Grāmatas "Collaboration synergy of ICE and EKOSOC-LV projects" atvēršana Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika reizē ar sieviešu mikrokredīta grupu izveidošanas 20 gadu atzīmēšanu, piedaloties arī igauņu kolēģiem. Jo no Skandināvijas pārņemto un sākotnēji  Ziemeļvalstu Ministru padomes finansēto lauku sieviešu mazās uzņēmējdarbības attīstības modeli mums izdevās ieviest ne vien Latvijā, bet visā Baltijā. Gadu gaitā īstenojot aizvien jaunus starptautiskos un vietējos projektus un programmas, tajā skaitā grāmatā aprakstītās tautsaimniecības izaugsmei veltītās aktivitātes, 90. gados aizsāktajai sieviešu uznēmējdarbībai ir tikusi dota iespēja pieaugt un pārveidoties, uzņēmējām un viņu ģimenēm kļūstot par nozīmīgu spēku laukos.

Gan finansējums, gan iedrošinājums un zināšanas

Pirms divdesmit gadiem darba gaitās Zviedrijā satiekot lauku sieviešu grupu mikrokredīta kustības projekta vadītāju Birgitu Vibergu, iesaistoties projektā un ar Māras Bites atbalstu izveidojot Īslīcē pirmo mikrokredīta grupu, kopā ar kolēģi Latvijas Lauksaimniecības universitātē Maigu Krūzmētru kļuvām par lauku sieviešu uzņēmējdarbības, kā atzina pašas sievietes, smadzeņu centru. Vispirms veicām apmācību un vienlaikus arī sniedzām iedrošinājumu, kas sievietēm bija tikpat nepieciešams kā mikrokredīta finansējums, tolaik 500 lati un tagad jau 1400 eiro. Kā, gatavojoties 20 gadu pasākumam, bija sarēķinājusi Latvijas Lauku sieviešu apvienības eksprezidente Rasma Freimane, sieviešu apmācībai tika noorganizēti 572 semināri, tajā skaitā arī vasaras skolas. Vēl viņa uzsvēra, ka 2007. gadā nodibinātais Latvijas Lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta fonds, ko vada no "ierindnieces" par līderi un konsultanti izveidojusies Raimonda Ribikauska, īsi pirms krīzes nodrošinājās ar 50 tūkstošu aizņēmumu, ko drīz vien spēja atdot, jo laikā, kad daudzus krīze nobremzēja, sievietēm bija līdzekļi uzņēmējdarbībai, viņas strādāja un pelnīja. Mikrokredīta grupas būtība ir, ka tās dalībnieces līdzekļus izmanto pa kārtai, sniedzot arī cita citai garantijas.

Pirms pašreizējā perioda, kad mikrokredīta grupās lielākoties tiek apgrozīti vietējie līdzekļi no dažādiem avotiem, man bija gods īstenot un vadīt starptautisko projektu Interreg FEM, kura laikā radījām mentoringa kustību, resursu centrus un e-komerciju. Mentoringā jaunajam uzņēmējam atbalstu sniedz pieredzējis uzņēmējs, nereti arī laikus izvērtējot un vaļsirdīgi dodot padomu iesākto neturpināt un meklēt piemērotāku darbības jomu. Vēl īstenojām starptautisko projektu kultūras mantojuma saglabāšanai, jo ar kultūras, kulināro mantojumu, senajām amatniecības prasmēm un lauku tūrismu ir saistīti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi. Kā pasākumā uzsvēra LZA prezidents Ojārs Spārītis, tūrisma uzņēmējdarbības iespējas Latvijā nav izsmeltas. Tā, piemēram, tūrisma industrijā sistēmiskāk un apjomīgāk jāiekļauj lauku vēsturisko baznīcu, kapu tūrisms, jo ir interese par kultūrvēsturiskajām vietām un personām, bet ne vienmēr pretī ir attiecīgs piedāvājums. Protams, mājražotāji, mazie uzņēmēji neveido lielo ieņēmumu guvēju slāni, tomēr mazajiem uzņēmumiem ir arī iespēja izaugt, jāpalīdz prognozēt nozares, kurās tas varētu notikt.

