11. maijā LU Mazajā aulā notika Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotais otrais Humanitāro zinātņu akadēmiskais forums "Humanitārās zinātnes Latvijas valsts drošībai". Forumā eksperti vērsa sabiedrības uzmanību uz humanitāro zinātņu būtisko lomu valsts drošības jomā, ņemot vērā gan militāros, gan nemilitāros riskus. Tika apspriesta humanitāro zinātņu loma valstiskās identitātes, reliģijas, vērtību izpratnē, medijos u.c.

Forumu atklāja Latvijas Universitātes rektors, akadēmiķis Indriķis Muižnieks, LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomās, akadēmiķe Ina Druviete, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons. Otrajā Humanitāro zinātņu akadēmiskajā forumā ar ziņojumiem piedalījās arī akadēmiķes Maija Kūle un Janīna Kursīte, LZA korespondētājloceklis Valdis Tēraudkalns. Debatēs uzstājās akadēmiķi Arvīds Barševskis un Dace Markus, LZA korespondētājloceklis, LZP priekšsēdētāja vietnieks Tālis Juhna, LNB direktors, LZA goda loceklis Andris Vilks un IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiope. Foruma noslēgumā vārds tika dots izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Foruma rīkotāja, akadēmiķe Ina Druviete, raksturojot foruma mērķi, uzsvēra: "21. gadsimts mūs diemžēl nav atbrīvojis no militāriem konfliktiem, nekontrolētas migrācijas un organizētas noziedzības. Mūsu dienās karš notiek ne tik daudz ar ieročiem, ar ekonomiskām metodēm, bet galvenokārt ar ietekmi uz cilvēku prātiem. Un cilvēku prātus mēs varam ietekmēt ar valodas palīdzību, ar vēstures interpretācijas palīdzību. Ļoti bieži cilvēku prātus kontrolē reliģija. Un ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā, tikai apgūstot skaitļus un faktus. Ar daudziem no šīs modernās pasaules izaicinājumiem eksaktās zinātnes galā tikt nespēj. Un tieši tāpēc mums ir nepieciešama sadarbība starp visu zinātnes nozaru speciālistiem, jo tieši humanitārās zinātnes ir spējīgas ne tikai radīt šo izpratni par vērtībām, bet - radīt arī izpratni par apdraudējumiem. Tieši tāpēc šīs dienas forumā mēs no valodnieku, vēsturnieku, filozofu, reliģiju pētnieku un kulturologu skatījuma mēģinām izprast to, ko mēs varam dot savai valstij. Lai mūsu pētījumi būtu ne tikai zinātnei, bet arī tēvijai. Tātad lai Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu speciālisti darītu to, kas valstij tiešām ir nepieciešams. Un lai valsts, savukārt, apzinātos, ka humanitārie zinātnieki ir jāatbalsta, ka no viņiem ir jāprasa, bet viņiem ir arī jādod. Un mums kopīgi ir jāizvirza mērķi, kāpēc vispār pastāv mūsu augstākās izglītības un zinātnes sistēma."

Akadēmiķis Tālavs Jundzis savā priekšlasījumā analizējot mūsdienās pastāvošos riskus valsts drošībai, īpaši akcentēja ekonomikas problēmas (nabadzība, disproporcionāla ienākumu sadale), neatrisināto sabiedrības integrācijas jautājumu un sabiedrības vienotības trūkumu īpaši tādos jautājumos kā valoda (aktualizētais latgaliešu valodas lietojuma jautājums), valstiskās neatkarības aizstāvība un valsts militārā aizsardzība. Tāpat viņš pieminēja kiberdrošību, ekonomisko un pārtikas drošību, tās atstājot otrajā plānā - vismaz attiecībā uz humanitāro zinātņu iespējām tās risināt.

Foruma dalībnieki gan ziņojumos, gan debatēs atkārtoti skāra Ceturtajā pasaules latgaliešu saietā pieņemtās rezolūcijas saturu, īpaši tajā ietverto prasību par latgaliešu valodas funkciju palielināšanu. I. Druviete rezumēja: "Viens no latviešu identitātes pamatelementiem ir vienota latviešu valoda. Un pašreiz mums ir skaidri jāpasaka, ka latviešu literārā valoda ir vērtība, kas ir veidojusies 400 gadu laikā, kas ir ietvērusi visu Latvijas izlokšņu elementus un kas vieno mūsu valsti. Latviešu literārā valoda vieno cilvēkus gan Ventspilī, gan Daugavpilī, gan Rēzeknē, gan Valmierā, gan Liepājā. Un mums ir jāsaprot, ka valsts nevar pastāvēt, ja tai nav vienas kopīgas valodas. Mums ir valsts valoda un nevis valsts izloksnes. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs apzinātos, ka nedrīkstam pazaudēt šo 400 gadus veidoto vērtību, kas mūs padara par nāciju nevis gluži vienkārši par etnogrāfisku grupu."

Otrā Humanitāro zinātņu akadēmiskā foruma rīkotāji un dalībnieki apsprieda aicinājumu Latvijas Saeimai un valdībai, kurā izteikts lūgums novērtēt humanitāro zinātņu īpašo nozīmi Latvijas valsts drošības stiprināšanai. Aicinājumā ietverta prasība: "Letonikas pētījumiem ir jākļūst par valsts ilgtspējīgas attīstības pamatu, bez pārtraukuma nodrošinot valsts pasūtījumu latviešu valodas, kultūras, vēstures, sociālās atmiņas, vērtību izpētei un demokrātisko vērtību nostiprināšanai, kas stiprinātu valsts aizsardzības spējas, patriotisma pieaugumu un Latvijas intelektuālo modernizāciju."