Intervija publicēta 2017. gada 9. maijā laikrakstā „Malienas Ziņas"

  Novadniece Santa Daume jau trešo gadu studē doktorantūrā Latvijas Universitātes socioloģijas nozarē un pēta Alūksnes novada reģionālās attīstības iespējas un pierobežas tuvuma radītos apstākļus uz novada attīstību. Pētniecisko darbu viņa veic papildus savam pamatdarbam. Ikdienā Santa strādā starptautiskā tirgus pētījumu aģentūrā "RAIT Group", vada uzņēmuma darbību Latvijā. "Pamatdarbs ir manā profesijā, un zinātniskā darbība ir drīzāk hobijs brīvajā laikā. Pašai diezgan pašsaprotami un loģiski likās, ka pētniecība un studijas jāturpina - svarīgākais, ja pašai ir interesanti, tad arī ir motivācija un laiks atrodas," saka Santa.

 -  Kā Tev radās doma doktora darba tēmu izvēlēties saistībā ar dzimto pusi?

 - Doktora darba mērķis ir noskaidrot, vai un kādus apstākļus uz novada attīstību rada novada atrašanās pierobežā. Tā ietvaros lielu uzmanību pievēršu pārrobežu sadarbībai ar Igauniju un Krieviju, jo līdz šim esmu secinājusi, ka tieši pārrobežu sadarbība gan iedzīvotāju pašu starpā, gan īstenojot un iesaistoties sadarbības projektos, ir tā, kas visvairāk atšķir pierobežas novadu no citiem lauku novadiem Latvijā. Par sadarbību runāju plašākā izpratnē - arī kaimiņvalstu apmeklēšanu, lai iepirktos, izklaidētos vai iepazītu citu kultūru, apmeklētu radus vai draugus un citas ikdienas darbības nedrīkst ignorēt. Lai gan tā nav gluži sadarbība, bet drīzāk kontakti ar citu valsti un tās iedzīvotājiem, tie tomēr veido iedzīvotāju pasaules redzējumu un zināšanas. Pētīt šo pusi sāku jau maģistrantūras studijās, kad uzrakstīju un guvu augstu novērtējumu maģistra darbam par Malēnijas jauniešu identitāti. Gan maģistra, gan doktorantūras studiju ietvaros regulāri piedalos gan vietēja, gan starptautiska mēroga zinātniskās konferencēs, kur labprāt stāstu par saviem pētījumiem un atklājumiem saistībā ar Alūksnes novadu un malēniešiem. Rudenī piedalījos zinātniskā konferencē Oslo, kur ar referātiem uzstājās arī pētnieki un profesori no Spānijas, Horvātijas, Norvēģijas, Nīderlandes un citām valstīm. Citu valstu pārstāvjiem parasti ir interesanti izprast, kā mēs, tik maza valsts, dzīvojam un kā mūs ietekmē Krievijas tuvums, kādi ir robežas šķērsošanas nosacījumu un kādas ir Eiropas Savienības iekšējās (Igaunijas) robežas un Eiropas Savienības ārējās (Krievijas) robežas atšķirības un ietekme uz sabiedrību.

   - Doktora darba ietvaros veici arī Alūksnes novada iedzīvotāju aptauju.

