Seminārs "Jaunieguvumi vēstures izpētei par Latvijas neatkarības atgūšanas procesiem"

2-02-2017

LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs (BSPC) sadarbībā ar 4. maija Deklarācijas klubu janvāra beigās Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zālē rīkoja semināru "Jaunieguvumi vēstures izpētei par Latvijas neatkarības atgūšanas procesiem". Semināra mērķis - veicināt informācijas apmaiņu un informēt vēsturniekus, vēstures skolotājus un interesentus par Atmodas laika perioda avotiem muzejos, bibliotēkās un arhīvos, kā arī aktualizēt nepieciešamību šos materiālus vākt, apkopot un nodot atmiņas institūcijām.

Seminārā uzstājās pārstāvji no Tautas frontes muzeja, 1991. gada barikāžu muzeja, Latvijas Kara muzeja un Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, LU Akadēmiskās bibliotēkas un LZA BSPC. Institūciju pārstāvji interesantos stāstījumos un prezentācijās informēja klausītājus par pēdējos gados iegūtajiem daudzveidīgajiem materiāliem, kuri atspoguļo Latvijas neatkarības atgūšanas perioda notikumus, t.sk. par Latvijas Tautas frontes, grupas Helsinki-86 un Latvijas neatkarības kustības (LNK) darbību fiksējošiem dokumentiem; fotogrāfijām, kurās uzņemti laikabiedri, neatkarības atgūšanas aktīvisti, vēsturiskie Baltijas ceļa un barikāžu laika notikumi; neatkarības aktīvistu apģērbu, pulksteņiem, rakstāmmašīnām, nozīmītēm, Atmodas laika periodiku, Mihaila Gorbačova kopotajiem rakstiem u. tml. Par pēdējo gadu nozīmīgākajiem atmiņas institūciju ieguvumiem tika nominēti vairāku Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvistu personiskie arhīvi. Šeit būtu jāizceļ Mavrika Vulfsona arhīvs, Jura Dobeļa fotoarhīvs, Eduarda Berklava rokraksta fonds un Jāņa Rožkalna arhīvs. Neraugoties uz to, ka nesenākajā laika posmā muzeju, bibliotēku un arhīvu krājumi tiek arvien aktīvāk papildināti, semināra dalībnieki diskusijās atzina, ka Latvijas neatkarības atgūšanas laiks ir periods, par kuru izteikti trūkst materiāli, kas apgrūtina gan esošo ekspozīciju papildināšanu, jaunu izstāžu veidošanu, gan zinātniski pētniecisko darbu. Vairākums semināra dalībnieku norādīja, ka materiālu nodošanu arhīviem un muzejiem kavē cilvēku neinformētība par to nodošanas kārtību, kā arī jautājums par to, kādus materiālus un kurā institūcijā nodot. Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns akcentēja, ka attiecībā uz Atmodas periodu vērtīgs ir viss, un muzeju un arhīvu pārstāvju galvenais uzdevums ir apzināt un saglabāt šīs liecības. Tomēr klātesošie uzsvēra, ka būtiskākais šīs problēmas risināšanā ir valstiski apzinātas politikas trūkums, kas kavē sabiedrības aktīvu dalību Latvijas neatkarības atgūšanas perioda materiālu apzināšanā un nodošanā arhīviem, muzejiem vai bibliotēkām.

Semināra vadītājs, akadēmiķis Tālavs Jundzis uzsvēra, ka Latvijas neatkarības atgūšana ir otrais svarīgākais notikums Latvijas vēsturē pēc neatkarības iegūšanas 1918. gadā. Diemžēl sabiedrība kopumā neapzinās viņu rīcībā esošo materiālu nozīmīgumu Latvijas vēstures apzināšanā, saglabāšanā un izskaidrošanā. Semināru apmeklējušie dalībnieki, tai skaitā vēstures skolotāji un bijušie LR Augstākās padomes deputāti īpaši uzsvēra neatkarības atgūšanas perioda skaidrošanas nozīmi skolēniem. Dalībnieki secināja, ka skolēniem domātajās grāmatās izteikti trūkst informācijas par šo laika periodu, nereti atstājot minētā Latvijas vēstures posma izzināšanu aktīvu vēstures skolotāju iniciatīvas ziņā, vedot jauniešus uz muzejiem, bibliotēkām un arhīviem.

Semināra noslēgumā dalībnieki mērķtiecīgi aicināja rosināt īpašas akcijas rīkošanu Latvijas valsts simtgades svinības ietvaros, kurā sabiedrība tiktu aicināta vākt un nodot arhīviem, muzejiem un bibliotēkām Atmodas perioda vēstures liecības.

Z. Rozīte, LZA BSPC



 

Foto - K. Bekere

Powered by Elxis - Open Source CMS