilstošajās nozarēs zinātniskos darbus rakstīt angļu valodā, palielinot to redzamību pasaules zinātnes telpā un atvieglojot satura publicēšanu starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos.

Ņemot vērā lielo augstskolu skaitu, kas īsteno doktorantūru un būtisko sistēmas resursu trūkumu, mūsu organizācijas rosina atvieglot un veicināt starpaugstskolu sadarbību doktorantūrā, piemērām, veicinot dubulto grādu programmas un citas metodes, kas veicinātu dalīšanos ar resursiem un to optimālo izmantošanu. Tāpat arī LJZA un LSA aicina ieviest pētniecībā balstītas mākslinieciskās prakses doktora grādu, kas ļautu savas zināšanas un starptautisko konkurētspēju pilnveidot arī studentiem no mākslas augstskolām.

Šī gada 29. martā Latvijas Republikas Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbību ar Pasaules Banku. Šīs sadarbības mērķis ir veikt pētījumu ar mērķi pilnveidot Latvijas augstāko izglītību un veikt augstākās izglītības modernizāciju. Pētījums tiek īstenots laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam un ietvers Latvijas augstskolu iekšējās pārvaldības un finanšu vadības izvērtējumu kontekstā ar Latvijā noteikto augstākās izglītības finansēšanas trīs pīlāru modeli. Paredzams, ka pētījuma rezultāti veicinās Latvijas augstskolu stratēģisku specializāciju un konkurētspēju, studiju kvalitātes celšanos, kā arī akadēmiskā personāla izaugsmi.

Šī pētījuma kopējās izmaksas ir 290 000 eiro, un tas ir viens no sešiem pētījumiem, ko realizē IZM. Visi pētījumi skar dažādus izglītības līmeņus un vērtē izglītojamo sasniegumu novērtēšanu, apzina izglītības sistēmas indikatorus, pēta un starptautiski salīdzina mācību vidi un skolēnu lasītprasmi, kā arī apkopo informāciju par zinātņu doktoru karjeras gaitām. Gan šo, gan pārējo piecu pētījumu norisi līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un paredzams, ka augstākās izglītības pārvaldības pētījuma gala rezultātu prezentēšana un apspriešana notiks 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Pētījums par augstākās izglītības pārvaldību un modernizāciju norisinās divās daļās:

1. Eiropas valstīs izmantotu, uz rezultātiem balstītu iekšējās pārvaldības modeļu piemērotība Latvijas valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām un rekomendācijas to ieviešanai augstākās izglītības modernizācijai atbilstoši Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, līdzsvarojot valsts ekonomisko un nacionālās identitātes interešu aptvērumu un nodrošinot tam atbilstošu finansējumu.

2. Inovāciju prasmju attīstība doktorantūrā atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķiem un izaugsmes prioritātēm, atbilstoši sabiedrības un tautsaimniecības attīstības, valsts ekonomiskajām un nacionālās identitātes interesēm, tostarp ņemot vērā starpdisciplinaritātes pienesumu. Eiropas valstīs izmantoti personāla atlases un atalgošanas modeļi, to piemērotība Latvijas valsts dibinātajām augstākās izglītības institūcijām un rekomendācijas uz cilvēkkapitāla atjaunotni un attīstību vērstu akadēmiskā personāla politiku ieviešanai augstākās izglītības institūcijās.

Pētījuma pirmās daļas ietvaros Pasaules Bankas eksperti jūnija beigās viesojās vairākās Latvijas augstākās izglītības iestādēs. Šo vizīšu laikā eksperti tikās ar augstskolu vadību, dekāniem, citu struktūrvienību vadītājiem, studējošo pašpārvaldēm un citām iesaistītajām pusēm. Viesošanās mērķis bija iztaujāt augstskolu vadību par augstākās izglītības pārvaldību un modernizāciju, kā arī īstenot pētījumu par Eiropas valstīs izmantotu, uz rezultātiem balstītu, efektīvu iekšējās pārvaldības, tajā skaitā akadēmiskās integritātes, internacionalizācijas, resursu un akadēmiskā personāla vadības modeļu piemērotību Latvijas valsts dibinātajām augstskolām un sagatavot rekomendācijas šo augstskolu pārvaldības pilnveidei. Kopumā pētnieki tikās ar septiņām Latvijas augstskolām - Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vidzemes Augstskolu, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.

Pirms vizītēm eksperti bija sagatavojuši un uz augstskolām nosūtījuši anketas, kuras bija lūgts aizpildīt iesaistītajām pusēm. Atbildes, kuras tika iegūtas gan no šīm anketām, gan no klātienes intervijām, tiks apkopotas un izmantotas šī pētījuma pirmās daļas ziņojumā - "Latvijas augstākās izglītības institūciju institucionālās un finanšu vadības izvērtējums".

Paralēli, kamēr tiek rakstīts ziņojums par augstskolu pārvaldību Latvijā, Pasaules Bankas eksperti ir sākuši strādāt pie sava nākamā darba - veikt akadēmiskā personāla attīstības sistēmu izvērtējumu Latvijas valsts dibinātajās augstskolās un sagatavot stipro un vājo pušu analīzi, identificējot galvenās problēmas un šķēršļus efektīvai darbībai. Kā pirmo eksperti pētīja doktora zinātniskā grāda piešķiršanas jeb promocijas procesu.