  - Aprīlī piedalījos Latvijas Lauksaimniecības universitātes organizētā starptautiskā konferencē, kur prezentēju daļu no 2016. gada decembrī veiktās Alūksnes novada iedzīvotāju aptaujas rezultātiem. Kopā ar profesori Aiju Zobenu esmu sagatavojusi rakstu, balstoties uz pētījuma rezultātiem, kas tika arī publicēts pēc konferences izdotajā zinātnisko rakstu krājumā. Rezultāti ir interesanti un norāda gan uz kaimiņvalstu uztveres atšķirībām, gan kaimiņvalstu apmeklēšanas un sadarbības atšķirībām, gan arī uz, pēc iedzīvotāju domām, galvenajām novada attīstību kavējošiem apstākļiem. Piemēram, Igaunija iedzīvotājiem visbiežāk saistās ar labiem, sakārtotiem ceļiem un Tartu, bet Krievija ar lielu valsti, krievu valodu un karu. Igaunijas iedzīvotāji visbiežāk tiek raksturoti kā lēni un prātīgi, bet Krievijas iedzīvotāji kā atvērti, sirsnīgi un skaļi. Atšķiras arī kaimiņvalstu apmeklēšanas biežums, iemesli, kāpēc iedzīvotāji parasti apmeklē kaimiņvalstis, abas valstis vienojošas lietas, notikumi. Un arī paši iedzīvotāji uzskata, ka katras valsts robeža rada atšķirīgus apstākļus uz Alūksnes novada attīstību. Kopumā rezultāti ir vērtīgi un droši vien izdosies vēl kādu publikāciju par tiem sagatavot. Atšķirību ir daudz, bet visu grūti izstāstīt - doktora darbs būs apjomīgs. Pavisam 200 Alūksnes novada iedzīvotāji aizpildīja anketu, papildus aptaujai intervēju arī pagasta pašpārvaldes vadītājus - saku lielu paldies par atsaucību un laba vēlējumiem gan tiem, kuri aizpildīja aptauju un piedalījās intervijās, gan tiem, kuri palīdzēja izplatīt informāciju. Tuvākajā laikā plānoju vēl veikt intervijas ar Alūksnes novada domes pārstāvjiem un citiem ekspertiem, kas iesaistīti pārrobežu sadarbībā un novada attīstībā. Ceru, ka arī turpmāk gūšu atsaucību. Tāpat plānoju doties uz Pečoru rajonu Krievijā, lai veiktu intervijas un iegūtu zināšanās arī par to, kā iedzīvotāji otrpus robežai redz sadarbību ar mums.

  - Šī gada sākumā divus mēnešus pavadīji, studējot Tartu universitātē Igaunijā...

-  Izpratni par to, kā Igaunijas Veru apriņķa iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji vērtē sava novada attīstību un sadarbības ar Latviju lomu tajā zināmā mērā jau esmu guvusi.  Izvēlējos Tartu tieši doktora darba tēmas dēļ - man bija iespēja gan iepazīties ar Tartu universitātē pieejamo akadēmisko literatūru par pārrobežu sadarbību un attīstību, gan iepazīties ar reģionālās politikas pamatnostādnēm Igaunijā, gan iepazīt igauņu kultūru, gan veikt intervijas ar Veru novada domes un attīstības aģentūras pārstāvjiem un citiem ekspertiem, kā arī ar Veru iedzīvotājiem. Arī Veru apriņķī esmu izplatījusi tādu pašu aptauju, kā Alūksnes novadā - pagaidām gan atsaucība nav tik liela, tomēr ceru, ka arī šie rezultāti būs vērtīgi, ļaus uzzināt, kā igauņi redz mūs, cik bieži un kāpēc viņi apmeklē Latviju, iesaistās sadarbībā un tamlīdzīgi. Pašreiz iegūtās zināšanas liecina, ka Veru apriņķim ciešāka pārrobežu sadarbība pastāv ar Vidzemes plānošanas reģionu, arī ar Api. Ir plāni, kā sadarbība ar Alūksni, arī ar Pečoriem varētu veicināt attīstību - piemēram, sadarbība tūrisma jomā un mārketingā, pozicionējot pārrobežu reģionu kā vienotu un piedāvājot vienotu tūrisma programmu. Igaunijā nākošgad plānota administratīvi teritoriālā reforma, līdzīgi kā Latvijā 2009. gadā, kad tika izveidoti pastāvošie novadi - igauņi labprāt vēlas uzzināt, kā mēs šo reformu īstenojām un kāds ir tās rezultāts. Kopumā lauku teritoriju problēmas abās valstīs ir līdzīgas - iespējams, atšķiras pieeja to risināšanā. Pozitīvi, ka vienā no intervijām eksperte uzsvēra, ka tieši pārrobežu sadarbība ir viens no veidiem, kā noturēt un piesaistīt iedzīvotājus pierobežas teritorijā - jo tā nodrošina iedzīvotājiem dažādu aktivitāšu iespējas, kā arī ļauj sakārtot dzīves vidi.

 -Veicot zinātnisko darbu, Tev izveidojusies veiksmīga sadarbība ar akadēmiķiem Saulvedi Cimermani un Daci Markus.

- Jā, pēc maģistra darba veiksmīgas aizstāvēšanas daudz palīdzēja akadēmiķi Dace Markus un Saulvedis Cimermanis - ar viņu padomiem un pamudinājumu arī nopublicēju savu pirmo zinātnisko rakstu "Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstīs" par Malēnijas jauniešu interesi par novada kultūru. Tādēļ esmu pateicīga abiem par manis ievirzīšanu zinātnes laukā.

 Tā kā pati nāku no Ziemeru pagasta, tāpēc arī izvēlējos pētīt Malēnijas jauniešus, viņu piederības sajūtu novadam un identitāti. Visi taču zinām, ka mēs, malēnieši, esam īpaši! Secināju, ka jauniešu piederība novadam nav tāda, kā agrāk, tomēr malēniskā identitāte viņos ir jūtama. Piemēram, jaunieši mūsdienās nelieto malēniešu izloksni, kopumā arī zina tikai atsevišķus vārdus, taču emocionālā līmenī viņi jūtas piederīgi savam novadam un lepojas ar savu dzimto pusi. Visvairāk piederība izpaužas tieši, esot citā novadā vai valstī un saskaroties ar citu novadu iedzīvotājiem, citām kultūrām. Lai gan ir gadījumi, kad jaunieši var justies neērti sava atšķirīga valodas lietojuma iezīmju dēļ, tomēr kopumā viņi drīzāk lepojas ar savu dzimto novadu un vēlas visiem iemācīt, ka Alūksne nav vis Latgalē, kā nezinātājs var domāt, bet gan Vidzemē. Starp citu, tieši pēc Saulveža Cimermaņa ierosinājuma, savā doktora darbā papildus intervijām un aptaujām plānoju veikt Alūksnes novada laikrakstu - "Malienas Ziņu" un "Alūksnes Ziņu" - pēdējo gadu satura analīzi, lai izdarītu secinājumus par pierobežas un pārrobežu sadarbības tematikas un notikumu atspoguļošanu publiskajā telpā. Kopā ar Daci Markus dažādu projektu ietvaros daudz esam pētījušas bērnu valodu, kur es kā sociologs varēju palīdzēt ar jautājumu izveidošanu, aptauju īstenošanu un datu analīzi. Arī par šo tēmu esam publicējušas vairākus rakstus. 2015. gadā Alūksnes novadā veicām līdz 10 gadus vecu bērnu un viņu vecāku aptauju par bērnu krāsu uztveri un asociācijām. Šeit Saulvedis Cimermanis palīdzēja ar ieteikumiem un aptaujas anketas izplatīšanu sadarbībā ar Alūksnes novada domi.

- Kāds ir tavs pētnieces skatījums uz zinātnes lomu sabiedrībā?

- Man pašai pēdējā laikā aktuāla šķiet zinātnisku pētījumu pieejamības veicināšana plašākai sabiedrībai - bieži akadēmiski pētījumi tā arī paliek tikai universitātē vai ar tiem tiek iepazīstināti tikai zinātnes darbinieki, taču šādiem pētījumiem ir arī praktiska vērtība, to rezultāti var tikt izmantoti, lai veicinātu pozitīvas izmaiņas sabiedrībā, novadā, attīstītu jaunas lietas vai arī vienkārši iepazīstinātu sabiedrību ar to, kas vērtīgs un interesants ir izpētīts. Man liekas, ka ciešāka saikne starp zinātni un sabiedrību var gan veicināt attīstību, gan arī celt iedzīvotāju pašapziņu par to, kas mums ir un ar ko varam lepoties. Es labprāt piedalos arī praktiskas ievirzes semināros, pasniedzu vieslekcijas, dažreiz pat Facebook profilā dalos ar informāciju par pētījumiem, lai draugi un radi var izlasīt. Ceru, ka kādam ir arī interesanti!

Santa Daume Misso pagastā Igaunijā, veicot pētījumu doktora darbam

   Foto: no privātā arhīva