Mesties konkurencē ar radošuma un IT "apbruņojumu"

15-06-2017

Liepājas Universitātē (LiepU) 31. maijā notikušais Kurzemes forums bija priekšpēdējais (vēl rudenī būs Pierīgā) pasākums Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kopā ar vietējām institūcijām Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV ietvaros rīkoto forumu ciklā. Kurzemes foruma vadmotīvs - radošās industrijas, radošums un informācijas tehnoloģijas reģiona sociālekonomiskajā attīstībā, turpinot īstenot forumu mērķi "sēdināt pie viena galda zinātniekus un uzņēmējus", pēc LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa vārdiem. Viņš arī pamatoja konkrētās tēmas nozīmīgumu - radoša pieeja un IT ir pamatā, lai izturētu lielo un augošo konkurenci, kad nevar vairs uzvarēt ar apjomiem, bet gan ar intelektuālo potenciālu, ar ātru, elastīgu ražošanu, balstītu izglītībā, zinātnē, visdažādākā veida sadarbībā. LZA prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka zinātnieku jauda ir lielāka nekā sabiedrība, ražotāji spēj ņemt pretī, ir rezerves vidēji augstās un augstās tehnoloģijās, zināšanās balstītās ražošanas un pakalpojumu attīstībai, lai cilvēki sevi realizētu Latvijā.

Kurzeme izvēlas viedo ekonomiku

EKOSOC-LV telpas projektu blokā pēc hierarhiju analīzes metodes veiktajā attīstības scenāriju - viedā ekonomika, viedā pārvalde, viedie iedzīvotāji - prognozē Kurzemē eksperti ir izvēlējušies viedās ekonomikas ceļu. Protams, ir runa par vadošo tendenci, par kuru izšķiroties, nenozīmē atmest pārējās nozīmīgās vērtības. Var teikt, ka manu prezentāciju par Kurzemes izvēlēto viedās ekonomikas attīstības ceļu ar praktiskiem piemēriem ilustrēja pašvaldību vadītāji, apliecinot radošas un biznesam piemērotas vides izveidi.

Tā Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, stāstot par pilsētu, "kurā var apvienot pasaules vērienu ar nelielas pilsētas ērtībām", uzsvēra, ka Biznesa centrā vien darbojas 17 uzņēmumi ar gandrīz tūkstoš darbavietām, notiek ražošanas renesanse arī bez "Liepājas Metalurga", saglabājot senās metālapstrādes, mašīnbūves un komplektējošās un vieglās ražošanas tradīcijas. "Laumas" ražošanas telpas ar 4 uzņēmumiem un arī gandrīz tūkstoš darbavietām ir pasaulē 10. lielākā ražotnes ēka. Kur vēl "UPB Holdings" ar 6 meitas uzņēmumiem un 1300 darbavietām (virzieni - stikls, metāls, enerģija, projektēšana, betons), Liepājas osta ar 38 uzņēmumiem un aptuveni 2000 darbavietām, kā arī plašais tūrisma pakalpojumu piedāvājums, bet perspektīvā jaunu uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana, lidosta u.c. Savukārt Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa izcēla radošuma aspektu, jo, pateicoties saglabātajam un sakoptajam unikālajam pilsētvides mantojumam, attīstās arī mūsdienīga uzņēmējdarbība, lielākoties saistībā ar mākslas un tūrisma aktivitātēm, varētu teikt arī, ka lielā mērā ar radošajām industrijām.

Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Evita Dreijere pievērsa uzmanību pieejamajam vietējo un ārvalstu finanšu programmu atbalstam radošo industriju sektorā (dizains, kino, izpildītājmāksla un vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio, interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības). Kā zināms, te par galveno resursu tiek uzskatīts cilvēka talants, radošums un spējas, un jomas, kurā tas izpaužas, apvienojums ar uzņēmējdarbību un tehnoloģijām ved pie jauniem produktiem ar augstu pievienoto vērtību. Eiropā radošo industriju sektorā darbojas apmēram 7,5% no visām nodarbinātajām personām. Arī Latvijā ir vairāk nekā 10 tūkstoši šādu uzņēmumu, un ik gadu to skaits palielinās, nereti izmantojot jaunuzņēmumu (start-up) formātu. Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.-2020. virziena "Radošā Latvija" viena no prioritātēm ir  "Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība".

Viedais ceļš sākas no izglītības

Visos forumos ir izskanējis, ka viedās attīstības ceļš sākas no izglītības, un arī Liepājā tika akcentēts, ka ir svarīgi, lai izglītības sistēma "nenokauj" uzņēmēja garu bērnam jau bērnudārzā, lai tā agrīni pamana un neatstumj cilvēku ar netradicionālu un radošu domāšanu, tāpat, lai IT lietas tiktu mācītas (neatstājot pašdarbībai) jau ar bērna pirmajām skolas programmām, tātad bērnudārzā. Foruma dalībniekus ar radošu pieeju gan prezentācijas veidam, gan tēmai - kā radīt augsta līmeņa darbinieku - aizrāva Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, par vienu no rītdienas darbinieka kompetencēm izvirzot drosmi. Kad prezentācijas sākumā foruma dalībnieki atsaucās direktora aicinājumam un jestras mūzikas pavadījumā izkustināja kājas, viņš pēc tam pateicās visiem "par drosmi nebaidīties izskatīties smieklīgam". Tādējādi virzīti skolēni varētu būt gatavi profesijām, kuras pat vēl nepastāv. K. Strautiņš arī izvirzīja tādu ļoti svarīgu tēzi, ka ir ātras un lēnas valstis, nevis lielas un mazas valstis. Vēl - cilvēks nav domāts garlaicībai, bet tam, lai radoši kaut ko veidotu. Bez tā nav iedomājami augsta līmeņa darbinieki, kas pasaulē jau ir tādā vērtē, ka to nolīgšanai firmas algo "galvu medniekus" - arī zināmā mērā jauna profesija.

LiepU rektore Dace Markus uzsvēra, ka demogrāfiskās krīzes, Eiropas mērogā, rezultāts ir sasniedzis studējošo vecumu, proti, Eiropas iedzīvotāju īpatsvars pasaulē 1990. gadā vēl bija 25%, bet 2015. gadā vairs tikai 6%, kā arī iedzīvotāju vidējais vecums Eiropā ir divkārt lielāks nekā, piemēram, Āfrikā. Pašlaik LiepU absolventu pieprasījums ir augstāks par piedāvājumu. Rektorei, kaut arī tikai nepilnu gadu esot amatā, izdevies panākt ārzemju studentu skaita pieaugumu - no 6 līdz 50. Tiek saņemts pašvaldības atbalsts viesprofesoru uzaicināšanai. Studiju programmu stratēģiskais dalījums: tradīcijās balstītās un pieprasītās (filoloģija, pedagoģija, logopēdija, sociālais darbs); reģionam nepieciešamās (uzņēmējdarbība, vadībzinātnes, kultūras, tūrisma un rekreācijas vadība); STEM jomas (mehatronika, IT, jauno mediju māksla, dizains, aktiermāksla, vides pārvaldība un inženierija, ekotehnoloģijas, etnohoreoloģija). Vairāki jauno mediju mākslas studijas beigušie jau kā uzņēmēji forumā demonstrēja sava darba augļus, strādājot videofilmu, TV/mājas lapu reklāmu veidošanas u.tml. pakalpojumu jomā. Video mākslinieks Roberts Vītols akcentēja tādu šīs darbības jomas kategoriju kā maksimālisms - nebaidīties būt atšķirīgam, nebaidīties uzdrīkstēties, nečīkstēt (izglītība ir pieejama). Kristaps Puķītis no SIA "Kut Sound" ieteikums bija koncentrēties uz nišas produktiem, kas vienmuļas vienādības vidū piesaista uzmanību. Latvijas Mākslas akadēmijā doktora grādu ieguvušais grafikas dizaineris Matīss Kūlis, grāmatas "Saskarņu māksla. Datori. Grafika. Dizains" autors, pievērsa uzmanību profesionālismam un kvalitātei, nevairoties no klasisku vērtību izmantošanas modernajā vidē.

IT kā visu tautsaimniecības jomu instruments

Ventspils Augstskolas (VeA) rektors Kārlis Krēsliņš, par IT stāstot caur Ventspils attīstības prizmu, iezīmēja IT lielos globālos uzdevumus - līdzās visa veida uzņēmējdarbības attīstības sekmēšanai tās var veicināt reģiona atpazīstamību un kļūt par tā zīmolu. VeA Informācijas tehnoloģiju fakultāte 2006. gadā tika izveidota ne jau nejauši, bet tāpēc, ka pilsētā radās nepieciešamība pēc šāda darbaspēka. Stratēģija tika veidotas pēc rūpīgas IT jomas izpētes, tajā skaitā rēķinoties ar Gartnera tehnoloģiju attīstības ciklu jaunajām tehnoloģijām - produkti, kas atrodas virsotnē, produkti, kam vēl jāizaug.

Katrā nozarē ir svarīga klasteru principa īstenošana - lai tajā ietilptu valsts un pašvaldību iestādes, zinātniskās institūcijas, izglītības iestādes un finansējuma nodrošinātāji/investori. Ventspilī tas tiek īstenots un tādējādi veicināta nozares attīstība. Specializācijas virzieni ir mobilās aplikācijas, testēšana, tiek veidota viedā pilsēta, liela apjoma datu pārraide, kas notiek no Irbenes lokatora (Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kas pamazām sāk atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus) uz dažādām pasaules malām u.c. IT vēl sevišķi vāji izmanto mazie un vidējie uzņēmēji, augstskolas reakcija uz to ir koledžas līmeņa divgadīgas IT programmas uzsākšana no jaunā studiju gada. Pilsētas skolās no pirmās klases notiek iepazīstināšana ar IT programmēšanu. Eksperimenta kārtā varētu tikt ieviests obligātais eksāmens ķīmijā un fizikā. Pilsētā pāris reizes gadā tiek skatīta IT stratēģijas izpilde, precizēti tālākie mērķi, tajā skaitā trīskāršot IT studentu skaitu. Kopumā Latvijā ir radīta laba IT infrastruktūra ar ātru internetu, bet tā netiek pietiekami efektīvi izmantota.

Par IT zināšanu prasmīgu izmantošanu uzņēmējdarbības attīstībā domās dalījās Dzintars Tomsons, LiepU. Strauji augošais cilvēces zināšanu pieaugums ved pie nepieciešamo prasmju paaugstināšanas digitālajā pasaulē, no IT prasmju izmantošanas ikdienas darbos līdz produktu un pakalpojumu radīšanai, ko var izmantot ikvienā tautsaimniecības jomā, bet tas savukārt nozīmē darba ieradumu un prasību maiņu IT ietekmē (spēja apstrādāt sarežģītu informāciju, komunicēt ar kolēģiem un klientiem, risināt problēmas, plānot, ātri pielāgoties u.c.). Paveras iespēja attālinātajam darbam - pazūd telpas jēdziens un darbavieta konkrēta galda izpratnē, atvērtajam darbam - pašnodarbinātie darbinieki pēc pieprasījuma (freelancers), frīlanseru skola ir arī Liepājā, sadarbojoties Kurzemes Biznesa inkubatoram, LiepU, Zinātnes un inovāciju parkam, cilvēki kā pašnodarbinātie tiek ievirzīti nelielā biznesā. Bet pēc gadiem divdesmit ap 35% profesiju tiks uzticētas robotiem.

Diskusijā izskanēja, ka augstskolām ir ļoti strauji jāmainās līdzi vajadzībām, bet to bremzē gausi izmaināmas standartizētas, nereti birokrātiskas prasības. Aug pieprasījums pēc starpdisciplināriem speciālistiem un attiecīgi starpdisciplinārām programmām, jo šauri ievirzītā domāšanā zūd sistēmiskais tvērums, bet ātra reakcija uz reālām vajadzībām ar konkrētu akadēmisku piedāvājumu prasa daudz lielāku administratīvo elastīgumu.

"Radošums ir visur!"

Radoša pieeja nav saistāma tikai ar mākslu vai literatūru, bet arī, piemēram, ar betona ražošanu, kā to forumā pārliecinoši ilustrēja AS "SAKRET Holdings" padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Andris Vanags. Radoši ir izveidots pat firmas nosaukums - kombinācija no diviem angļu valodas vārdiem (sack un concrete), kas tulkojumā nozīmē maiss betona. Uzņēmuma veiksmes stāsts saistās ar šo spilgti dizainēto un ērti lietojamo betona maisu, vēl citu būvmateriālu izlaidi, ražošanas un pārdošanas procesā maksimāli izmantojot IT sasniegumus. "Radošums ir visur!", pārliecinoši apgalvoja A. Vanags un uzskatāmi parādīja, ka tas nav mīts arī būvmateriālu ražošanā. Jo radošuma jeb kreativitātes jēdziens ir jāpaplašina līdz spējai radīt jaunas idejas vai konceptus.

Izskanēja arī tāda interesanta doma, ka datori arvien vairāk atslogos cilvēkus no rutīnas darbiem un viņiem atliks vairāk laika radošumam. Jāpiemin arī, ka radošs bija foruma norises moderators Liepājas biznesa inkubatora vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe

Pirmajā rindā no kreisās: A. Jaunsleinis (LPS), V. Kārkliņš (RTU Liepājas filiāle), K. Krēsliņš (Ventspils augstskola), D. Markus (Liepājas Universitāte), B. Rivža (LZA), O. Spārītis (LZA)

Augšējā rindā no kreisās: M. Kūlis, A. Egliņš-Eglītis (moderators, LIAA Liepājas biznesa inkubators), K. Strautiņš (Liepājas Raiņa 6. vsk)

Foto Inga Vasermane>

Powered by Elxis - Open Source CMS