Nobeigums. Sākums "ZV" Nr. 11

Risinājums pensiju uzkrājumu veidošanas uzlabošanai

Pakāpeniski atjaunot ticību Latvijas pensiju sistēmai, novēršot negatīvās parādības, izmantojot pozitīvus piemērus par iespēju iegūt no Latvijas pensiju sistēmas cilvēka cienīgu pensiju nodrošinājumu, ieviešot papildus stimulus un veidojot efektīvu izvēles arhitektūru.

Papildus stimuli ir: fondētā pensiju kapitāla mantošanas tiesības, zemāki atskaitījumi pensiju fondu pārvaldībai, lielāka dalība pensiju fondu pārvaldībā.

Skaidrot iedzīvotājiem un viņus pārstāvošām sabiedriskām organizācijām sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību, lai iesaistītu viņus ne tikai savas labklājības nodrošināšanā vecumdienās, bet arī līdzdarbībā pensiju sistēmas darbības uzlabošanai un pensiju fondu apsaimniekošanā.

Skaidrot iedzīvotājiem prognozējamo valsts pensiju nodrošinājuma līmeni un sagaidāmās pensiju nodrošinājuma izmaiņas nākotnē, ņemot vērā ekonomisko, demogrāfisko un zemo iemaksu situāciju, kā arī rosināt iedzīvotājus, kuri to var atļauties, savlaicīgi domāt par uzkrājumu veidošanu (kur var izmantot dažādus instrumentus).

Stingri ievērot atklātības un pārskatāmības principus, tostarp, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Uzlabot individuālu informēšanu par personas pensiju kapitālu un provizorisko pensiju apdrošinātai personai pieejamā formā (visiem pieejamā ir vēstuļu forma, bet tā ir dārga, dzīves vietas nav deklarētas precīzi un vēstules atgriežas VSAA, elektroniskā forma ir ērtāka, bet nav visiem pieejama).

Vienkāršot iespēju iedzīvotājiem sekot līdzi pensijas uzkrājumiem. Aptauja liecina, ka mazāk nekā 1/3 no iedzīvotājiem ir interesējušies par savu pensiju. Pašlaik par savu pensiju var uzzināt tikai portālā www.latvija.lv un klātienē VSAA filiālēs. Ja informācija par pensijām iedzīvotājiem būtu pieejama biežāk apmeklētās vietās, kur pieejama cita viņu finanšu informācija, piemēram, banku internetbankās, tad pieaugtu gan klientu informētība un interese, gan uzticība pensiju sistēmai.

Nodrošināt iedzīvotājiem piekļuvi ziņām par:

- viņu labā veiktajām iemaksām pensiju pirmajā un otrajā līmenī (iespēja sekot līdzi vai par viņu tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas vienlaikus ir arī iespēja sekot līdzi, lai neatrastos "ēnu ekonomikā");

- aprēķināto un uzkrāto kapitālu (redzams kā no samaksātajiem nodokļiem veidojas pensiju uzkrājumi);

- prognozējamo pensijas apmēru (iespēja redzēt realitāti un nedzīvot ilūzijās).

Izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas, organizēt interaktīvus (individualizētus) pasākumus, skaidrojot pensiju sistēmas būtību un indivīda rīcības sekas (piemēram, interaktīvās spēles iemaksu - ieguvumu modelēšanai (jauniešu auditorijai).

Ņemot vēra situāciju ar sociālo budžetu, pielikt visas pūles aplokšņu algu mazināšanai - pašu iedzīvotāju interesēs. Efektīva ēnu ekonomikas apkarošanas metode ir "savstarpēja pieskatīšana".

Citi ekspertu priekšlikumi: pirmajā līmenī ieviest vispārēju, ar ienākumiem nesaistītu no vidējai izpeļņas aprēķinātu pensiju (J. Felsbergs), saglabāt saikni starp minimālo pensiju un stāžu (P. Leiškalns), zemo pensiju palielināšanai subsīdijas piešķirt pēc vajadzības nevis vispārēji un jebkuram; ieviest summārā pensiju kapitāla pieeju gadījumos, kad tiesības uz pensiju atkarīgas no iemaksātā kapitāla lieluma nevis no darba stāža
(P. Leiškalns); noteikt depozīta maksu par pensiju fondu glabāšanu bankā, nevis 1% maksu par apsaimniekošanu (J. Felsbergs).

