Jurim Ekmanim veltīts piemiņas pasākums LZA

2. decembrī akadēmiķim Jurim Ekmanim būtu bijusi apaļa jubileja - 75. Pirms astoņiem mēnešiem no Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnes viņš tika izvadīts pēdējā gaitā. 2. decembrī LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa līdz ar Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālo komiteju pieminēja Juri Ekmani un atcerējās kopā pavadīto laiku un darītos darbus.

Katram bija savas atmiņas, savi notikumi. LZA goda loceklim Namejam Zeltiņam tās sākās ar kopīgiem studiju gadiem, vēlāk - kopīgs darbs Fizikālās enerģētikas institūtā, kopīgas zinātniskās publikācijas, dalība enerģētiķu profesionālajās un sabiedriskās organizācijās, arī žurnāla "Enerģija un Pasaule" redakcijas padomē. Juris Ekmanis bija viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo iedibinātās Alfrēda Vītola balvas par izciliem sasniegumiem inženierzinātnēs un enerģētikā rosinātājiem, viņš ir arī pirmais šīs balvas laureāts.

Akadēmiķis Andris Ozols zinātnieka gaitas toreizējā Zinātņu akadēmijas Fizikas institūtā profesora Kurta Švarca laboratorijā sāka kopā ar jauniņo Juri Ekmani, kurš brīvu štata vietu trūkuma dēļ bija pieņemts darbā par kurinātāju (par ko pats, stāstot par savu zinātnieka karjeru, ne reizi vien amizējās). "Viņš no rīta līdz vakaram sēdēja pie mikroskopa un pētīja kristālus", atcerējās Andris Ozols.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš ar savu visilggadīgāko kolēģi augstceltnes sienās, kurš tajās dažādos amatos bija pavadījis 25 gadus, jeb, kā teica akadēmiķis, "Nikolaja I zaldāta mūžu", strādāja tandēmā gan kā viceprezidenti, gan viens otru nomainot prezidenta postenī. "Es kā Zinātņu akadēmijas prezidents biju paradis skriet uz visiem pasākumiem, kur vien tiku aicināts, jo domāju, ka tas, īpaši laikā, kad Latvija grasījās kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, nāks par labu zinātnei. Kad 2004. gadā 1. maijā, līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, jaunievēlētais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis stājās pie pienākumu pildīšanas, viņš teica: "Vai uz visiem pasākumiem jāiet?" Viņš darīja darbu, nevis prezentējās, un daļu funkciju nodeva jaunam amatam - Senāta priekšsēdētājam." Par Senāta priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Stradiņu.

Līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā zinātnei pavērās jaunas iespējas - Eiropas fondu līdzekļi. Tapa valsts pētījumu programmas, no kurām vienu - Letonikas programmu - uzticēja Latvijas Zinātņu akadēmijai, un par Letonikas programmas pirmo priekšsēdētāju kļuva akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tuvinot LZA tautsaimniecībai, Jura Ekmaņa laikā tajā tika izveidota jauna nodaļa - Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa. Akadēmijā nodaļu vadībā un Prezidijā pirmo reizi parādījās sievietes.

Akadēmiķis Tālis Millers kavējās atmiņās par viņa prezidentūras laikā pārdzīvoto trauksmaino laiku, kad Zinātņu akadēmija no bijušajiem padomju militāristiem pārņēma Irbenes superslepeno objektu ar segvārdu "Zvaigznīte", par kura eksistenci daudzi zinātnieki pat nenojauta. Lielo radioteleskopu militāristi bija novērtējuši ar 20 000 dolāru, mazo - ar 5 000 dolāru. Armijai aizejot, visu izšķīra stundas un minūtes - ja līdz noteiktajai stundai netiks atgādāti dokumenti, ieskaitot Ministru kabineta lēmumu, kas ļauj Zinātņu akadēmijai objektu pārņemt, tas tiks uzspridzināts. Taču ar to viss vēl nebeidzās. Izrādījās, ka visa teleskopu vadības sistēma bija izvesta no ierindas, elektrības kabeļos sadzītas naglas. Jura Ekmaņa vadītajā Fizikālās enerģētikas institūtā pilnīgā beznaudas situācijā tika izveidota darba grupa, kas ķērās pie antenu vadības sistēmas atjaunošanas. Tagad tas ir pats svarīgākais un starptautiski pazīstamākais Latvijas zinātnes objekts - Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs.

Klātesošie varēja noklausīties Jura Ekmaņa uzstāšanās audioierakstu pagājušā gada 16. novembrī, kad Latvijas Zinātņu akadēmijā tikās bijušās izglītības un zinātnes ministres un Zinātņu akadēmijas eksprezidenti. Juris Ekmanis atskatījās uz savu prezidentūras laiku no 2004. gada līdz 2012. gadam, kad Zinātņu akadēmija piedalījās dažādu valsts likumdošanas projektu aprobācijā, kad tajā darbojās Eiropas projektu centrs, Ietvarprogrammu Nacionālais koordinācijas punkts. Pakāpeniski valsts šīs funkcijas atkal ir centralizējusi, ierēdniecībā ienāk arvien jaunas paaudzes, kam katru reizi no jauna jāstāsta, kas ir Latvijas Zinātņu akadēmija un kam tā ir vajadzīga. Klausoties Jura Ekmaņa enerģisko uzstāšanos, grūti un sāpīgi iedomāties, ka pēc pieciem mēnešiem viņu no šīs pašas mājas izvadīs mūžības ceļos.

Daudz sirsnīgu vārdu tika teikts par Jura Ekmaņa cilvēciskajām īpašībām. Komandas cilvēks, delikāti prata atrisināt vissarežģītākos jautājumus, radīja patīkamu gaisotni ap sevi. Cilvēks, kurš sevi nekad neafišēja. (Piemēram, to, ka Juris Ekmanis, tāpat kā viņa tēvs, bija studentu korporācijas "Fraternitas Metropolitana" filistrs, daudzi no viņa kolēģiem uzzināja tikai Meža kapos, kad atvadīties bija ieradušies korporācijas biedri ar rapieriem un karogu.)

Uz ekrāna mainījās kadri: Juris Ekmanis Zinātņu akadēmijas pasākumos, kolēģu goda reizēs, ar valstsvīriem, ievērojamiem ārzemju viesiem. Dzīvespriecīgs, smaidīgs. Tik ļoti viņa pietrūkst.

Vairāk lasiet "Enerģija un Pasaule" 2016. Nr.6

Z. Kipere