Pirms vairāk nekā astoņdesmit gadiem radītā VEF MINOX fotokamera ir iegājusi pasaules tehnikas vēsturē ne tikai kā mazākā, bet arī kā pilnīgi jaunas, līdz šim nebijušas modifikācijas kamera. Tas ir izcils dizaina paraugs un vairāku principiāli jaunu tehnoloģisku ideju īstenojums, kas tapa Latvijas Republikas valsts uzņēmumā VEF (Valsts Elektrotehniskā fabrika), jo tur strādāja augstas kvalifikācijas inženiertehniskie darbinieki, un VEF ražošanas līmenis ir salīdzināms ar Šveices pulksteņu ražošanu. VEF MINOX ir iekļauts Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā.

MINOX idejas autors ir Valters Caps (Walter Zapp), dzimis Rīgā 1905. gada 4. septembrī. Vājās veselības dēļ viņš neieguva pienācīgu izglītību, tātad viņš bija autodidakts, kurš apveltīts ar konstruktora talantu un milzīgu interesi par tehniskām lietām un ierīcēm kopš bērnu dienām. Cara valdība Capu ģimeni izsūtīja uz Urāliem, no kurienes Latvijā viņi atgriezās 1918. gadā. Tā kā tēvs bija Lielbritānijas pavalstnieks, radās doma pārcelties uz kādu no rietumvalstīm. 1921. gadā Capu ģimene pārcēlās uz Rēveli (tagad Tallina). Tur sākās Valtera darba gaitas. 1922. gadā viņš sāka strādāt pie mākslas fotogrāfa Valtera Lemberga, vēlāk - pie Rambaha un no 1928. gada - Akela foto iestādē. Šajā periodā Valters Caps iepazinās ar ievērojamu igauņu mākslas fotogrāfu Nikolaju Nilanderu (Nikolai Nylander, 1902-1991). 1932. gads ir nozīmīgs - tika uzsākta sadarbība ar Rihardu Jirgensu (Richard Jürgens), un šis gads uzskatāms par MINOX idejas aizsākumu. Tikai pēc trim gadiem, 1935. gadā, tapa pirmais rasējums, bet tajā jau bija redzama MINOX forma, kas tika saglabāta arī tad, kad VEF uzsāka ražošanu. Pirmais MINOX mets bija melns miniatūrs koka klucītis ar noapaļotām formām, kurā vairāku gadu garumā izgudrotājs maz pamazām "ielika" saturu. Lai gan izgudrotājam pieejamās ierīces bija visai primitīvas, 1936. gadā tika izgatavots pirmais MINOX modelis, kas darbojās un ar to varēja arī fotografēt. Tā kā Igaunijā nebija rūpnīcas, kas spētu tik smalku aparātu ražot sērijveidā, Rihards Jirgenss un Valters Caps griezās pie AGFA firmas Vācijā. Kad minētā firma uz piedāvājumu neatsaucās, abi kompanjoni uzrunāja VEF rūpnīcas pārstāvi Tallinā. Drīz vien sekoja uzaicinājums uz Rīgu pie VEF direktora Teodora Vītola. Sarunu rezultātā, kuru laikā tika demonstrētas Tallinā uzņemtās fotogrāfijas, rasējumi, apsudrabotā MINOX kamera un tika fotografēts Vītola klātbūtnē, 1936. gada 6. oktobrī ar abiem kungiem tika noslēgts sadarbības līgums. Novembra mēnesī Valters Caps pārcēlās uz dzīvi dzimtajā Rīgā un uzsāka palīgierīču konstruēšanu. Dzīvošana klusajā Mežaparkā sekmēja viņa domas lidojumu: tapa divi palielinātāji, filmu attīstīšanas trauks filmu ielādēšanai dienasgaismā, statīva galviņa, ekspozīcijas noteicējs, adapters pastkaršu formāta fotogrāfiju izgatavošanai, speciālās filmu uzglabāšanas aploksnes. Tātad tika izgatavots vesels MINOX piederumu arsenāls, turklāt tas viss tika radīts pilnīgi no jauna un speciāli VEF MINOX kamerai. Fabrikā savukārt tika nodibināta eksperimentālā konstruktoru grupa, kas aiz slēgtām durvīm, resp., lielā slepenībā, gatavoja rasējumus ražošanas ieviešanai. Topošā fotokamera atšķīrās ar principiāli jaunu un pasaulē vēl nebijušu darbības principu. Jauninājums bija arī dubultkasete, kas nodrošināja, ka kļūmes gadījumā visu filmu nemaz nevar sagaismot un tāpēc nav nepieciešams filmu pārvilkt, kā tas bija tolaik lietotajās fotokamerās. Fotokameras VEF MINOX jaunos darbības principus patentēja 22 pasaules valstīs, arī Latvijā, Igaunijā, Somijā, Šveicē, Anglijā, ASV un pat Indijā, un Dienvidāfrikā. Izgudrotājs Valters Caps augstu novērtēja visu VEF darbinieku - inženieru, tehniķu un strādnieku - veikumu. Ar apbrīnu viņš rakstīja: "Lai gan 1936. gada rudenī mūsu rīcībā bija tikai mans ar rokām izgatavotais paraugs, kurš nebija gatavs laišanai ražošanā, un tikai daļēji uzmetumi dažām papildierīcēm un lai gan VEF nekad iepriekš nebija nodarbojusies ar optiku un smalkmehāniku, mūsu apvienoto pūliņu rezultātā mums izdevās nākt klajā jau pēc 17 mēnešiem - 1938. gada aprīlī, fotogrāfijas 100. gadadienā."1

 Visu nepieciešamo fotokameras ražošanai izgatavoja uz vietas, vienīgi objektīvu izgatavošanai no Vācijas ieveda optiskā stikla klučus, no kuriem zāģēja un slīpēja objektīva lēcas. Pie minētā darba piesaistīja jaunus cilvēkus ar labu redzi un noturīgu psihi, jo lēcu slīpēšana bija ļoti nogurdinošs darbs, kas prasīja lielu uzmanību. Pirmās eksperimentālās fotokameras bija gatavas izmēģināšanai jau 1937. gadā. 1938. gadā VEF MINOX parādījās tirgū kā plaša patēriņa prece, kas bija nopērkama veikalos par 248 latiem. Tā bija sensācija, un, kā rakstīja tā laika prese, tas bija apvērsums fotorūpnieciskajā ražošanā: pilnīgi jaunas un nebijušas modifikācijas minifotokamera ar izciliem tehniskiem parametriem un dizainu.

VEF MINOX kameras tehniskie dati:

Izmērs: 15 (virs iestādīšanas pogām 17) x27x80 mm. (VEF MINOX kamera ir par 5 kubikcentimetriem mazāka nekā sērkociņu kārbiņa.)

Svars: 125 grami.

Objektīvs: "Minostigmats" 1:3,5 F=15 mm ir visaugstākās precīzijas speciāls anastigmats.

Negatīva formāts: 8x11mm.

Filma: 9,5 mm neperforēta, dienasgaismas iesaiņojumā 50 uzņēmumiem.

Slēdzis: 1/2 - 1/1000 sekundes, tāpat "B" un "T".

Uzņemšanas robežas: no 20 cm līdz bezgalībai.

Tā kā kamera bija samērā dārga, vietējā tirgū to ne katrs varēja atļauties, toties liels pieprasījums bija no ārvalstīm: ASV, Šveices, Vācijas, Norvēģijas, Anglijas, PSRS u.c. Katrai kamerai bija savs kārtas numurs un gravējums MADE IN LATVIA. Laika periodā no 1937. līdz 1942. gadam saražoja 17000 un dažus simtus eksemplāru. Kad Latviju okupēja PSRS, tad gravējumu MADE IN LATVIA slīpēja ārā un tā vietā gravēja MADE IN USSR.Tā kā padomju periods bija īss, tad šādu kameru nevarēja būt daudz un tās ir pieprasītas pasaules kolekcionāru vidū - izsolēs tās tiek pārdotas par augstu cenu. Vācu okupācijas laikā kameras montēja no esošajām detaļām un ražošanu pārtrauca pavisam. Sākoties otrajam pasaules karam, Valters Caps devās uz Pozeni, pēc tam uz Vāciju, kur 1948. gadā izlaida jaunu MINOX ar gravējumu MADE IN GERMANY. 1944. gadā vācieši iekārtas izveda uz Vāciju. Pēc kara esot bijusi vēlme atjaunot VEF MINOX ražošanu, tomēr tas nenotika, jo trūka ne tikai iekārtu, bet arī augsti kvalificētu inženieru un tehniķu, kuri bija iesaukti leģionā un Sarkanajā armijā, kā arī cieta no padomju varas deportācijām un devās bēgļu gaitās.

2001. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija piešķīra Valteram Capam Goda doktora grādu Dr.h.c.sc.ing. Apsveikuma uzrunā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš teica: "Augsti godātais doktora kungs! Dāmas un kungi! Domāju, šodien mēs visi apzināmies, ka esam vēsturiska notikuma liecinieki. Mūsu vidū ir cilvēks, kurš savulaik izveidojis unikālo MINOX aparātu, kas devis tik lielu labumu Latvijai, nesot mūsu zemei augsto tehnoloģiju laukā vislielāko slavu, ko ir piedzīvojusi neatkarīgā Latvija. Šodien viņš no savas dzimtenes, no Rīgas, no Latvijas Zinātņu akadēmijas un no Latvijas zinātnieku un inženieru saimes saņem pelnīto atzinību."2

Es varu būt gandarīts, ka vēl padomju laikos uzsāktā Valtera Capa meklējumi pēc ilgāka laika vainagojās ar panākumiem un mēs uzsākām saraksti. 2000. gadā Valters Caps apmeklēja Rīgu, kad bija pagājuši divdesmit gadi kopš mūsu iepazīšanās neklātienē. Agrāk nekad nevarēju iedomāties, ka mūsu tikšanās kādreiz varētu notikt. Es iepazinu Valteru Capu kā cilvēku ar filozofisku dzīves uztveri, ļoti tolerantu, ar izteikti tēlainu domāšanu. Viņam piemita dzejnieka dvēsele un liels garīgs spēks.

 Interesants ir fakts, ka padomju 50 gadu okupācijas periodā mazā VEF MINOX fotokamera ar savu neizdzēšamo gravējumu MADE IN LATVIA pasaulē prezentēja pasaules kartē neeksistējošo Latviju. Arī tāda var būt vēsture.

Pēteris Korsaks, foto vēsturnieks

¹ Fotokameras MINOX tapšanas vēsture. Izgudrotāja Valtera Capa atmiņas. Pētera Korsaka privātais arhīvs, 1981.

² Ūdris, Jānis. Visu mūžu esmu juties piederīgs Latvijai. "Minox" radītājs Valters Caps. Latvijas Vēstnesis, 2001. g. 5. sept.

2005. gadā ir iedibināta Valtera Capa balva - medaļa labākajam izgudrotājam, ko reizi divos gados piešķir firma Minox (Vācija), Latvijas Zinātņu akadēmija un LR Patentu valde. Balvas laureāti: B. Joffe, R. Kalniņš (2005), J. Upatnieks (2007), R. Skuruls (2009), M. Ābele, K. Lapuška (2011) un J. Spīgulis (2013), I. Kalviņš (2015). Gaidīsim 2017. gada Valtera Capa balvas laureātu.