Jāizceļ, ka ikvienā projektā un programmā, ko realizējām vai kas norisinās patlaban, kā EKOSOC-LV, akadēmiskais sektors cieši sadarbojas ar nevalstiskām organizācijām, publisko sektoru, pašvaldībām. Nenoliedzami, ka šo sadarbību visbiežāk rosina pētnieki, augstskolas. Kā LLU, gan pirms divdesmit gadiem, gan tagad, kad augstskolā ir izveidots Biznesa attīstības un tehnoloģiju pārneses centrs, kas sekmē akadēmisko spēku un praktiķu visāda veida sadarbību, un norisinās attīstības cikls, piemēram, no sēklas līdz jaunam produktam. Nereti arī uzņēmēji pirmie vēršas pie zinātniekiem, lai kopā realizētu jauna produkta ideju.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis rosināja uz sadarbību visa līmeņa izglītības iestādes, lai jaunos uzņēmējus sāktu gatavot jau tad, kad viņi vēl apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, pie sarunu galda jāsēstas augstskolas rektoram un bērnudārza vadītājam. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai neturpinātu  audzināt "skrūvītes", bet veidotu pašiniciatīvas bagātus, izlēmīgus cilvēkus, kādi vajadzīgi ne jau tikai uzņēmējdarbībā, jo, kā  ironizēja LPS priekšsēdis, "to, kas gribētu mūs "paskrūvēt", netrūktu". Svarīgi gan meklēt līdzvērtīgus sabiedrotos, gan pašiem kļūt par tādiem.

Nesacenšoties, bet sadarbojoties ar igauņiem

Igaunijā tāpat kā Latvijā pirms 20 gadiem aizsāktā lauku sieviešu grupu mikrokredīta kustība ne vien turpinās, bet ir guvusi jaunas attīstības formas. Arī apstākļi Igaunijā nemaz nav tik atšķirīgi no Latvijas vides - tāpat tukšojas lauki, skolas, un tiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, ir jāatbild uz jautājumiem: "Ko tu gribi mainīt?", "Ko tu proti?". Kā atzina Igaunijas sieviešu grupu mikrokredīta kustības pārstāve Sirje Valmama, ne vienmēr cilvēkiem uz šiem jautājumiem uzreiz ir atbildes, nereti ir jāpalīdz saskatīt viņiem pašiem piemītošo potenciālu un tā izmantošanas iespējas. Līdz ar to nevalstisko organizāciju, akadēmisko spēku u.c. struktūru (biznesa inkubatori, riska kapitāla atbalsts, sēklas naudas un kompetenču iegūšanas iespēju tīkls) sinerģētisks piedāvājums joprojām ir aktuāls. Glaimojošs ir igauņu kolēģu atzinums, ka viņi no mums gan sākotnēji mācījušies, gan turpina rast padomu, ja aptrūkst ideju. Bet lielākais grēks tūrisma biznesā esot tas, ja cilvēkiem kādā vietā, objektā nav par ko atstāt savu naudu, nav kur to tērēt.

Pandiveres biznesa inkubatora un attīstības centra izpilddirektors Aivars Nīnemegi stāstīja par Igaunijas starptautiskajām aktivitātēm, kas saistītas ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Strūves Ģeodēzisko loku, kurā starp 10 valstīm ietilpst arī Latvija. Tērbatas Universitātes astronoma, zinātnieka Frīdriha Georga Vilhelma Strūves vadībā no 1816. līdz 1855. gadam ziemeļu - dienvidu virzienā veiktie loka mērījumi ir definēti kā Zemes izmēru un formas noteikšanas metode. No Latvijā kādreiz uzmērītajiem 16 punktiem UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti divi - Jēkabpils un Sestukalns. Atzīmējot šo notikumu, 2006. gada vasarā Jēkabpilī Strūves parkā un Madonas rajona Ziestu kalnā  svinīgi tika atklātas informatīvās plāksnes pie ģeodēziskajiem punktiem. Igauņi šīs starptautiskās vērtības sakarā attīsta darbību vairākos virzienos - kultūras mantojums, pētniecība, sabiedrības izglītošana un aktivitātes. Pētījumi un projekti ietver tūrismu, zināšanu nodošanu, dažādus starptautiska mēroga sadarbības klasterus. Interesanta ir piedāvātā iespēja iegūt Strūves Ģeodēziskā loka punktu sporta meistara titulu.

Pamatoti tiek uzskatīts, ka jaunu zināšanu ieguve ir iedarbīgs spriedzes noņemšanas veids. Mums, akadēmiskajiem un zinātniskajiem spēkiem, projektos un pētījumos ir jāpiedāvā šīs jaunās zināšanas, jauns redzējums un rīcības iespējas, kas cilvēkos mazinātu nākotnes izredžu nesaskatīšanas radīto spriedzi.

Informāciju sagatavoja:
Dr. habil.oec. Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe