Dr. Ņina Linde, LZA Ekonomikas institūta direktore

Zīmīgi, ka LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu EKOSOC-LV rīkotais I Eiropas - Latvijas Ekonomikas forums ""Made in Latvia" - Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropā un pasaulē" norisinājās Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā 26. aprīlī, paspilgtinot mūsu valsts ievērojamo augsmes potenciālu. Šo potenciālu argumentēti iezīmēja Latvijas konkurētspējīgāko tautsaimniecības nozaru pārstāvji savu jomu prezentācijās un foruma dalībnieki diskusijās, meklējot un sniedzot atbildes uz daudziem jautājumiem. Kas ir "Made in Latvia"? Kāpēc ir jāinvestē Latvijā? Kā veidojas mūsu valsts tēls ārvalstu tirgos? Kāda ir Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropas saimē un pasaules kontekstā? Ar ko esam stipri un atšķirīgi, un, kā šīs unikālās konkurētspējas priekšrocības funkcionāli izmantot vietējā un eksporta tirgū? LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis šo jautājumu kopsaucēju formulēja kā patiesu vēlmi izprast Latvijas vietu globālajā ekonomikā un pozicionēt sasniedzamus mērķus. Paldies foruma ģenerālsponsoram, ilggadējam zinātnes un izglītības atbalstītājam AS "Grindeks" un personīgi padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam.

Valstī ir potenciāls "tīģera lēcienam"

Ministru prezidents Māris Kučinskis foruma atklāšanā akcentēja zinātnieku, uzņēmēju un politiķu kopīgas platformas veidošanu, lai tā kalpotu zinātniski pamatotai sociālekonomisko problēmu risināšanai. Jau līdz šim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ir pierādījuši, ka sadarbībā spēj radīt produktus, par kuriem interese ir arī ārpus Latvijas, un tas ir gudri jāturpina. Latvijas tautsaimniecības attīstības virzītājs ir zināšanās, zinātnes atziņās, augstajās un vidēji augstajās tehnoloģijās balstīta uzņēmējdarbība, kas ļauj ražot inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus. Tāpat ir nepieciešama produktivitātes līmeņa paaugstināšana ilgtspējīgai un sabalansētai ekonomiskajai izaugsmei. Politiķu uzdevums ir radīt atbilstīgu vidi šo mērķu sasniegšanai, tajā skaitā jaunajai nodokļu sistēmai jāstimulē gan vietējo, gan ārvalstu līdzekļu ieguldīšana uzņēmējdarbībā Latvijā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dr. Inese Vaidere rosināja šādu augsta līmeņa ekonomikas forumu vērst ikgadējā pasākumā. Latvija ir bagāta valsts - ar saviem gudriem un izglītotiem cilvēkiem, bet Latvijā ir arī nepelnīti maz izmantotu izejvielu, piemēram, kūdra - purvi aizņem vairāk nekā 10% valsts teritorijas un kopējie kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu. Atjaunojot kurināmās kūdras ražošanu, iespējams radīt jaunas darbavietas un veicināt enerģētisko neatkarību. To, ka Latvija ir lieliska vieta uzņēmējdarbībai, apliecina Pasaules Bankas (PB) pētījums "Doing Business 2017", Latviju ierindojot augstajā 14. vietā pasaulē, vēl pirms dažiem gadiem tikai 34. vietā. Deputāte demonstrēja Indijas vēstnieka dāvātu datorpeles paliktni ar uzrakstu "Make in India" uz tīģera sāna - tas ir kā aicinājums investēt, ražot šajā valstī un apliecina gatavību "tīģera lēcienam". Visas iespējas ir arī Latvijai, svarīgi ir noticēt saviem spēkiem, pozitīvāk raudzīties nākotnē.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Dr. Jānis Vucāns foruma darbu nodēvēja par skatījumu uz to, ko Latvija var, pārdomās par Latvijas ekonomisko identitāti Eiropā un pasaulē balstoties uz PB un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pavasara sanāksmē Vašingtonā pieredzēto. Sanāksmē klātesot gan SVF izpilddirektorei Kristīnai Lagardai (Christine Lagarde), gan PB prezidentam Džimjonam Kimam (Jim Yong Kim), tika pārrunāti daudzi tādi procesi, kas skar pasauli globāli un attiecas arī uz Latviju, domājot par produktu ražošanu un realizāciju, zinātnieku pētījumu programmu virzieniem. Piemēram, sociālā nevienlīdzība - kaut arī pastāv dažādas kohēzijas programmas un notiek tuvināšanās starp valstīm, to iekšienē sociālā nevienlīdzība kļūst arvien lielāka, kas ir traucēklis ekonomiskajai augsmei. Klimata pārmaiņas - tikai šķietami tās nav būtiskas mērena klimata valstij kā Latvija, jo, globāli neapturot ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, ne pārāk tālā nākotnē tā sauktajā Subsahārā Āfrikas kontinenta vidienē temperatūra sasniegs 75 grādus, izraisot migrācijas procesus klimata pārmaiņu dēļ. Tas skaidro to, kāpēc transportlīdzekļu nodoklis Latvijā ir tieši saistīts ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Iekļaujoša sabiedrība - jo lielākā mērā politiķi likumu veidošanā spēj iesaistīt dažādas sabiedrību pārstāvošas organizācijas, jo šāda sabiedrība kļūst konkurētspējīgāka, un tas veicina ekonomisko augsmi. Turklāt jādomā, ko Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstība var sniegt globāli. Kā foruma tālākajās diskusijās šo globalitātes noti izvērsa LZA goda loceklis Dr. Pēteris Guļāns, ekonomiskās problēmas ir risināmas saistībā ar pasaules pārapdzīvotību.

