Šī gada 1. jūnijā notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde, kurā tika izteikts principiāls atbalsts Latvijas Zinātnes padomes stratēģijai 2017.-2019. gadam. Kā teikts Stratēģijas priekšvārdā: "Saglabājoties niecīgam valsts finansējumam zinātnē, Latvijā vairāk kā citkārt ir nepieciešams konsolidēt zinātnes pārvaldes resursus ar mērķi palielināt pētniecības kvalitāti un novērst zinātnes organizatorisko sadrumstalotību. Ar šādu vīziju LZP ir izstrādājusi vidējā termiņa stratēģiju 2017.-2019. gadam, koncentrējoties uz nozarei un institūcijai aktuālo problēmu risināšanu un vidējā termiņa mērķiem." LZS valdes locekļiem bija iespējams savlaicīgi iepazīties ar Stratēģijas saturu un izteikt savus precizējumus, tādēļ LZS Valdes atbalsts vairs bija tikai formāls akts.

Ka Stratēģija tikusi vispusīgi "ķidāta" LZP sēdē, informēja LZS pārstāve LZP I. Bondare. Katrs punkts ticis skrupulozi apspriests. Vislielākie iebildumi pret formulējumiem nākuši no Zemkopības ministrijas, kurai ir vislielākā pieredze līdzīgu dokumentu sastādīšanā.

Klātesošos interesēja, kas LZP sēdē ticis runāts par Valsts pētījumu programmu finansējumu 2018. gadam. Tas būs 2014. gada līmenī. Taču, kā informēja I. Bondare, LZP sēdē ticis runāts arī par to, vai, izsludinot jaunas Valsts pētījumu programmas, būtu jāsaglabā tik daudzas prioritātes.

U. Grāvīti interesēja jautājums par grantiem - vai tie būs un kad būs. I. Bondare atbildēja, ka ir sarežģīts jautājums par pēcdoktorantūras grantiem 3000 eiro mēnesī 5 gadu garumā - tātad, par kopējo grantu finansējumu. RTU pamatoti uztraucās, ka šī summa ir divreiz lielāka nekā profesora alga. Jautājums kārtējo reizi palika "karājoties gaisā". Par to runā 5 gadus, termiņš beidzas un lēmums nav pieņemts. Kā atzīmēja U. Grāvītis - kamēr doktorantūras Eiropas stipendijas bija 800 eiro mēnesī, konkurence bija liela un varēja atlasīt labākos. Liels bija arī "postdoku" skaits. Nu tas ievērojami samazinās.

A. Āboltiņš interesējās par to, vai palikušas spēkā prasības LZP ekspertiem. I. Bondare atbildēja, ka pieņemts Zinātnieku ētikas kodekss, kur atrodami arī jaunie saraksti ar prasībām ekspertiem - citējamībai pēdējos 3 gados jābūt 5. Taču arī šajā jautājumā nav vienprātības. Piemēram, mediķiem ir ļoti augsta citējamība, savukārt lauksaimniekiem un mežsaimniekiem ir nepieciešams ilgs pētījumu cikls, lai varētu uzrakstīt publikāciju un tad vēl gaidīt atsauksmes. Arī R. Bebre atzina, ka stāvoklis sociālajās un humanitārajās zinātnēs ir citādāks. Tādēļ, kā atzīmēja U. Grāvītis, nozares dod savus ieteikumus.

LZS valdes sēdes noslēgumā tika spriests par organizatoriskiem jautājumiem.

Z. Kipere