Cilvēciskums un ātrums - izšķirošās īpašības mūsdienu zinātniekam

30-03-2017

Ar Neilu Kalniņu Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) iepazinās LJZA Vasaras nometnē  "Zinātnieks + uzņēmējs = risinājums" 2016. gadā. Priekšlasījumu laikā, kuru ietvaros uzņēmējam bija jāiepazīstina nometnes dalībnieki ar risināmo problēmsituāciju konkrētajā uzņēmumā, viņš visus pārsteidza nesagatavotus, jo savu prezentāciju "Tehnoloģiju biznesa globālie izaicinājumi (jeb kā es pakāsu 360k EUR)" iesāka latviešiem neraksturīgā manierē. N. Kalniņa prezentācija atgādināja, ka slikta pieredze arī ir pieredze.

Neilam Kalniņam ir vairāku gadu pieredze biznesa attīstībā, strādājot savā uzņēmumā "NK Konsultāciju birojs". Viņš sevi dēvē par palīgu, kurš saved kopā zinātnieku ar uzņēmēju, tāpēc īpaši nozīmīgi būs uzzināt viņa viedokli par zinātnes uzdevumiem un zinātniekiem izšķirošām īpašībām mūsdienās.


Neils Kalniņš Foto no personīgā arhīva

Kāda Latvijas zinātne izskatās ar uzņēmēja acīm?

Jāsaka, ka zinātnieki un zinātne Latvijā izskatās ļoti krāsaini. Krāsaini tādā ziņā, ka liela daļa no Latvijas zinātniekiem necenšas un negrib veidot sadarbību ar uzņēmēju. Līdz ar to Latvijā nenotiek mijiedarbības process starp zinātnes un uzņēmējdarbības vidi. Otra puse ir uz sadarbību tendētie zinātnieki, kuri ļoti labi saprot savu zinātnieka lomu, bet vienlaikus izprot arī uzņēmēja lomu un vajadzības, tāpēc ir gatavi konstruktīvai sadarbībai. Šī daļa zinātnieku no sākta gala saprot savu jaunatklājēja iesaisti komercializācijas procesā un kurā brīdī šī procesa attīstība ir jānodod uzņēmēja rokās. Galvenais stāsts ir par to, kā sabiedrības daļu "zinātnieki" tuvināt sabiedrības daļai "uzņēmēji", jo bez šādas tuvināšanās Latvijā nebūs jaunu un veiksmīgu jaunu uzņēmumu un produktu. Jo skaidrs ir tas, ka nākotnes bizness saistās ar inovācijām un tehnoloģiju ietilpīgiem produktiem, tāpēc bez uzņēmēja idejas īpaši svarīgs ir arī zinātniski pētnieciskais darbs. Zinātnieku un uzņēmēju sadarbību ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē fizikāli var raksturot ar to, kā maisās ūdens un eļļa. Zinātnieks savu baudu gūst pavisam cita veida rezultātos no sevis izdarītā darba. Zinātniekam visu laiku ir jābūt jaunatklāsmes procesā.

Pašlaik Latvijā ļoti aktīvi tiek domāts par zinātnieku un industrijas tuvināšanu, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Kā vērtējat šo aktivitāšu izmantošanu mūžsenās problēmas risināšanā?

Platformas ir vairākas, piemēram, kompetences centri, "vaučeru" programma. Tomēr vienmēr jāatceras, ka biznesa pasaulē uzvar tie, kuri ir ātrāki. Eiropas Savienības struktūrfondu sniegtais finansējums nepieļauj negatīvu rezultātu, tomēr uzņēmējdarbības attīstībā šis noteikums ir toksisks. Ideju attīstībai pašlaik noteikti var izmantot akselerācijas fondus vai doties pie privātajiem investoriem.

Kādām īpašībām ir jāpiemīt jaunajam zinātniekam, lai viņš būtu interesants uzņēmējam?

Galvenais, nezaudēt cilvēciskumu, jo, kad tu esi cilvēcisks, tad pasaule ar prieku tevi uztver. Svarīgi mēģināt rast balansu starp ļoti dziļu fundamentālu izpratni laukā, kurā zinātnieks ir specializējies, vienlaicīgi cenšoties gūt informāciju arī par to, kas attiecīgajā nozarē notiek uzņēmējdarbības vidē. Laba pieredze bija Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Vasaras nometnei 2016, kur tika noteiktas uzņēmēju problēmas, piedāvājot zinātniekiem tās risināt. Ļoti svarīgi ir, lai uzņēmēji uzdrīkstētos stāstīt savas problēmas un neatrisinātos uzdevumus zinātniekiem, un lai zinātnieki uzdrīkstētos to dzirdēt un klausīties.

Vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir inovatīva, jo statistiska norāda, ka lielākoties uzņēmējdarbības vide ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu? Varbūt zinātniekiem ir nepieciešams raudzīties arī pēc sadarbības ārvalstīs?

Zinātniekiem ir jābūt atvērtiem gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumiem, jo nekad nav zināms, precīzi prognozējams, kad un kur noteiktais atklājums varētu būt interesants. Svarīgs ir laiks, kurā atklājums nonāk tirgū. Šobrīd ir ļoti grūti pretendēt uz jaunu un ekskluzīvu ideju. Jo lietu, ko mēs atklājam šeit, iespējams, vienlaikus atklāj arī citā pasaules valstī, bet vinnē un biznesu iegūst tas, kurš ir ātrāks. Tāpēc svarīga ir atvērtība un ātrums gan no zinātnieku, gan uzņēmēju puses.

Runājot par uzņēmējdarbības vidi Latvijā, uz pakalpojumiem balstīto biznesu, piemēram, frizētavas, šūšanas uzņēmumus, es dēvēju par manufaktūrām. Tās eksistēs vienmēr, jo cilvēkiem frizieri un šuvēji būs vajadzīgi, tomēr jānošķir, ka šādiem uzņēmumiem nav nepieciešams inkubācijas atbalsts. Ja mēs runājam par valsts izaugsmi, jāspēj būt ambiciozākiem. Ja kāds mudina nodarboties ar uzņēmējdarbību, tad jānoskaidro, vai jaunais bizness ir mērogojams un produkts vai pakalpojums ir eksportējams. Tāpēc, ja runājam par Eiropas Savienības struktūrfondu vai valsts finansētām atbalsta aktivitātēm uzņēmējdarbībai un zinātnei, tad vispirms jāuzdod jautājums, - vai jaunatklājums ir mērogojams un eksportējams.

Neils Kalniņš, NK Konsultāciju birojs SIA
Justīne Vīķe, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

Powered by Elxis - Open Source CMS