3. Pensiju sistēmas drošums un finansiālā ilgtspēja

Pensiju sistēmas drošums un finansiālā ilgtspēja ir atkarīga no darbspējīgo iedzīvotāju līdzdalības sistēmā (iemaksām pensiju budžetā un fondos), pensiju rezervju un uzkrājumu drošuma (neaizskaramības) un apdrošināšanas principa (izmaksāt tikai par to, par ko ir iemaksāts) ievērošanas.

Pensiju sistēmas darbību ietekmē jaunās nodarbinātības formas.

Risinājumi pensiju sistēmas drošuma un finansiālās ilgtspējas nodrošināšanai

Iemaksas pensiju sistēmā, kā arī iemaksu un izmaksu atbilstība ir galvenais sistēmas ilgtspējas garants. Tāpēc ir stingri jāievēro princips, ka, ja kādam ir piešķirtas tiesības saņemt pakalpojumu, jābūt kādam, kas par to iemaksā valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Nav pieļaujams, ka valsts sociālās apdrošināšanas budžets tiek izmantots ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem nesaistītu izmaksu segšanai vai ka uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina tiek noteikti nodokļu atvieglojumi.

Veidot izpratni par nākotnes pensiju saistību ar mūsdienās pieņemtiem lēmumiem (skaidrojums ar piemēriem saprotamā veidā masu plašsaziņas līdzekļos).

Savlaicīgi sākt pētīt jaunu nodarbinātības formu ietekmi uz pensiju apdrošināšanas sistēmu.

Rūpīgi vērtēt jaunās nodokļu reformas ietekmi uz pensiju apdrošināšanas sistēmu (mazāks IIN, sasaiste ar veselības apdrošināšanu).

Valsts pensiju fondu darbību no finansiālās puses kontrolē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un zaudējumi ir dalībnieka ziņā. Valsts negarantē valsts obligātās pensiju apdrošināšanas fondu ienesīgumu, tomēr, ņemot vērā šo fondu īpašo statusu (obligāts privātu līdzekļu uzkrājums), valsts varētu noteikt ierobežojumus pieļaujamajiem zaudējumiem un veicināt dalībnieka izpratni par to, kā reaģēt, ja pensiju fondam parādās zaudējumi.

Uzlabot sabiedrības iesaisti pensiju sistēmas vadībā un pensiju fondu darbības uzlabošanā (piemēram, izveidojot reāli darbojošos sabiedrisku konsultatīvu padomi) - novērst sajūtu, ka "kāds izmanto manu naudu".

Regulāri novērot sabiedrības viedokli par Latvijas pensijas sistēmu un ar informācijas un ekonomiskām metodēm koriģēt to pensiju nodrošinājuma uzlabošanai labvēlīgā virzienā.

Sekmēt valsts un privāto pensiju sistēmu savstarpēju papildinātību sekojošos veidos. Radīt iedzīvotājiem iespēju noteikt savus mērķus un zināt iemaksu lielumu, lai šos mērķus sasniegtu (palielinātos iesaiste privāto pensijas uzkrājumu veidošanā). Jāveicina iedzīvotāju motivācija sekot līdzi virzībai uz šiem mērķiem, lai laikus varētu rīkoties (palielinātos iespēja pielāgot savu rīcību uzkrājumu veidošanā, mainoties apstākļiem, piemēram, palielinoties ienākumiem, pārskatīt iemaksu apmēru).

Lielākas pensijas, neapdraudot pensiju budžetu, var iegūt, palielinot pensiju otrajā līmenī ieguldījumu īpatsvaru akcijās (pašlaik 50%). Sevišķi gados jauniem cilvēkiem ilgtermiņā ir ienesīgāk ieguldīt plānos ar lielāku akciju īpatsvaru. Igaunijā ieguldījumu akcijās īpatsvars ir 75%. Ienesīguma izmaiņas pat par 1% 30 vai 40 gadu laikā var nozīmīgi palielināt uzkrātā kapitāla lielumu. Turklāt pensiju trešajā līmenī jau ir pieejami pensiju plāni, kuros visus līdzekļus iegulda uzņēmumu akcijās.

Lai saglabātu un veicinātu sabiedrības motivāciju veidot ilgtermiņa uzkrājumus, iespējams, ir jāizmanto nodokļu atvieglojumi. Aptaujas rāda, ka liela daļa iedzīvotāju neplāno savas finanses, savukārt 69% no tiem, kuri plāno, domā par to tikai īstermiņā - viena mēneša ietvaros.

Konsīlija slēdzienu sagatavoja:
akadēmiķe Raita Karnīte, LZA HSZN priekšsēdētāja