Sagaidot Ventspils Augstskolas 20 gadu jubileju, Latvijas Zinātņu akadēmija aizvadīja Ventspilī izbraukuma sēdi, kuras laikā akadēmiķi uzzināja par augstskolas izveides vēsturi, tās ciešo sadarbību ar pašvaldību un noklausījās tematiskos ziņojumus par valodniecības aspektiem un perspektīvām.

Lēmums organizēt Ventspilī sēdi norāda uz to, ka akadēmiķiem ir svarīgi uzzināt Ventspils Augstskolas viedokli par valodniecības aktuālajām problēmām. Pēc augstskolas vadības viedokļa, tas ir pilnīgi pamatoti: Tulkošanas studiju programmas ir atzītas visā Latvijā un tās ir starp labākajām valstī, tāpat kā Ventspils Augstskolas (VeA) pasniedzēji un profesori, kas pasniedz arī citās Latvijas augstskolās, uzrunājot viesus, norādīja zinātņu prorektors Artūrs Vrubļevskis. Viņš informēja viesus par augstskolas ciešo sadarbību art pilsētas pašvaldību un atbalstu augstskolai. Pilsētas dome augstskolas pastāvēšanas laikā tai piešķīrusi 15 miljonus eiro. Tās ir gan piemaksas pasniedzējiem un profesoriem, pateicoties, kurām augstskola var piesaistīt labākos speciālistus, gan mērķstipendijas doktorantiem.

Ventspils pašvaldība ir bijusi klāt pie VeA izveides. Viena no aktīvākajiem augstskolas izveides dalībniekiem un tulkošanas studiju fakultātes atklāšanas idejas aizstāvjiem bija Ventspils domes deputāte, Izglītības, kultūras un sporta komisijas priekšsēdētāja Ilze Buņķe. Piedaloties Latvijas Zinātņu akadēmijas izbraukuma sēdē, Buņķe dalījās savās atmiņās par VeA, kurai šogad apritēs 20 gadi, izveides vēsturi.

Akadēmiķi un VeA pārstāvji apsprieda situāciju humanitāro zinātņu jomā, kura, pēc daudzu atzinuma, piedzīvo nepamatotu nobīdi otrajā plānā, piekāpjoties eksaktajām un lietišķajām zinātnēm. Tajā pašā laikā gan zinātnieki, gan pasniedzēji norādīja, ka valodniecība ir parādā nācijai, jo tai ir neizpildīti mājas darbi - piemēram, tulkošanas teorija un prakse Latvijā, valodu kontakta loma latviešu valodas attīstībā, latviešu valodas standartizācijas vēstures izpēte u.c. Tam savu ziņojumu bija veltījis Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Runājot par humanitāro un sociālo zinātņu lomu un nozīmi mūsdienu sabiedrībā, akadēmiķe Raita Karnīte norādīja, ka sīva cīņa izvērtusies par to, lai pierādītu to vērtību tautsaimniecībai. No vienas puses, tiek novērota tulku pārprodukcija darba tirgū, bet, no otras puses, trūkst citu speciālistu, piemēram, tulkošanas redaktoru. Šajā virzienā VeA jau strādā, kā arī tajā, lai palielinātu valodu skaitu fakultātē, apliecināja Dreijers. Jau esošajām angļu, vācu, krievu, franču un spāņu valodām drīz pievienosies arī ķīniešu. Nevajadzētu aizmirst arī par latviešu valodu, atgādināja R. Karnīte. «Valodnieku un zinātnieku pienākums ir publicēt savus pētījumus vispirms Latvijā, latviešu valodā,» savā tematiskajā ziņojumā norādīja tulkošanas fakultātes profesors Juris Baldunčiks.

Jeļena Naruševiča, "Ventas Balss"

LZA izbraukuma sēdes dalībniekus un viesus uzrunā VeA Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers

Foto: Juris Ģigulis