Zinātnisko un humānistisko pētījumu fonda prezidente Pamela Bernabeja (Bernabei) (Šveice/Itālija) uzsvēra, ka ekonomiskā identitāte dod pievienoto vērtību visai nācijai, jo tautsaimniecība ir viens no identitāti virzošajiem spēkiem. Ekonomiskās identitātes pirmais pīlārs ir cilvēku individuālās raksturīgās iezīmes konkrētajā vietā, jo ietekmē radošo procesu ekonomikā. Radošums ir nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju, jo dod risinājumu par nerisināmu uzskatītai situācijai. Globālajā pasaulē patērētāji aizvien vairāk vēlas saņemt kaut ko atšķirīgu. Ja kādu produktu, pakalpojumu saista ar noteiktu reģionu, tas jau nes savu ekonomisko identitāti. Strādāt pie ekonomiskās identitātes Latvijā nozīmē tikt skaidrībā par to, kas nepārprotami norāda uz valsti, lai investors būtu ieinteresēts šeit, varbūt tikai šeit, sastopamajā.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska investoru piesaistei par galveno akcentēja paredzamu nodokļu un tiesisko vidi. Tāpat tos interesē inovācijas un konkurētspēja. Vērojama tendence, ka investori vislabprātāk vēlas sadarboties ar jaunuzņēmumiem, kuros koncentrējas inovatīvas, radošas idejas, talantīgi cilvēki. Jaunuzņēmumu likums Latvijā ir viens no modernākajiem Eiropā, un investori ir atzinuši, ka Latvijai ir iespējas kļūt par jaunuzņēmumu centru šajā reģionā.

Akadēmiķe Baiba Rivža dalījās ar Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV rezultātiem Latvijas viedās ekonomikas attīstības scenāriju veidošanas kontekstā. Ar modelēšanā izmantotās Hierarhiju analīzes metodes (The Analytic Hierarchy Process - AHP) palīdzību zinātnieki un eksperti ir nonākuši pie attīstības scenāriju ranga - konkurētspējas (ikvienā esošās darbības jomā), līderības (pārvaldības un kompetenču), inovatīvais (par prioritāriem atzītajos virzienos), vizionārais (teritorijas kopskata) scenārijs. Scenāriju īstenošana prasa uzņēmējdarbības vides pārveidošanu, institucionālās un teritoriālās sadarbības spēcināšanu, zināšanās un zinātnes tehnoloģijās balstītās ekonomikas sektora palielināšanu.

Konkurētspējīgākās tautsaimniecības nozares

Forums deva unikālu iespēju vienviet iepazīties ar Latvijas konkurētspējīgāko tautsaimniecības nozaru to TOP 11, identificētu LZA Ekonomikas institūta pētījumos, sasniegumiem un attīstības tendencēm viedokļu līderu un atzītu ekspertu skatījumā. Latvijas konkurētspējīgākās nozares: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), ķīmijas un farmācijas nozare, mašīnbūve un metālapstrāde, kokrūpniecība, izglītības pakalpojumi un izglītības eksports, transports un loģistika, globālā biznesa pakalpojumi, pārtikas produktu industrija, zaļās tehnoloģijas un bioekonomika, veselības aprūpes un sociālā darba pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi. Tālāk neliels ieskats konkrētās nozarēs.

Priekšplānā LTRK prezidents A. Rostovskis un LZA EI direktore Ņ. Linde

M. Kučinskis, I. Vaidere, J. Binde, A. Rostovskis, B. Rivža, Ņ. Linde

Foto: R. Svižeņecs