Top "Latvija un latvieši"

30-03-2017

Tapusi akadēmiķa Jāņa Stradiņa Biobibliogrāfija III

24. martā LU Akadēmiskajā bibliotēkā Valsts pētījumu programmas "Letonika" pārskata konferencē bija iespējams uzzināt, kā "no koncepcijas līdz tās īstenošanai" norit darbs pie akadēmisko rakstu divsējumu krājuma "Latvija un latvieši". Redkolēģijas priekšsēdētājs LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, redakcijas padomes loceklis LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis un redakcijas padomes loceklis LZA BSPC direktors Tālavs Jundzis klātesošos informēja, ka jaunais akadēmisko rakstu krājums sākumā angļu un krievu, bet beigās arī latviešu valodā nav 2014. gadā divus metienus piedzīvojušā, dažādus apbalvojumus saņēmušā četrsējumu krājuma "Latvieši un Latvija" mehāniski samazināts variants.

Jau pati virsraksta maiņa liecina, ka tas galvenokārt domāts cittautiešiem, kuriem vispirms jāsniedz informācija par to, kas tā Latvija tāda ir, tādēļ krājuma pirmais sējums veltīts mūsdienu Latvijai, tās kultūrai, zinātnei, sportam, bet otrajā sējumā būs lasāmi raksti par latviešu etnosu kopš sendienām, valstiskuma iegūšanu, zaudēšanu un zaudētā valstiskuma atgūšanas centieniem (nacionālā atbrīvošanās kustība abu okupāciju - fašistiskās Vācijas un padomju - laikā). Vārdu sakot - kāpēc mēs esam tādi, kādi esam. Kurzemes hercogiste (par to ārzemēs, it sevišķi Krievijas vēsturnieku aprindās, ir interese, bet ne vienmēr pareizs traktējums), dzimtbūšanas atcelšana, jaunlatvieši, 1905. gads, latviešu strēlnieku vēsture un traģēdija. Diemžēl nebija iespējams ievērot visus kritiskos iebildumus, ko no lasītājiem un speciālistiem saņēma četrsējumu krājums "Latvieši un Latvija", jo par atsevišķām tēmām trūkst zinošu pētnieku, kuri būtu gatavi par tām rakstīt.

Krājumam angļu un krievu valodā jābūt gatavam līdz IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresam, kas notiks 2018. gadā un būs veltīts Latvijas simtgadei.

Konferences otrā daļa bija veltīta akadēmiķa Jāņa Stradiņa Biobibliogrāfijas trešajam sējumam, ko klajā laidis apgāds "Zinātne" ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta finansiālo atbalstu. Akadēmiķa Jāņa Stradiņa pirmā Biobibliogrāfija iznāca 1993. gadā un galvenokārt bija fokusēta uz viņa ražīgo zinātnisko darbību OSI līdz 60. mūža gadam. Otrā Biobibliogrāfija aptvēra laikaposmu no 1993. līdz 2004. gadam, kad beidzās akadēmiķa divu termiņu prezidentūra Latvijas Zinātņu akadēmijā. Trešā grāmata aptver laikaposmu no 2004. līdz 2016.gadam, un tajā atrodamas norādes uz viņa rakstītajām fundamentālajām grāmatām un rakstiem par Latvijas un pasaules zinātņu vēsturi. Iepriecina bagātīgais un kvalitatīvi iespiestais fotoattēlu klāsts, jo, kā teica akadēmiķis, zinātnieka dzīve jau nenorit tikai laboratorijā un kabinetā. Viņam ir sava ģimene, savi vaļasprieki, savas sabiedriskās attiecības.

OSI zinātniskās padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš pajokoja, ka izdevniecība ir pasteigusies. Vēl pavisam nedaudz, un visos trijos sējumos pieminēto norāžu kopskaits būtu sasniedzis 6000. Tagad ir 5987 norādes.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš izteica īpašu pateicību biobibliogrāfijas sastādītājai Dagnijai Ivbulei no LU Akadēmiskās bibliotēkas, jo sastādītājs ir tas it kā nemanāmais gariņš, kuram ir milzīga nozīme šāda izdevuma tapšanā.

Z. Kipere


Akadēmiķis Jānis Stradiņš


LZA prezidents Ojārs Spārītis    Foto: G. Zemītis

 

Powered by Elxis - Open Source CMS