Zinātnes Vēstnesis
- 2017.g. 6.marts
Rihards Kondratovičs
(12.05.1932.-20.02.2017.)
Rihards Kondratovičs dzimis 1932. gada 12. maijā Daugavpils apriņķa Asūnes pagastā piecu bērnu ģimenē. Viņa bērnība pagāja kā īstam lauku bērnam, palīdzot vecākiem mājsaimniecības darbos - ravējot dārzā nezāles, gādājot malku, gatavojot ēdienu mājlopiem un ganot tos. Jau bērnībā iepazītais ikdienas sūrums bija pamatā tam, lai vēlākajā darba mūžā R. Kondratovičs, sevi nežēlodams, ražīgi strādātu.
Skolas gaitas Rihards Kondratovičs uzsāka 1939. gadā nelielajā Kalēju pamatskolā. Otrā pasaules kara gados ģimene nonāca Kurzemē, jo tēvs bija pārcelts darbā uz Kandavas virsmežniecības Andumu mežniecību. Savu izglītību Rihards Kondratovičs turpināja Talsu vidusskolā. Vērtējot vidusskolā pavadītos gadus, viņš atzina, ka, pateicoties lieliskajam pedagogam un dabas pētniekam Dreimanim, tieši šajā laikā viņš guvis interesi par dabā notiekošajiem procesiem. Skolotāja Dreimaņa vadībā bija ierīkoti izmēģinājumu lauki ar kultūraugu kolekcijām, veikti dažādi augu krustojumi, lai iegūtu jaunas kultūraugu formas. Iegūto zināšanu un prasmju iespaidā pēc vidusskolas absolvēšanas R. Kondratovičs izvēlējās studijas Latvijas Valsts Universitātes (turpmāk - LVU) Bioloģijas fakultātē, kur studēja no 1950. līdz 1955. gadam, iegūstot biologa - augu fiziologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja kvalifikāciju.
Pēc fakultātes absolvēšanas tikai divus mēnešu nostrādājis par laborantu Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā, jaunais speciālists ar LVU rektora Jāņa Jurgena pavēli tika iecelts par LVU Botāniskā dārza direktoru. Botāniskais dārzs bija viņa pirmā nopietnā darba vieta un karjeras izaicinājums. Šis posms R. Kondratoviča darba mūžā vērtējams kā vissvarīgākais, jo tobrīd viņš pievērsās Latvijai jaunas augu kultūras - rododendru - izpētei. Iespējams, ka veiksmīgajam darba sākumam pamatā bija tajā laikā valsts mērogā priekšplānā izvirzītais augu introdukcijas un aklimatizācijas jautājums, kas savu aktualitāti nav zaudējis arī mūsdienās.
Faktiski 1957. gads ir jāuzskata par rododendru ģints apzinātu un zinātniski pamatotu pētījumu sākumu Latvijā, kad LVU Botāniskajā dārzā R. Kondratoviča vadībā tika sākts rododendru introdukcijas darbs. Sākotnēji īsā laikā tika pārbaudīta aptuveni 400 rododendru savvaļas sugu piemērotība augšanai Latvijas klimata apstākļos, kā rezultātā par atbilstošām tika atzītas tikai 100 sugas. Pirmo septiņu gadu darba rezultāti tika apkopoti zinātņu kandidāta disertācijā "Rododendru introdukcija Latvijas PSR", kuru 1964. gadā Rihards Kondratovičs aizstāvēja LVU Bioloģijas fakultātes Zinātniskās padomes sēdē, iegūstot bioloģijas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. Pētījumu rezultāti faktiski bija pamats rododendru kultūras selekcijas darba uzsākšanai, veidojot jaunas, Latvijas klimata apstākļiem piemērotas šķirnes. Paralēli šim darbam profesors R. Kondratovičs uzsāka arī Simsa rododendru jeb siltumnīcu acāliju kolekcijas veidošanu un selekciju. Tā rezultātā LU Botāniskā dārza kolekcijā ir 124 acāliju šķirnes, 24 no tām - profesora izveidotas.
Pēc desmit Botāniskajā dārzā pavadītiem gadiem Rihardu Kondratoviču ar LVU rektora pavēli iecēla par Bioloģijas fakultātes dekānu. Tas bija jauns administratīvā darba izaicinājums. 1965. gads Bioloģijas fakultātei bija ļoti smags, jo kapitālā remonta laikā Friča Gaiļa ielā 10, nepārtraucot studiju procesu, bija jānojauc pussimts malkas krāsnis un jāierīko centrālā apkure. Rihards Kondratovičs pats atzina, ka dekāna darbs vienaudžu un bijušo studiju biedru kolektīvā, kā arī darbs ar studentiem, viņam sniedza lielu gandarījumu. Būtiskākais - tas nepārtrauca rododendru ģints pētījumus, kas nu jau bija iegājuši jaunā - selekcijas - līmenī. Strādādams dekāna amatā, viņš izveidoja Augu fizioloģijas laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem veica rododendru ģints anatomiskos, morfoloģiskos un bioķīmiskos pētījumus, krāja rododendru ģints kompleksās izpētes materiālus un tos analizēja.
