Iedvesma. Tas ir pirmais vārds, ar kādu var raksturot jauno zinātnieci, mikrobioloģi Dr.biol. Ilzi Dimantu. 2016. gads Ilzei Dimantai bija notikumiem bagāts, jo tika aizstāvēts promocijas darbs "Jēlglicerīna, laktozes izmantošana bio-ūdeņraža iegūšanai ar anaerobām mikroorganismu kultūrām un ūdeņraža savākšana no fermentācijas barotnes ar metālhidrīdiem", iegūstot bioloģijas doktora zinātnisko grādu, un tika saņemta prestižā "L΄Oréal Latvija" stipendija "Sievietēm zinātnē". Pašlaik Ilze Dimanta savas zinātnieces gaitas pavada Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un Cietvielu fizikas institūtā. Kas iedvesmo jaunos zinātniekus Latvijā un kāpēc mikrobioloģija ir viena no aizraujošākajām zinātnes nozarēm? Savās domās dalās Ilze Dimanta.

Ilze Dimanta Foto J. Deinats

Kas Jūs iedvesmo mikrobioloģijā? Kāpēc izvēlējāties tieši šo zinātnes nozari?

Baktēriju daudzveidība, dzīvīgums. Plašās iespējas šajā nozarē, laboratorijas vide, sagatavošanās eksperimentiem, pats process. Protams, iedvesmo mani ļoti gudrie kolēģi, no kuriem tik daudz ko varu mācīties, un kopējās diskusijas. Par impulsu šīs nozares izvēlē noteikti jāsaka paldies prof. Indriķim Muižniekam, viņš mikrobioloģiju ļoti labi māca, aizrauj un palīdz noticēt pašam sev, kas jaunajiem zinātniekiem, protams, ir svarīgi turpmākai attīstībai.

Kā Jūs kā zinātniece varētu raksturot zinātnisko vidi sev apkārt? Pastāstiet par iespējām mikrobioloģijas nozarē.

Man vienmēr ir patikusi dinamika un daudzveidība, tādu arī apzināti veidoju savu vidi - esmu gan starp biologiem Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, gan fiziķiem LU Cietvielu fizikas institūtā, un man ir tik vērtīgi uzzināt domas arī no ķīmiķiem. Mikrobioloģija un biotehnoloģija ir varenas nozares, tajās ir ļoti daudz un dažādu iespēju. Kur tik nestrādā mani kursabiedri! Tā var būt vairāk ar medicīnu saistīta nozare, ar ražošanu, biotehnoloģiskā, ar vidi.

Pastāstiet par pašlaik veiktajiem pētījumiem, uz kādiem jautājumiem tiek mēģināts rast / ir jau rastas atbildes? Kādas problēmas ir/tiks atrisinātas?

Mūsu komanda strādā ar ūdeņraža iegūšanu, izmantošanu un uzkrāšanu. Tas ir ļoti pievilcīgs enerģijas nesējs, jo ūdeņraža enerģijas ietilpība uz vienu svara vienību ir lielāka nekā naftai: 142 MJ/kg pret 42 MJ/kg, viens kilograms ūdeņraža atbilst 3,5 litriem benzīna. Pašlaik tiek meklēti iespējami efektīvāki, vidi nepiesārņojoši un lēti ūdeņraža iegūšanas veidi un resursi - viena no perspektīvām alternatīvām ir ūdeņradi ražojošie mikroorganismi. Ūdeņraža gāzi var iegūt fermentācijas procesā, baktērijām sadalot organiskas vielas anaerobos apstākļos. Lai iegūšanas process būtu videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, nepieciešams ūdeņradi iegūt no substrātiem, kas veidojas kā rūpnieciskie vai lauksaimniecības pārpalikumi. Jēlglicerīns no biodegvielas ražotnes, piemēram. Ūdeņraža veidošanās kinētika un koncentrāciju mērījumi gāzveida un šķidrajās fāzēs mūsu un arī citu autoru pētījumos parādījuši, ka šķidrajā fāzē fermentācijas sāku­mā ūdeņradis veido pārkoncentrētus šķīdumus, tas ir, parciālais ūdeņraža gāzes spiediens virs šķīduma ir mazāks, kā to paredz Henri likums. Lai optimizētu testsistēmas un padarītu procesu izdevīgāku, nepieciešama alternatīvu metožu izmantošana ūdeņraža savākšanai, ar ko arī nodarbojamies, izmantojot metālu sakausējumus, kas, savienojoties ar ūdeņradi, veido metālhidrīdus.

Vai ir kāds mērķis attiecībā uz zinātnisko darbību, ar kuru vēlaties dalīties? Piemēram, vēlme atrast atbildi uz kādu sen neatbildētu jautājumu mikrobioloģijas nozarē?

Man patīk biotehnoloģija, risinājumi ražošanai, sadarbība ar fizikas un ķīmijas zinātniekiem, viņu kompetences kopējām idejām. Mikrobioloģijā ir ārkārtīgi daudz kā interesanta, nu piemērām, ekstrēmos apstākļos dzīvojošās baktērijas, Islandē bija interesanti tās papētīt: baktēriju metabolisms, mazāk pētītas baktērijas un to spēja pielāgoties apstākļiem. Publikācijas lasu aizrautīgi, gribētos tam veltīt vēl vairāk laika, lai sanāktu vairāk ne tikai par savu tēmu, bet arī par citām. Lielā Brock mikrobioloģijas mācību grāmata, manuprāt, ir viena no aizraujošākām literatūrām pasaulē, tur ir tāda daudzveidība.

Pagājušajā gadā Jūs saņēmāt prestižo "L΄Oréal" stipendiju "Sievietēm zinātnē". Ko Jums šis novērtējums ir devis: jaunus kontaktus, motivāciju, jaunas idejas pētījumiem?

Jā, man ir ļoti liels prieks un pagodinājums par šo balvu. Balvas saņemšana un vēlāk arī disertācijas aizstāvēšana bija mana 2016. gada lielie notikumi un atnesa daudz pozitīvu brīžu, gandarījumu un iedvesmu tālākam darbam. Bija liels prieks, ka uz apbalvošanu bija atnākusi komanda un aizrautīgie darba vadītāji, vienam jau manā zinātnes nozarē nav ko darīt, atslēga ir komandas darbā, un tas arī mani ļoti iedvesmo. Motivācija allaž rodas, parunājot ar darba vadītājiem. Ir tik vērtīgi, ka kopējas idejas rodas un aizrauj, ka cilvēkiem mirdz acīs zinātnes liesmiņas. Saņemt balvu ir jauki, visi priecājas līdz ar tevi un, protams, sajūtas pozitīvas un iedvesmo tālākiem darbiem. Jauni kontakti arī izveidojās, ļoti priecīga esmu par to, ka izveidojusies draudzība ar abām pārējām balvas saņēmējām, viņas ir tik lieliskas zinātnieces un ļoti iedvesmojošas sievietes!

Ko Jūs novēlētu jauniem zinātniekiem, kāds padoms Jums būtu noderējis, uzsākot savu karjeru zinātnē?

Cītīgi meklēt tēmu par ko iedegties, cīnīties. Un tikpat cītīgi meklēt un uzturēt, saglabāt kontaktu ar saviem mentoriem - gan pieredzējušiem zinātniekiem, vadītājiem, gan vienaudžiem, ar kuriem kopā dzīvot šo aizraujošo dzīves posmu.

Dr.biol. Ilze Dimanta, Latvijas Universitāte
Justīne Vīķe, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība