Nosvinot valsts Neatkarības atjaunošanas dienu, Latvijas sabiedrības uzmanība bija pievērsta Latgalei, kur, pieminot 1917. gada 26. un 27. aprīlī (pēc vecā stila) notikušo Latgales kongresu, 4. Pasaules latgaliešu saieta ietvaros ar plašu pasākumu programmu tika rīkots Latgales simtgades kongress. Tā organizēšanas komitejā iekļauti arī LZA prezidents Ojārs Spārītis, ārlietu sekretārs Tālavs Jundzis, akadēmiķi Arvīds Barševskis un Juris Urtāns. Konferences organizēšanas komitejas goda locekļu vidū arī LZA goda loceklis Jānis Streičs.
Tāpat kā pirms 100 gadiem, šī gada 5. maijā kongresa darbu ievadīja dievkalpojums Rēzeknes Jēzus sirds katedrālē. Pēc ekumēniskā dievkalpojuma kongresa dalībnieki piedalījās Latgales kongresa simtgadei veltītā laukuma un pieminekļa atklāšanā. Tēlnieka Visvalža Asara darinātajā piemineklī iekalti garīdznieka, Latgales sabiedriskā darbinieka, pirmā Latgales kongresa organizatora Franča Trasuna (1864-1926) vārdi „Varai pīdar laiceiba, taisneibai - myužeiba".
Kongresa plenārsēdē klātesošos uzrunāja pasākuma organizatori, kā pirmais - Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks, un augstākās valsts amatpersonas - LR prezidents Raimonds Vējonis, LR Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un LR Ministru prezidents Māris Kučinskis. Plēnārsēdes moderatori bija RTA profesore Ilga Šuplinska un režisors Viesturs Kairišs. Plenārsēdē tika analizētas Latgales attīstības tendences un sniegts vērtējums vēsturiskajiem procesiem un to nozīmei valsts turpmākajā attīstībā. Ar savu redzējumu dalījās dzejniece Anna Rancāne, eksprezidente, akadēmiķe, Dr. habil. philol. Vaira Vīķe-Freiberga, Dr. hist. Inese Runce, Dr.iur. Egils Levits, Dr. philol. I. Šuplinska, režisors V. Kairišs. Plenārsēdē tika aizsākta diskusija par kongresa rezolūcijas tekstu. Tās gaitā izskanējušie starpsaucieni, debates un atsevišķi rezolūcijas teksta punkti radīja zināmu neizpratni ne vienam vien kongresa gaitu klātienē un neklātienē vērojošam skatītājam.
6. maijā kongresa darbu iesāka akadēmiķa T. Jundža vadītā plenārsēde. Tajā ievadvārdus teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Turpināja LR Saeimas deputātes Laimdotas Straujumas Latgales reģiona ekonomikas attīstībai veltītais ziņojums. LU profesore Lidija Leikuma savā referātā pievērsās latgaliešu rakstības attīstībai 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Filozofa, jezuīta Staņislava Ladusāna daudzpusīgais humānisms tika izvērtēts LU Filozofijas un socioloģijas vadošās pētnieces Māras Kiopes ziņojumā. LU lektore Sigita Kušnere savā priekšlasījumā analizēja latgaliešu literatūras pienesumu latviešu literatūras vēsturē.
Plenārsēdē uzsāktās tēmas tālāk tika risinātas vairākās paralēlās kongresa sekcijās - Latgales diskurss literatūras vēsturē; Valodas un izglītības politikas jautājumi latgalistikā; Vēstures un komunikācijas diskurss latgalistikā; Latgales reģiona ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības iespējas - un diskusijā - 1917. gada Latgales kongresa vēsturiskā un juridiskā nozīme un loma Latvijas valstiskumā un Satversmē. Kongresa darbā piedalījās gan Latgales, gan citu reģionu augstskolu mācībspēki, ministri, Saiemas deputāti, valsts ierēdņi, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c. Referentu vidū bija arī LZA īstenie locekļi Juris Urtāns un Baiba Rivža, LZA korespondētājlocekļi Anna Stafecka un Ēriks Jēkabsons, LZA goda doktori Egils Levits un Pēteris Rivža.
Latgales kongresa simtgades pasākumu mērķis bija vēstīt par Latgales specifisko ceļu Latvijas valsts veidošanā, akcentēt Latgales daudzšķautņainās identitātes un vērtības, apzināt visas pasaules latgaliešus, izpētīt un aktualizēt Latgales vēsturi, un veicināt sabiedrības izpratni par to.
Vai šo mērķi izdevās sasniegt? Gaidīsim kongresa dalībnieku pārdomas.
I. Boldāne-Zeļenkova