Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa

2017. gada 23. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēde, kuras darba kārtībā bija sekojoši ziņojumi:

• LZA īstenās locekles Vairas Vīķes-Freibergas ziņojums par monogrāfiju "Trejādas saules. Mitoloģiskā Saule";
• Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvelas ziņojums "Antropoloģijas dažādās sejas";
• LZA korespondētājlocekles Gunitas Zariņas ziņojums "Seno iedzīvotāju izpētes starpdisciplinārie aspekti".

LZA īstenā locekle Vaira Vīķe-Freiberga klātesošajiem izsmeļoši stāstīja par savām dzīves gaitām un pētniecību, tostarp saistībā ar "Saules dainām". Viņas pamatspecialitāte pētniecībā ir eksperimentālā psiholoģija. Dainu pētniecība ir nākusi kā vaļasprieks, taču tagad viņa sevi labprātāk atzītu par folkloristi nekā psiholoģi. No V. Vīķes-Freibergas stāstījuma bija nojaušams, cik daudzpusīgi ir bijuši viņas pētījumi - gan psiholoģijas, gan folkloras pētniecības jomās, cik dziļš saturs un saistība ar latviešu tautas vēsturi rodami latviešu dainās un cik ļoti ar tām saaugusi pati pētniece. Ar dzīvām ilustrācijām no dainu tekstiem pētniece atklāja dainu noslēpumaino dabu, kas uzdod arvien jaunus jautājumus. Piemēram, ka Laimes mātes tēls dainās nav aprakstīts pilnībā. Ir piesauktas tikai atsevišķas detaļas - gredzeni, vaigs, vainadziņš. Puspateiktās vietas ļauj katram rosināt iztēli, turklāt dainu teksts ir tik bagātīgs un dabisks, ka spēj radīt fiziski sajūtamas vīzijas par dabu, sauli, cilvēkiem, jūtām un norisēm.

Dainu pētījumi nu ir apkopoti četros sējumos, bet savāktais dainu kopums ne tuvu nav izpētīts pilnībā. Katrs jauns atklājums rada jautājumus, uz kuriem jāmeklē atbildes. V. Vīķe-Freiberga atzina, ka pētniecībai jaunu virzību ir devusi informācijas tehnoloģiju izmantošana sadarbībā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu. Viņa arī pastāstīja, ka turpina darbu pie nākamās grāmatas, kurā uzsvars būs likts uz pantu secības likumībām garākās dziesmās, atzīmējot, ka "nav mitoloģijas bez vēstījuma".

Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela klātesošajiem ziņoja par antropoloģijas dažādajām sejām, vairāk pievēršoties tiem antropoloģijas novirzieniem, kas pēta cilvēka rīcību un tās izpausmes (sociālā antropoloģija, kultūras antropoloģija). Viņa uzsvēra, ka šis antropoloģijas atzars ir īpaša jauna starpdisciplināra zinātne, kas nemitīgi mainās. Tā pēta cilvēku dzīves, uzvedības, domāšanas atšķirības un līdzdalības holistiskā aspektā, globāli salīdzinošā perspektīvā. R. Muktupāvela raksturoja atšķirības starp kultūras antropoloģiju un sociālo antropoloģiju, pastāstīja par abu virzienu dibinātājiem un galvenajiem ideologiem un abu virzienu saistību ar citiem humanitāro un sociālo zinātņu virzieniem.

Tāpat kā iepazīstoties ar sociālo antropoloģiju kādā no iepriekšējām HSZN sēdēm, arī šajā sēdē radās jautājums, vai sīkā antropoloģijas nozares sadrumstalošana apakšnozarēs ir pamatota, un kāda vieta šīs zinātnes kopumā ir jāatvēl fiziskās antropoloģijas virzienam. V. Vīķe-Freiberga atgādināja, ka fiziskā antropoloģija ilgu laiku ir tikusi noniecināta, pat gandrīz aizliegta, un ir jāpriecājas, ka tā spējusi pārvarēt grūtos laikus un pastāv, jo tās vieta humanitāro zinātņu kopā ir neaizstājama.

