Atminoties 500 gadus senus notikumus, kas ievadīja Baznīcas atjaunotni un rosināja pārmaiņas visdažādākajās dzīves jomās - sekmēja sabiedrības izglītotību, veicināja valsts un Baznīcas savstarpējo attiecību pārstrukturēšanu un politikas un tiesību sekularizāciju, iespaidoja mākslu un saimniecību, mainīja ikdienas ieradumus un sadzīvi - 2017. gadā Eiropā notiek plaši dažādu žanru pasākumu cikli. Latvija nav izņēmums - kopš janvāra Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) piedāvā apjomīgu programmu, kurā katra no institūcijām pauž savu redzējumu par Reformāciju un laika posmu, kas to savieno ar mūsdienām, atklājot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā un zinātnē. Ieskatīsimies dažos no tiem.

Programmas ieskaņas pasākums bija izstādes "Reformācijai - 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts" atklāšana LNMM Mākslas muzejā "Rīgas Birža". Izstādes darbības laiks bija no 21. janvāra līdz 12. martam. Tā iepazīstināja ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmēja kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Projekts apvienoja LNMM un LNB kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā bija skatāms Tomasa Emmerlinga (Thomas Emmerling, Vācija / Rumānija) apjomīgais grafikas krājums. Izstādes kuratore - Daiga Upeniece.

15. februārī LU Raiņa bulvāra bibliotēkā tika atklāta izstāde "Reformācijas laika liecības Latvijas mākslā". Izstādes atklāšanas pasākumā ikvienam interesentam bija iespēja piedalīties sarunā par tēmu "Reformācijas fenomens un Latvija". Tajā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Ojārs Spārītis, LU TF asociētais profesors Ralfs Kokins un LU TF docents Juris Cālītis.

Izstādes, kas veltītas Reformācijas fenomenam, atklātas arī vairākās citās LU struktūrvienībās: "Reformācija un tautas izglītība Latvijā" (LU Pedagoģijas vēstures muzejs, 2. februāris - 31. marts), "Evaņģēlija gaismā: Reformācija 16. gadsimta pirmavotos" (LU Akadēmiskā bibliotēka, no 10. marta), "Reformācija un Latvijas Universitāte" (LU Bibliotēka, no 17. marta).

Februārī, LU 75. konferencē arī vairākas sekcijas notika Reformācijas 500. gadadienas zīmē. Ieskatam dažas no tām: "Daudzveidīgā pedagoģija kvalitatīvai izglītībai" (LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte (PPMF), 2. februāris), "Reformācija un ..." (LU Teoloģijas fakultāte (TF), 8. februāris), ""Te es stāvu un savādāk nevaru" - garīdzniecība laikmetu lokos" (LU Vēstures un filozofijas fakultāte (VFF), 15. februāris), kurā fakultāšu mācībspēki, doktoranti un citi pētnieki prezentēja savus pētījumus par garīdzniecības lomu dažādu laikmetu sabiedrībās, Reformāciju un tās izpausmēm.

2017. gada pirmajā ceturksnī Reformācijai veltītos pasākumus vainagoja starptautiska starpdisciplināra konference "Reformācija mūsdienu pasaulē", ko rīkoja LU TF, VFF, PPMF un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā. Konferences ietvaros sarunā par Reformāciju tika aplūkotas trīs dažādu zinātnes disciplīnu - vēstures, pedagoģijas un teoloģijas - perspektīvas. Tajā piedalījās ievērojami Vācijas un Latvijas politiķi, akadēmiķi un sabiedriskie darbinieki.

Konferences darbu ievadīja divas paneļdiskusijas: "Brīvība un robežas - Reformācijas impulsi eiropeisko pamatvērtību meklējumos" (vad. LU asoc. prof. Andris Levāns) un "Kas mēs esam? Identitātes un Reformācija" (vad. Dr. Juris Cālītis), kam sekoja ziņojumi trijās darba grupās - "Reformācija Baltijā - vai jauna laikmeta sākums?" (vad. LU prof. V. Kļava un prof. I. Misāns), "Reformācija, kas turpinās" (LU asoc. prof. Dace Balode un Dr. Ilze Ķezbere-Herle) un "Reformācija izglītībai un audzināšanai" (vad. prof. Malgožata Raščevka).

Konferences gaitā tika meklētas un rastas atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saista Reformāciju ar mūsdienām. Kāpēc Reformācija mūsdienās ir aktuāla? Kurās jomās un kādēļ mūsdienu vienotajā Eiropā joprojām redzama Reformācijas ietekme un kā mēs to šodien vērtējam - domāšanas veidā, vērtību sistēmā, politiskajās konstrukcijās, nevalstiskajās organizācijās un pārvaldes principos mākslā, literatūrā un mūzikā, sadzīves tradīcijās? Kāda ir Reformācijas vieta mūsu - Latvijas un Eiropas - vēsturiskajā apziņā un kultūratmiņā? Kā Reformācijas mantojums korelējas ar mūsdienu multikulturālās pasaules izaicinājumiem? Ar kādu reformācijas būtības un nozīmes izpratni mēs šodien sastopamies publiskajā telpā un izglītības procesos?

Minētie notikumi ir līdz šim pamanāmākie visai plašajā Reformācijas 500. gadadienai veltīto norišu klāstā. Līdz 31. oktobrim vēl ir laiks. Gaidīsim vēl!

I. Boldāne-Zeļenkova

LU Akadēmiskās bibliotēkas vadītāja V. Kocere un izstādes "Evaņģēlija gaismā:
Reformācija 16. gadsimta pirmavotos" autore A. Taimiņa             Foto: G. Zemītis