2017. gada 14. marta LZA Senāta sēdes blīvās darba kārtības ietvaros tika piešķirtas LZA Lielās medaļas un apstiprināts LZA goda doktora grāds, ieskicētas zinātnes un sporta sadarbības jomas, gūts priekšstats par LZA un biedrības BIRTI sadarbības līgumu, kā arī uzklausīta atskaite par LZA paveikto iepriekšējā gadā un ziņojums par veicamajiem darbiem LZA normatīvo aktu pilnveidošanā.

A. Vrubļevskis, O. Spārītis un Olimpiskā enciklopēdija Foto A. Edžiņa

Pēc LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķa Jāņa Spīguļa ziņojuma LZA Senāts vienbalsīgi atbalstīja LZA Lielās medaļas piešķiršanu akadēmiķim, habilitētajam datorzinātņu doktoram, profesoram Jānim Visvaldim Bārzdiņam par fundamentālajiem pētījumiem algoritmu teorijā un datorzinātnes skolas izveidi Latvijā.

Pēc LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētāja vietnieka, akadēmiķa Bruno Andersona ziņojuma LZA Senāts vienbalsīgi atbalstīja LZA Lielās medaļas piešķiršanu akadēmiķei, habilitētajai ekonomikas doktorei, profesorei Baibai Rivžai par ievērojamu devumu Latvijas lauku un reģionu attīstības izpētē.

Pēc LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļas priekšsēdētāja, akadēmiķa Pētera Trapenciera ziņojuma LZA Senāts vienbalsīgi apstiprināja ĶBMZN 2017. gada 12. janvāra sēdes lēmumu par LZA goda doktora grāda medicīnā (Dr.h.c.med.) piešķiršanu Latvijas Ārstu biedrības prezidentam Pēterim Apinim.

Senāta darba kārtībā papildu tika iekļauts jautājums - RTU rektora Leonīda Ribicka priekšlikums par Inženierzinātņu un tehnoloģiju nodaļas izveidi LZA, kas tika pamatots ar zinātnes virziena nozīmes palielināšanos un pieaugošo inženierzinātņu doktoru skaitu (RTU, LU, LLU, RTA). Atbalstu priekšlikumam izteica LU rektors, akadēmiķis Indriķis Muižnieks, atzīmējot, ka ar šo aktu tiktu palielināta LZA ietekme uz vairākiem procesiem un tas būtu pozitīvs signāls, ka globāli nozīmīgs virziens tiek novērtēts arī Latvijā. Izvērsās diskusija un tika nolemts izveidot darba grupu sekojošā sastāvā - L. Ribickis, Tālis Juhna, J. Spīgulis, P. Trapencieris, Andrejs Krasņikovs, I. Muižnieks un Raita Karnīte. Senāta pirmajā rudens sēdē darba grupai jāsniedz atzinums par šo jautājumu.

Senatori noklausījās trīs ziņojums, kas veltīti sporta un zinātnes esošajai un iespējamai sadarbībai, un diskutēja par veidu kā šo sadarbību padarīt iespējami ciešāku un produktīvāku. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, uzsverot tēmas "Sports un zinātne" plašo diapazonu, akcentēja, ka zinātnes uzdevums ir veikt pētījumus, kuru rezultāti dod labumu sabiedrībai, un sportistu panākumu veicināšana arī uzskatāma par tādu. Viņš akcentēja tehnisko sporta veidu pārstāvju vēlmi sadarboties ar tehniskajām zinātnēm labāko risinājumu meklējumos inženiertehniskajā (RTU) un materiālu izstrādes un apstrādes (OSI) jomās. Kā starptautiski atzīstamu zinātnes un sporta sadarbības piemēru A. Vrubļevskis minēja Genādija Maričeva sastādīto "Olimpisko enciklopēdiju", kuras pirmie divi sējumi, izdoti angļu valodā, jau atzinīgi novērtēti Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā. Šos sējumus kā dāvanu saņēma LZA prezidents Ojārs Spārītis.

Inženieris konstruktors un autobraucējs Andris Dambis iepazīstināja ar savu veikumu, konstruējot OSCar un OSCar eO (elektro automobiļi) automašīnas un pārbaudot tās pasaulslavenās trasēs. Viņš runāja par novitāti, izaicinājumiem un uzvarām savā darbā. LZA prezidents O. Spārītis raksturoja A. Dambja un viņa komandas veikumu kā avangardisku mašīnbūves lietu, kas varētu būt lielisks tehnoloģiju pārneses un finanšu sekmju ceļš.

Akadēmiķis A. Krasņikovs, komentējot iepriekš dzirdēto, pieminēja divus veidus, kā zinātnieki var palīdzēt sportistiem uzlabot sniegumu: 1) sportistu fiziskās iespējas var uzlabot ar medicīnas un farmakoloģijas palīdzību, kā arī ar biomehānikas līdzekļiem, izskaitļojot optimālāko veidu, kā izpildīt konkrētu darbību; 2) pilnveidojot sportistiem nepieciešamos tehniskos līdzekļus. Akadēmiķis aicināja sportistus vispirms vērsties pie Latvijas zinātniekiem un tikai tad meklēt atbalstu ārvalstīs, bet senatoriem norādīja, ka šī ir perspektīva sadarbības sfēra, kas būtu jāattīsta.

LZA prezidents O. Spārītis un LZA viceprezidents, vienlaikus arī biedrības BIRTI Padomes priekšsēdētājs, Andrejs Ērglis iepazīstināja klātesošos ar 14. februārī starp LZA un BIRTI noslēgto sadarbības līgumu. Abi izteica pārliecību, ka šis līgums dos gan praktisku labumu, palīdzot satikties zinātniekiem un ražotājiem, gan uzlabos LZA kā nozīmīga sadarbības partnera tēlu.

Pilns sadarbības līguma teksts tiks publicēts LZA Gadagrāmatā, kas tuvākajās dienās nonāks tipogrāfijā. Par šo jautājumu ziņoja LZA ģenerālsekretārs Andrejs Siliņš. Viņš pateicās LZA nodaļu zinātniskajām sekretārēm un Senāta sekretārei par operatīvu un godprātīgu darbu apjomīgās (312 lpp.) grāmatas sagatavošanā. LZA ģenerālsekretārs sniedza ieskatu par akadēmijas būtiskākajiem darbības virzieniem un paveikto pagājušajā gadā.

LZA ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis iepazīstināja senatorus ar normatīvajiem aktiem - Nolikumu par jauno locekļu vēlēšanām un Nolikumu par LZA goda doktoru vēlēšanām, kas šobrīd tiek pārstrādāti atbilstoši spēkā esošajiem LZA Statūtiem. Viņš informēja, ka notiek darbs pie LZP ieteikumu iestrādāšanas Ētikas kodeksā un izdevuma "LZA Vēstis" nolikuma sagatavošanas.

Senāta nākamā sēde plānota 2017. gada 11. aprīlī.

I. Boldāne-Zeļenkova