Turpinājumā LZA korespondētājlocekle Gunita Zariņa ziņoja par seno iedzīvotāju izpētes starpdisciplinārajiem aspektiem, detalizēti stāstot par bioarheoloģiskajiem (iedzīvotāju sejas pantu pētījumiem, fiziskās attīstības, paleodemogrāfijas, paleopatoloģiju un ķīmisko elementu pētījumiem, DNS pētījumiem un sociālo bioarheoloģiju) un stabilo izotopu (cilvēka un dzīvnieka uztura pētījumiem, bērnu atšķiršana no krūts, bērnu uztura, iedzīvotāju migrācijas, paleoklimatoloģijas) pētījumiem. Pateicoties pēdējiem pētījumiem ir izdevies atklāt, ka senie cilvēki Latvijā ir ieradušies ne tikai no Rietumeiropas, bet arī no Austrumu stepēm (par to liecina galvaskausu veids un kaulu struktūra). Gunita Zariņa atzīmēja, ka Latvija ir unikāla Rietumeiropas, varbūt pat pasaules valstu vidū, jo te vairāk nekā jebkur ir pieejams senais izpētes materiāls. Izmantojot augstās tehnoloģijas (piemēram, gēnu analīzi), no šī materiāla ir iespējams iegūt jaunus atklājumus par pasaules senseno vēsturi.

Informāciju sagatavoja
LZA HSZN priekšsēdētāja R. Karnīte,
LZA HSZN zinātniskā sekretāre L. Griņeviča

HSZN sēde      Foto G. Zemītis

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

2. februārī notika LZA ĶBMZN sēde, kuru atklājot, nodaļas vadītājs akadēmiķis Pēteris Trapencieris pateicās kolēģiem par līdzšinējo ieguldījumu zinātnē. 2016. gada nogalē nodaļa iesniedza 13 darbus izvērtēšanai par LZA 2016. gada labākajiem zinātnes sasniegumiem. Pēc Nodaļas Padomes izvērtējuma trīs no tiem tika nominēti kā gada nozīmīgākie sasniegumu zinātnē, bet divi ieguva LZA prezidenta Atzinības rakstus. Būtisks iepriekšējā gada sasniegums bija arī žurnāla Pharmacology Research 2016. gada novembra numurs, kurā publikāciju autori bija tikai Baltijas valstu farmakologi.

Atbilstoši izsludinātajai darba kārtībai notika 2016. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu autoru prezentācijas. Akadēmiķe Maija Dambrova uzstājās ar priekšlasījumu "Apkopoti fundamentālie pētījumi par meldonija (mildronāta) farmakoloģiskajiem efektiem un izskaidroti tā uzkrāšanās mehānismi organismā", akadēmiķis Kaspars Tārs - ar ziņojumu "Noskaidrota vienpavediena RNS bakteriofāgu AP205 un MS2 trīsdimensionālā struktūra", bet LZA korespondētājlocekļa Aigara Jirgensona prezentācijas tēma bija "Izveidota jauna pretmalārijas zāļvielu līdersavienojumu klase".

Akadēmiķi M. Dambrova un Ivars Kalviņš izskaidroja meldonija darbības mehānismu un to, ka mildronāts nav dopings, bet gan efektīvs medikaments. Tas aizsargā sirds, muskuļu un smadzeņu šūnas gadījumos, kad to funkcionēšanai nepietiek skābekļa, tas ir - sirds-asinsvadu slimību, stresa un pārslodžu gadījumā. Šī darbība ir palīdzējusi ne tikai saglabāt, bet arī kāpināt mildronāta eksporta apjomus. Informācija par mildronātu pasaules lielākajos medijos parādīja, ka Latvijā varam izcili sintezēt un pētīt aktīvas zāļu vielas starptautiskā līmenī. Nākotnes uzdevums - veikt plašus preparāta mildronāts darbības mehānisma pētījumus organismā.

Lekcijās dzirdējām jaunāko pētījumu rezultātus par bakteriofāga AP205 vīrusveidīgās daļiņas struktūras noteikšanu un par jaunu pieeju pretmalārijas līdzekļu izstrādē. Visi trīs pētījumi saistīti ar tuvāku vai tālāku pielietojumu medicīnas ķīmijā un paver plašas iespējas jaunu kardioprotektoru, pretmalārijas līdzekļu un pretvīrusu zāļu radīšanā.

Informāciju sagatavoja
LZA ĶBMZN zinātniskā sekretāre D. Daija

Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa

2016. gada 27. februārī notika Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas (LZA LMZN) un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (LLMZA) prezidija kopsēde. Sanāksmē uzstājās SIA "Bioefekts" direktore Dr.biol. Anita Lielpētere, stāstot par mikrobioloģisko preparātu pielietojumu Latvijas lauksaimniecībā un augu mikrobioloģisko aizsardzību. A. Lielpētere iepazīstināja ar savu zinātnisko biogrāfiju un pieredzi augsnes mikroorganismu pētniecībā. Daudzus gadus pētniece ir strādājusi LLU Mikrobioloģijas katedrā, kuras aizsākumi meklējami tālajā 1921. gadā. Gadu gaitā institūts piedzīvojis daudzas transformācijas, nosaukumu un vadītāju nomaiņas, tomēr nav zudusi augsnes mikrobioloģijas izpētes aktualitāte. Pašlaik institūts darbojas kā LLU Augsnes un augu zinātnes institūts, kuru vada LZA īstenais loceklis Dr.habil.agr. Aldis Kārkliņš. A. Lielpēteres vadītais uzņēmums "Bioefekts" uztur un savos izstrādājumos izmanto Latvijas augsnēm raksturīgu mikroorganismu kopu. "Bioefekta" produktu klāsts ir plašs un vislabāk iederas bioloģiskas un videi draudzīgas lauksaimniecības saimniecībās.

Sēdes turpinājumā nodaļas priekšsēdētāja Dr.habil.oec. Baiba Rivža informēja klātesošos par projektu pieteikumiem, kas sagatavoti un iesniegti programmas H2020 ietvaros.

Pašlaik LZA LMZN un LLMZA realizē H2020 projektu "The Data Driven Dairy Decisions for Farmers (4D4F)". Šis projekts fokusējas uz sensoru lomu reālā laika datu apkopošanā, palīdzot pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus piensaimniecībā.

Tā trīs galvenie uzdevumi ir:

1. Zemnieku saimniecību labās prakses izplatība 10 valstu mērogā;

2. Zemnieku un tehnikas ražotāju sasaiste;

3. Zinātnieku - pieredzējušo un jauno - kontakti, kopīgas publikācijas, atbalsts maģistru un promocijas darbu izstrādē, kopīgi pētījumu projekti nākotnē.

Projekts tiek īstenots no 2016. līdz 2019. gadam. Papildu informāciju par šo projektu var atrast interneta vietnē
www.4d4f.eu.

Nodaļas priekšsēdētāja arī īsumā informēja par iesniegto projektu pieteikumu tematisko ievirzi. Iesniegto projektu skaitā ir:

H2020 projekts "Food for Citizens and Urban Sustainable Farming (FoCUS Farm)", kas ir veidots kā tematisks tīkls, kurš apvieno zemniekus, pilsētu pārvaldes iestādes, arhitektus un pilsētu plānotājus, konsultantus, pilsonisko sabiedrību un pētniekus, lai attīstītu pilsētu lauksaimniecības sistēmu, kas ir piemērota salātu, dārzeņu, augļu u.c. pārtikas kultūraugu audzēšanai. Tīklā tiks pētītas paraugprakses tehnoloģijas kultūraugu audzēšanai pilsētu lauksaimniecībā (piemēram, kultūraugu sistēmu konstrukcijas, atkritumu apsaimniekošana un kultūraugu audzēšana). Uz izpētītā materiāla bāzes tiks veidots pilotprojekts - kā šīs tehnoloģijas var apvienot komerciāli dzīvotspējīgā un ilgtspējīgā sistēmā pilsētu lauksaimniecības attīstībai.

