"Pasaulei ir nepieciešama zinātne, zinātnei ir nepieciešamas sievietes, jo sievietes zinātnē spēj mainīt pasauli" - jau trīspadsmito reizi šis moto uzrunāja klātesošos, kas kuplā skaitā bija pulcējušies Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē uz L'Oréal stipendiju "Sievietēm zinātnē" pasniegšanas ceremoniju. Un tomēr šis bija īpašs pasākums, jo šogad pirmo reizi 6000 eiro vērtās stipendijas tika pasniegtas ne vien Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas zinātniecēm.

Stipendiju saņēma trīs talantīgas Latvijas zinātnieces - Dr.biol. Renāte Ranka, Mg.sc.ing. Jekaterīna Ivanova un Mg.sc.ing Marina Sokolova, kā arī Igaunijas zinātniece Dr. Elsa Heinsalu (Els Heinsalu) un Dr. Urte Neniškīte (Urte Neniškytė) no Lietuvas.

Svinīgo stipendiju pasniegšanas ceremoniju ievadīja LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna, kurā viņš izteica atzinību par šīs balvas robežu paplašināšanos, ļaujot novērtēt un godināt zinātnieču devumu arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs. Balva ir apliecinājums vēlamai sadarbībai starp Baltijas valstīm, Poliju un Franciju politikas, ekonomikas, zinātnes, kultūras u.c. jomās. Akadēmiķis noslēdza savu uzrunu ar aicinājumu, - lai šodien svinam sievišķību, jaunību, skaistumu un gudrību! L'Oréal menedžere Polijā un Baltijas valstīs Violeta Rosolovska (Wioletta Rosołowska), izsakot pateicību visām sadarbības organizācijām - Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un
UNESCO Nacionālajām komisijām, kā arī pasākuma patronesei V. Vīķei-Freibergai par kopīgu darbu 13 gadu garumā, atzīmēja, ka tas ir liels gods pasniegt balvas zinātniecēm dzīvības un materiālo zinātņu nozarēs. Stipendija godina laureāšu ieguldīto darbu, pacietību un neatlaidību.

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka balva ir izcils stimuls jauniem cilvēkiem, neatkarīgi no dzimuma, pievērsties zinātnei. Visas pasākuma organizēšanā iesaistītās institūcijas sniedz milzīgu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai. Pārfrāzējot pasaulslavenā zinātnieka Īzaka Ņūtona atziņu - "ja esmu redzējis tālāk par citiem, tad tikai tāpēc, ka esmu stāvējis uz milžu pleciem", ministrs teica, ka stipendijas laureāšu devums zinātnē būs pakāpiens, no kura atsperties jaunākajām paaudzēm. Atzīmējot stipendijas laureāšu ieguldījumu zinātnē, K. Šadurskis izteica cerību, kas tas tomēr ir tikai sākums. Pasākuma patronese eksprezidente, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga savā uzrunā uzteica starptautiskās komandas līdzšinējo sadarbību pasākuma organizēšanā, kā arī šīs stipendijas nozīmi dzimumu līdztiesības zinātnē vairošanā. Zinātnes nozarēs, kuras pārstāv laureātes, lai sasniegtu rezultātu, ir nepieciešams ass prāts, stingrs raksturs un neatlaidība. Tāpat akadēmiķe atzīmēja, ka eksperimentālajām zinātnēm atšķirībā no filozofiem, kuri ģeniālas domas spēj radīt parkā uz soliņa, nepieciešamas laboratorijas, kas prasa finansiālus ieguldījumus. Valsts ne vienmēr spēj palīdzēt, tāpēc būtisks ir privātā sektora atbalsts. Izcils šādas sadarbības piemērs ir stipendija "Sievietēm zinātnē". Nominētās zinātnieces pārstāv paaudzi, kas bauda sabiedrības atbalstu sievietēm zinātniecēm. Eksprezidente novēlēja stipendijas laureātēm ne vien izcilu un veiksmīgu karjeru, bet arī laimi privātajā dzīvē.

Žūrijas komisijas un LZA Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis Jānis Stradiņš raksturoja šī gada komisijas darbu, izvēles kritērijus un nominantes. Viņš uzsvēra, ka žūrijas komisijā bija 8 locekļi - visi pārstāvēja LZA. Akadēmiķis iedrošināja par laureātēm nekļuvušās nominantes piedalīties konkursā nākošgad un akcentēja faktu, ka šo 13 gadu laikā no 36 laureātēm trīs kļuvušas par LZA īstenajām loceklēm un divas par korespondētājloceklēm.

Pēc diplomu saņemšanas Latvijas laureātes pateicās saviem kolēģiem un sadarbības partneriem Latvijā un ārzemēs, kā arī - savām ģimenēm par gadu gaitā sniegto atbalstu. M. Sokolova savā pateicības runā salīdzināja divas sev tuvas jomas - sportu un zinātni. Viņa saskatīja četrus stūrakmeņus, kas rezultāta sasniegšanai nozīmīgi abās jomās - smags darbs, komanda, treneris un atbalstītāji. M. Sokolova akcentēja arī atšķirību starp tām - atpazīstamība sabiedrībā. Ja sportistu panākumus plaši atspoguļo mediji, tad zinātnieku sasniegumi ar šādu publicitāti nevar lepoties. Jaunā zinātniece pateicās L'Oréal par šo iniciatīvu, kas vienlaikus pievērš sabiedrības uzmanību zinātnei.

Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere (Tarmo Soomere) savā uzrunā izteica atzinību par L'Oréal stipendijas "Sievietēm zinātnē" pieejamību arī igauņu zinātniecēm. Viņš atzīmēja, ka daudzi Igaunijā bija pārsteigti par to, cik daudz izcilu zinātnieču ir valstī. Igaunijas žūrija šoreiz neņēma vērā izmērāmus kritērijus - citējamību, Hirša indeksu u.tml. Žūrijai būtiskāks šķita zinātnieces ceļš uz zinātni un zinātnē. Un tas, lai viņa neatrastos vadītāja ēnā, bet būtu patstāvīga un neatkarīga.

Stipendijas laureāte no Igaunijas Dr. Elsa Heinsalu ir ne vien izcila zinātniece savā nozarē, bet arī četru bērnu māmiņa. To viņa uzsvēra savā pateicības runā. E. Heinsalu uzsvēra, ka tas ir liels gods būt pirmajai laureātei Igaunijā un pievērst sabiedrības uzmanību sievietēm zinātniecēm. Viņa pateicās L'Oréal par šo iniciatīvu savā un visu nākamo Igaunijas laureāšu vārdā.

Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Valdemars Razums (Valdemaras Razumas) savu uzrunu uzsāka ar komentāru par vestibilā aplūkojamo izstādi. "Skaistas un gudras sievietes ir eksplozīvi bīstams savienojums vīriešiem" - tā V. Razums. Raksturojot sieviešu pārstāvniecību zinātnes nozarēs Lietuvā, Lietuvas ZA prezidents izcēla tās, kurās sievietes dominē - humanitāras, sociālās, medicīnas un lauksaimniecības zinātnes, un tās, kurās sievietes ir nospiedošā mazākumā - tehniskās, fizikas un medicīnas zinātnes. Tāpat viņam nācās atzīt, ka starp 116 Lietuvas ZA īstenajiem locekļiem tikai 10 ir sievietes, un izteikt cerību, ka šī jaunā un talantīgā paaudze spēs mainīt situāciju. V. Razums atzīmēja, ka atšķirībā no Latvijas un Igaunijas žūrijas komisijām, Lietuvas stipendijas piešķīrējiem darbs bijis viegls. Laureāte bija pārliecinoši pārāka par savām konkurentēm.

Lietuvas laureāte Dr. Urte Neniskīte uzsāka savu uzrunu ar domu, ka 21. gadsimtā fakts par stipendijas piešķiršanu sievietēm zinātnē daudziem varētu šķist diskriminējošs. Tomēr tās pastāvēšanai šobrīd ir savs pamatojums. Viņa izteica pateicību L'Oréal, kas palīdzēja saskatīt problēmu Lietuvā un uzsākt to risināt, kā arī cerību, ka tad, kad viņas meita izaugs, būs zudusi jēga stipendijām, kas izceļ viena dzimuma nopelnus.

Ceremonijas laikā tika prezentēta arī jaunā ceļojošā izstāde "Sievietēm Zinātnē". Šajā izstādē tās veidotāji iepazīstina ar piecām ievērojamām Baltijas zinātniecēm, izceļot viņu izcilību, radošumu un inteliģenci. Pašlaik izstāde apskatāma Latvijas Zinātņu akadēmijas telpās. Jūlijā tā būs pieejama tirdzniecības centra "Galerija Centrs" apmeklētājiem.

I. Boldāne-Zeļenkova

Foto J. Saliņš

No kreisās A. Junevičiene, J. Stradiņš, U. Neniskīte, B. Moļņika, E. Heinsalu, V. Rosolovska, M. Sokolova, T. Somere, J. Ivanova, K. Šadurskis, R. Ranka, V. Vīķe-Freiberga, V. Razums, O. Supizona, O. Spārītis

V. Rosolovska un Dr.biol. Renāte Ranka Dr.biol. R. Ranka strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās mikrobioloģijas un saimniekorganisma - patogēnu mijiedarbības laboratorijā. Viņas pētījums saistīts ar dažādu ērču sugu mikroorganismu kopu jeb mikrobioma raksturojumu un tādu faktoru konstatēšanu, kas var ietekmēt infekciju izplatīšanos populācijā.	V. Rosolovska un Mg.sc.ing. Jekaterīna Ivanova Mg.sc.ing. J. Ivanova strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, un jaunās zinātnieces pētījums ir veltīts potenciālu pretvēža savienojumu izstrādei - aromātisko sulfonamīdu kā ogļskābes anhidrāžu inhibitoru sintēze.
V. Rosolovska un Mg.sc.ing. Marina Sokolova Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētnieces Mg.sc.ing. M. Sokolovas pētījuma mērķis ir izveidot kompozītmateriālus, kas līdzinās cilvēka kaula struktūrai un var palīdzēt cīņā ar tādām slimībām kā osteoporoze, artrīts, kaulu vēzis un citas.	V. Rosolovska un Dr. Elsa Heinsalu Dr. E. Heinsalu darbojas Nacionālās ķīmiskās fizikas un biofizikas institūta Augstas energoefektivitātes un skaitļošanas fizikas laboratorijā Igaunijā un pēta lingvistiskās un ekoloģiskās sistēmas.
V. Rosolovska un Dr. Urte Neniskīte Lietuvas jaunā zinātniece Dr. U. Neniskīte strādā Viļņas Universitātes Neirobioloģijas un biofizikas nodaļas Dzīvības zinātņu centrā. Viņas pētījumam ir potenciāls atklāt noteiktu neiroloģiskas attīstības un neiropsihiatrisku slimību, piemēram, autisma vai šizofrēnijas molekulāro iemeslu.