Darba rezultāti, apkopoti monogrāfijā "Rododendri Latvijas PSR. Kultūras bioloģiskie pamati" un sekmīgi aizstāvēti PSRS Zinātņu akadēmijas Galvenajā botāniskajā dārzā Maskavā, 1983. gadā ļāva Rihardam Kondratovičam kļūt par bioloģijas zinātņu doktoru. 1985. gadā viņš tika ievēlēts par LVU profesoru. 20. gs. 70-tajos un 80-tajos gados R. Kondratovičs izdeva divas monogrāfijas par rododendriem latviešu un krievu valodā, monogrāfiju "Acālijas", kā arī mācību grāmatu "Augu anatomijas praktikums".
Pavērsiens rododendru ģints kompleksajā bioloģiskajā izpētē saistāms ar LPSR Ministru padomes lēmumu Nr. 202 (1976), ar ko LVU tika piešķirts 12,1 ha liels priežu meža gabals specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai, un LVU rektora V. Millera pavēli Nr. 86 (1980) par LVU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas "Babīte" dibināšanu.
1987. gadā profesors R. Kondratovičs kļuva par LVU zinātņu prorektoru. Viņa darbības laiks šajā amatā bija saistīts ar LU darbības pārstrukturēšanu atjaunotajā Latvijas brīvvalstī jaunajos brīvā tirgus ekonomikas apstākļos. Viņš risināja zinātnes finansēšanas jautājumus, veidoja habilitācijas un promocijas padomes, kurām jāveic nostrifikācija, bija atbildīgs par studentu korporāciju darbības atjaunošanu.
Lielā noslodze administratīvajā darbā nebija šķērslis viņa darbam jaunajā rododendru audzētavā "Babīte", kas, sākot ar 1999. gadu, sāka nest augļus - tika iegūtas pirmās 9 autorapliecības par brīvdabas rododendru šķirņu izveidi. Salīdzinājumam šodien LU un valsts var lepoties ar 106 vietējās selekcijas brīvdabas rododendru šķirnēm, kuras visas ir reģistrētas Karaliskajā Dārzkopības biedrībā Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā. Atzīmējams, ka daudzu šķirņu nosaukumi atspoguļo profesora Riharda Kondratoviča cieņu pret tiem, kas snieguši dažāda veida atbalstu viņa pētniecības darbam.
R. Kondratovičs ir autors vairāk nekā 630 publikācijām, t. sk. septiņām monogrāfijām, vienai mācību grāmatai, četriem mācību līdzekļiem. Viņš ir vadījis piecu disertāciju, 19 diplomdarbu un 35 kursa darbu izstrādi.
Profesors aktīvi darbojies starptautiskās un nacionālās zinātniskajās apvienībās - bijis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas loceklis, daudzu ārvalstu rododendru audzētāju biedrību biedrs, žurnālu redkolēģiju un sabiedrisko padomju loceklis, Latvijas Dendroloģijas, Ainavu arhitektu, Botāniķu, Ģenētiku un selekcionāru, Dārzkopības un biškopības biedrību biedrs, kluba "Emeritus" valdes loceklis, kā arī Latvijas Republikas Valsts emeritēto zinātnieku Padomes loceklis.
Par savu zinātnisko un sabiedrisko darbību R. Kondratovičs ir saņēmis neskaitāmus apbalvojumus - trīs Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļas, ordeni "Goda zīme", LPSR Valsts prēmiju, IZM Atzinības rakstu, Triju Zvaigžņu ordeni, Tēvzemes balvu, LZA un A/S "Itera" balvu, LZA Lielo medaļu, Rīgas domes un LZA balvu, LR Ministru kabineta Atzinības rakstu, kā arī vairākus desmitus Latvijas Universitātes pateicību un atzinības rakstu. Viņš bijis arī Latvijas Valsts emeritētais zinātnieks, LU emeritētais profesors, LU gada cilvēks par zinātniskās skolas izveidošanu (2010).
Rihards Kondratovičs ļoti novērtēja savu ģimeni. Lai cilvēks varētu radoši un ražīgi strādāt, viņam vispirms ir nepieciešams ģimenes atbalsts. To viņš visa mūža garumā saņēmis no dzīvesbiedres Skaidrītes, meitas Gintas un dēla Ulda, kuri visi tāpat ir biologi. Pats Rihards Kondratovičs uzskatīja, ka bez viņu palīdzības, līdzdalības un sapratnes Latvijā nebūtu arī rododendru.
Sit tibi terra levis!