Š. g. 20. jūnijā Rīgā Latvijas Pašvaldību savienības telpās notika izdevuma "Nemateriālais kultūras mantojums pasākumos. Padomnieks pasākumu rīkotājiem" atvēršana, ar videokonferences aprīkojuma palīdzību sniedzot iespēju to noskatīties arī attālināti. Grāmata tapusi Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV 5.2.8. projekta "Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā" izstrādes laikā kā Vidzemes Augstskolas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieku un maģistrantu darba rezultāts.

Kā pasākumā uzsvēra projekta vadītāja ViA Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta direktore profesore Agita Līviņa, izdevuma mērķis līdzās kultūrmantojuma izpētes apkopojumam ir pievērst uzmanību tā iedzīvināšanai, lietā likšanai ikdienā, turklāt visvairāk izceļot mazāk pamanīto. Atbildot uz jautājumu, kāpēc nemateriālās kultūras vērtības ir svarīgas "gan lielpilsētā, gan diža meža maliņā", vienlaikus ir lemjams, cik tālu tās ir komercializējamas. Bet neapšaubāmi, ka to izmantošana pasākumos, muzejos, ekskursijās, tūrisma uzņēmumos, amatniecības u.c. uzņēmējdarbībā palīdz un palīdzēs saglabāt nepārtrauktību pārmantojamībā, ko par būtiskāko uzsvēruši arī citu valstu nemateriālā kultūrmantojuma glabātāji. Līdzās mūsu pašu vērtībām projektā ir pētītas arī citu tautu tradīcijas. Kopumā gan tieši lauku kultūras telpa pasaulē ir maz pētīta. Tāpēc ļoti būtiski, ka EKOSOC-LV projekta rezultāti tiek integrēti studiju kursos, arī tādējādi izpētes darbu turpinot. Tāpat tas darāms nākamajā VPP, kā to akcentēja VARAM pārstāvis Ēriks Leitis.

Gita Lancere no Latvijas Nacionālā kultūras centra pievērsa uzmanību tam, ka ir tapis arī Nemateriālā kultūras mantojuma likums (stājies spēkā no 2016. gada), kas palīdzēs un veicinās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu kopienā, nodot to tālāk kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu vērtību izpratnei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. EKOSOC-LV vadītāja Baiba Rivža, pieskaņojoties grāmatas saturam, pasākuma dalībniekus uzrunāja ar tautas parunu gudrībām. Piemēram, ka laimes avotā ir ūdeņu diezgan, bet cilvēkam ir nepieciešams vismaz smeļamais trauks, kas ne katram ir, un gan EKOSOC-LV kopumā, gan tikko atvērtais izdevums var kalpot par šo smeļamo trauku. Tāpat jāizmanto tas, ka ar katru vēju var tikt uz priekšu, un gan VPP kopumā, gan nemateriālajam kultūras mantojumam veltītajā projektā tas ir, tēlaini sakot, sadarbības vējš, kas ir nepieciešams ikvienā darbā. Tā arī grāmatas izdošanu ir atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Projekta dalībnieki un grāmatas autori vienoti izcēla lielo iedvesmošanos, ko projekta ekspedīciju laikā viņi ir guvuši no sastaptajiem cilvēkiem četrās izvēlētajās padziļinātās izpētes teritorijās Mazsalacā, Krāslavā, Abavas senlejā un Ķemeru nacionālajā parkā, kā arī pārsteigumu par lielajām, bet nereti vēl pietiekami nepamanītajām un nenovērtētajām no senču senčiem pārmantotajām, vērtībām. Daudz šo emociju un gudrību ir ielikts monogrāfijā, kas tomēr nav nekāda "recepšu grāmata", kā pasākumā tika uzsvērts, bet varētu dot zināšanas un ierosmes jaunām idejām, ko darīt tālāk ar savām gara mantām.

Informāciju sagatavoja: VPP EKOSOC-LV vadītāja Baiba Rivža un
VPP EKOSOC-LV izpildītāja Ausma Mukāne

Attēlā: No kreisās - Jānis Kalnačs, Ingrīda Smukā, Ilze Grīnfelde, Baiba Rivža, Ženija Krūzmētra, Agita Līviņa

Foto: Ženija Krūzmērta