Arī H2020 projekts "Disseminating Innovative Solutions for Antibiotic Resistance Management (DISARM)" paredz pētnieciskā tīkla, izveidi starp lauksaimniekiem, veterinārārstiem, nozares ekspertiem un pētniekiem. Viens no tā mērķiem ir uzskaitīt un veicināt labākās prakses stratēģijas, kas ļautu samazināt antibiotiku rezistenci intensīvā lopkopībā. Projektā kā partner­organizāciju ir izdevies piesaistīt uzņēmumu SIA ‘'Ogres piens'', kura fermā ir 562 slaucamas govis.

H2020 ERA-NET + CoFund projekta "Innovating the forest-based bioeconomy (ForestValue)" kopīgā uzsaukuma tēmas ir vērstas uz to, lai pārveidotu Eiropas ekonomiku no atkarības no fosilo un neatjaunojamo izejvielu izmantošanas uz ilgtspējīgu "bio-balstītu ekonomiku". Galvenais mērķis ir dot konsorcija partneriem iespēju veiksmīgi īstenot un finansēt kopīgu uzsaukumu mežsaimniecības un koksnes apstrādes un pārstrādes nozarē. Projekta finansēšanā LZA LMZN un LLMZA piedalās kā konsorcija dalībniece ar Zemkopības ministrijas atbalstu. Vēl viens H2020 ERA-NET+ CoFund ir "Sustainable Crop Production (SusCrop)". Projekta pieteikums ir saistīts ar Eiropas mēroga pētniecības tīkla un starpvalstu sinerģijas pētniecības programmas izveidi, kas veidota, lai risinātu sekojošas problēmas:

• Pārtikas un barības drošība, pieaugošā zemes iedzīvotāju skaita un klimata pārmaiņu apstākļos;
• Sistēmpieeja modernā augkopībā, ņemot vērā visu pārtikas vērtību ķēdi, kultūru daudzveidību un noturību, resursu izmantošanas efektivitāti, ekosistēmu pakalpojumus;
• Negatīvās ietekmes uz vidi mazināšana, integrētā augu aizsardzība;
• Atkritumu samazināšana un otrreizēja pārstrāde;
• Aprites ekonomika, kas dos ilgtspējīgu augkopības pārtikas un uztura drošību.

LZA LMZN un LLMZA uzrauga pieteikumu sagatavošanu, projektu monitoringu un novērtējumu, komunikāciju un zināšanu apmaiņas pasākumu koordināciju.

Sēdē tika apspriestas plānotās aktivitātes tuvākajiem mēnešiem, tajā skaitā:

• Bioekonomikas forums "Ceļā uz ilgtspējīgu un inovatīvu bioekonomiku" - 9. marts, Rīga, Zaļo Tehnoloģiju inkubators, Pulka ielā 3/3.
• LZA LMZN, LLMZA, LLU Meža fakultātes un LVMI Silava zinātniski praktiskā konference "Zinātne un prakse nozares attīstībai", 15.- 17. marts.
• Latgales forums - 12. aprīlis, Rēzekne, kam sekos Kurzemes (maijs) un noslēdzošais - Pierīgas - forums.
• I Eiropas - Latvijas ekonomikas forums, 26.-27. aprīlis.
• LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes 17. starptautiskā zinātniskā konference "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai 2017", 27.-28. aprīlis, Jelgava, ESAF.
• Latvijas Lauksaimniecības zinātnisko institūtu Direktoru padomes sanāksme, 24. aprīlis.
• ALTUM, LLMZA UN LLU Jauno zinātnieku konkursa izsludināšana, aprīlis.
• Starptautiskā zinātniskā konference "Engineering for Rural Development", 24.- 26. maijs, Jelgava, J. Čakstes bulv. 5, TF.
• Ikgadējās Lauku izmēģinājumu un laboratoriju-eksperimentu skates 2017, maijs.
• Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas 25 gadu jubilejas kopsapulce, 2. jūnijs, LLU Auls.

Informāciju sagatavoja LZA LMZN un
LLMZA zinātniskā sekretāre V. Zaļūksne