Saistībā ar Valsts pētījumu programmu (VPP) EKOSOC-LV pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) iniciatīvas kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) organizētajā, iesaistot vietējās iestādes, reģionālo forumu ciklā "Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas" norisinājušies jau divi pasākumi - pirmais reģionālais forums pērnā gada 15. novembrī notika Zemgalē Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā, otrais - 16. februārī Vidzemes Augstskolā (ViA) Valmierā. Trešais gaidāms 12. aprīlī Latgalē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, bet ceturtais - 31. maijā Kurzemē Ventspils Augstskolā. VPP ir jau veikta dažādu  sociālekonomisko procesu, reģionu izpēte, esam attīstības scenāriju un ieteikumu izstrādes posmā, un nenoliedzami lietderīga ir domu apmaiņa reģionos, kam pieskaros šajā rakstā, balstoties tieši uz Vidzemes forumu. Tajā arī pārliecinoši izskanēja, ka ekonomikas vingruma, kas jau nostiprinājies par terminu (Economy Fitness), pamatā ir saimnieciskā daudzveidība, to attiecinot gan uz izglītības pakalpojumiem, kuri jāveido saistībā ar izmaiņām ekonomikā, gan uz ražošanas jomām un dažāda lieluma uzņēmumu līdzāspastāvēšanu, gan uz zinātni, tehnoloģijām un inovācijām. Vidzemē ir vērojama šī daudzveidība. Jāizceļ, ka ViA piedalās EKOSOC-LV ar trešo lielāko pētnieku skaitu pēc Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Lai palielinās pelnītāju loks

Kāpēc tik svarīgi ir tieši EKOSOC-LV un forumu cikla nosaukumā minētie atslēgvārdi, Vidzemes forumā ievaduzrunā pamatoja LZA prezidents Ojārs Spārītis, skardams Latvijā nelāgi izveidojušos naudas pelnīšanas un dalīšanas proporciju - 30:70 (dažkārt pat vairāk), bet vajadzētu būt otrādi. Tāpēc arī LZA, piešķirot  "Gada balvas 2016 zinātnē", izcēla tos, kuri ir vistuvāk ražošanai, ar ko pelnīt.

Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks par pilsētas galveno mērķi minēja sabalansētu attīstību ar ietekmi visā reģionā, veidojot stabilu uzņēmējdarbību. Bet šis ietekmes aspekts izpaužas arī tādējādi, ka Valmierā darbavietas ir daudzu apkārtējo novadu iedzīvotājiem, taču ar nodokļiem viņi bagātina savu dzīvesvietu teritoriju kases, nevis papildina budžeta ienākumus Valmierai, kur strādā. Pēc Jāņa Baika domām, šāda nodokļu sistēmas administrēšana neveicina jaunu darbavietu radīšanu, bet gan tikai balsta vēlmi deklarēt aizvien jaunus iedzīvotājus, vilinot tos ar zaļu vidi un tīriem ūdeņiem.

Šādi iegūstam atgriezenisko saiti viedokļu, problemātikas, kas aktuāla arī citviet, veidā. Savukārt no savas puses foruma dalībniekus iepazīstinām ar  rezultātiem EKOSOC-LV, kas 10 projektos ir vērsta uz sociālekonomisko izpēti un savstarpēji saistīto telpas, sabiedrības un ekonomikas attīstību,  un akcentējam katra konkrētā reģiona ainu. ViA tiek vadīti 3 projekti, līdzās profesorēm Agitai Līviņai un Felicianai Rajevskai projektu vadībā iesaistījusies arī profesore Sarmīte Rozentāle, ar kuru kopā strādājam tieši  reģionālajai attīstībai veltītajā projektā, kurā Vidzeme ir izpētīta arī no zināšanu ekonomikas viedokļa.

Reģiona gatavība zināšanu ekonomikai

Pētot telpu, viens no pamatrādītājiem Eiropā, pēc kuriem arī mēs vadāmies, ir - cik lielā mērā attiecīgais reģions ir gatavs zināšanu ekonomikai, kā tas ieiet zināšanu ekonomikas segmentā, kādi ir panākumi, vai laika gaitā notiek attīstība. Vidzemes tautsaimniecībā no 2009. līdz 2015. gadam pieaudzis apstrādājošās rūpniecības un lauksaimniecības īpatsvars, uz zināšanām balstītiem augstās tehnoloģijas, vidēji augstās tehnoloģijas uzņēmumiem un zināšanās balstītiem pakalpojumiem veidojot trešo daļu, ko var uzskatīt par labu sasniegumu. Valmieras pilsētā modernie zināšanu ekonomikas segmenta uzņēmumi pieauguši no 22 līdz 35%.

Pēc Eiropas klasifikācijas, augsti tehnoloģiska un vidēji augsti tehnoloģiska ir tā ražošana, kuras veikšanai nepieciešami ieguldījumi pētniecībā, piemēram, farmaceitisko pamatvielu, elektronisko komponentu, ķīmisko vielu un  ķīmisko produktu, elektrisko iekārtu, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Vidzemē kopumā ir 43 šādi uzņēmumi, Valmierā - 8, taču apgrozījums uz vienu cilvēku Valmieras pilsētā ir lielāks, tāpat pēc pelņas rādītāja Valmiera pārsniedz novadus, tātad pilsētā uzņēmumi ir prāvāki un ar lielāku nodarbināto skaitu. Augsti tehnoloģisko un vidēji augsti tehnoloģisko uzņēmumu ziņā attīstītākais ir Burtnieku, Amatas, Kocēnu un Valkas novads ar daudziem veiksmes stāstiem. Piemēram, Kocēnu novadā SIA "FILLE 2000", pārējo neorganisko ķīmisko pamatvielu un kokogļu ražošana, ir lielākais šādas produkcijas eksportētājs Baltijā, nesen izveidota arī asfaltbetona rūpnīca.

Manuprāt,  Latvijā ir ļoti svarīgi atspoguļot veiksmes stāstus un labo praksi, jo cilvēkiem nereti trūkst pašpārliecības par padarīto, kā arī popularizēti panākumi dod informāciju citiem un kliedē mītu "mums nekā nav". Forumos šie akcenti izskan.

Zināšanās balstīto pakalpojumu kategorijā, pēc Eiropas klasifikācijas, ietilpst tie pakalpojumi, kurus var sniegt augsti kvalificēts personāls, piemēram, grāmatu, periodikas izdošana, datorprogrammēšana, datu apstrāde, interneta portālu darbība, juridiskie, medicīniskie, veterinārie pakalpojumi, pētījumu veikšana, arhitektūras un projektēšanas pakalpojumi, kā arī izglītība. Zināšanu ietilpīgo nozaru uzņēmumu skaita ziņā Vidzemē dominē juridiskie pakalpojumi un veselības aizsardzība, kura pirmajā vietā ir arī pēc nodarbināto skaita, pretēji juridiskajiem pakalpojumiem. Visienesīgākās ir finanšu pakalpojumu darbības, reklāmas pakalpojumi, kā arī pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana. Zināšanās balstītos pakalpojumos Vidzemē dominē Valmiera - ar 303 zināšanu ietilpīgo nozaru uzņēmumiem, pēc tam seko lielākie - Cēsu, Madonas, Gulbenes - novadi ar 153, 124 un 61 uzņēmumu. Arī pakalpojumu jomā ir daudz veiksmes stāstu. Tā ir laba tendence, ka novados ir dažādu, ne tikai tradicionālo,  jomu uzņēmumi.

Kā savā prezentācijā uzsvēra Sarmīte Rozentāle, līdz ar IT attīstību mainās tautsaimniecības struktūra, mazi uzņēmumi konkurē ar lieliem, nākotnes tendence ir daudzveidība, nevis vairs tradicionāla specializācija. Jo, kā rāda valstu ekonomisko datu analīze, labklājības un konkurētspējīgākās ekonomikas parasti ir ar lielāko produktu un pakalpojumu daudzveidību. Savukārt ekonomikas ar nelielu daudzveidību tiecas specializēties uz tiem produktiem un pakalpojumiem, kurus piedāvā arī citi, un ir grūtāk konkurēt vai vispār neiespējami izturēt konkurenci. Darba tirgū aizvien nepieciešamākas kļūst personības prasmes, tādas kā kritiskā domāšana, lēmumu pieņemšana, uz ko jāorientējas arī izglītības institūcijām savās programmās.

Būs attīstības modelis visai valstij

Mūsdienīgi ir lēmumu pieņemšanā, modelēšanā, tajā skaitā reģionālās attīstības, izmantot amerikāņu zinātnieka Tomasa Satija (Thomas Saaty) Hierarhiju analīzes metodi (The Analytic Hierarchy Process - AHP), ar kuras palīdzību eksperti var izvēlēties teritorijas, uzņēmuma vai kādas citas struktūras virzības scenāriju. Arī EKOSOC-LV strādā ar AHP, ir izveidots modelis ar vairākiem reģionu attīstības scenārijiem - viedā pārvalde (pašvaldību attīstība, sadarbība, pašvaldības kā līdera loma), viedie resursi (dabas un vides resursu maksimāli laba izmantošana), viedie iedzīvotāji (cilvēka lomas, viņa zināšanu nozīmes pastiprināšana, nevalstisko organizāciju darbības attīstīšana), viedā ekonomika (zināšanās balstītās ražošanas un pakalpojumu segmenta palielināšana), attiecīgi ietekmīgajiem spēkiem esot iedzīvotājiem, pašvaldībām, valstij un Eiropas Savienībai. Reģionā tiek izvēlēti 5 eksperti, kuriem ir speciāla programma un kuru vērtējums tiek pārbaudīts ar statistikas metodēm, viņi salīdzina faktorus, izvēlas dominantes un nonāk līdz vienam scenārijam. Kā redzams attēlā, Vidzemē dominē viedā pārvalde, kas nozīmē akcentu uz pašvaldības kvalitāti un tās kā līdera lomu teritorijas attīstībā. Pašlaik strādājam pie attīstības modeļa visai valstij.

Produktivitāte, kultūrmantojuma saglabāšana un citi izaicinājumi

Vidzemes forumā uzstājās arī ar LZA līdzdalību dibinātās Latvijas Ūdeņraža asociācijas pārstāvis Aivars Starikovs, izvirzot jautājumu, vai ir iespējamas inovācijas transporta nozarē Vidzemē, un sekojošajā paneļdiskusijā tam bija tūlītēja atgriezeniskā saite. SIA "VTU Valmiera" valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš, arī ViA Konventa priekšsēdētājs,  nenoliedzot bezizmešu transportu, energoefektīvākus un videi draudzīgākus risinājumus, sliecās prognozēt, ka reālāka vispirms varētu būt ar dīzeļdegvielu un periodiski ar elektroenerģiju darbināmo hibrīdautobusu, kuriem   arī vēl nepieciešami izmēģinājumi, kursēšana, nevis dārgais ūdeņraža transports. Tā vismaz pagaidām, bet kas zina, kā būs pēc gadiem desmit...

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis aktualizēja, ka iespējami lielāka darbavietu skaita koncepciju nomaina - lielāku produktivitāti! Uzņēmējam tas nozīmē augstāku peļņu uz vienu darbinieku, valstij lielākus nodokļus, bet pašam darbiniekam - prāvāku pensiju. Darba algas pieaugums ir ļoti būtisks saistībā ar pensijām. Tāpēc svarīgs ir produktīvu inovatīvo uzņēmumu daudzums. Zemnieku saimniecības "Mazlauri", kas specializējas piena lopkopībā, saimnieks Māris Rehtšprehers gan par pensiju nedomājot, siera palīgražotni izveidojis, jo nemitīgi griboties radīt kaut ko jaunu. Produktivitāte acīmredzami ir attiecināma uz  šādu saimniecību, kur apjomīgu zināšanu ietilpīgu darbu paveic daži cilvēki.

Kaspars Osis no ViA Zināšanu un tehnoloģiju centra rosināja, ka jau izglītības iestādē ir jāierāda veids, kā strādāt, lai radītu zināšanās balstītu produktu, turklāt prasmēm ir jāiet laikam līdzi, cilvēkam jāprot pielāgoties. Ojārs Spārītis pauda viedokli, ka skolēnu vilkmei pie tehnoloģijām, zinātnes sasniegumiem un zināšanās balstītas uzņēmējdarbības arī Latvijā noderētu igauņu zinātnes centram "AHHAA" līdzīga mācību vieta, kas būtu paliekošāks ieguvums no Latvijas simtgadei atvēlēto līdzekļu tērēšanas nekā tikai svētku pasākumu apmeklēšana. Pozitīvi, ka ar Ministru kabineta atbalstu 2014. gadā izveidota Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome starpresoru sadarbībai pētniecības, tehnoloģiju attīstības, inovācijas politikas īstenošanā un viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai, citiem vārdiem, lai zinātnes rezultātus iekļautu tautsaimniecības stratēģijā un plānošanā. Bet attīstoties ar  modernu tehnoloģiju palīdzību apsaimniekotām 3000 hektāru saimniecībām, turklāt vairākām līdzās, rodas liels izaicinājums kultūrmantojuma saglabāšanai laukos - kā ar baznīcu, skolu, doktorātu?

Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējas Ziemeļvidzemes reģionā organizācijas "ZAAO" pārstāvis Ģirts Kuplais pievērsa uzmanību tam, ka dabas resursu nodoklis gada laikā ir divkāršojies un tas neizbēgami celsies vēl, jo, lai izpildītu ES Direktīvu par atkritumu poligoniem un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu līdz 2020. gadam, ir nepieciešamas miljonu investīcijas tehnoloģijās. Igaunijā un Lietuvā atkritumus jau dedzina un no tā iegūst siltumenerģiju, Latvijā vēl ne. Šis jautājums prasa valstisku risinājumu.  Tāpat kā atbalsts uzņēmējiem, jo, kā uzsvēra Māris Pūķis, tā nav, ka visu risina brīvais tirgus, ka jebkura konkurence ir laba un jebkurš protekcionisms slikts.

Zinātniskās darbības izaugsme ViA

ViA  34 pētnieki, tajā skaitā prāvs jauno pētnieku, maģistrantu un doktorantu, daudzums - 19, ir pārstāvēti EKOSOC-LV visu lielo bloku - vide, sabiedrība, ekonomika - projektos, kas noteikti skaidrojams ar pēdējos gados ievērojami aktivizējušos zinātnisko darbību augstskolā. Arī forumā augstskola drosmīgi prezentēja savas iestrādes un ieceres, un kā teica ViA rektors Gatis Krūmiņš - runājam atklāti, diskutējam un stiprinām sevi.

Augstskola ir ieguvusi zinātniskās institūcijas statusu, iekļūstot reģistrā. ViA ir integrēti 2 zinātniskie institūti, ir izpildīts kritērijs, ka pusei docētāju jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Tas rezultējies ar zinātnes bāzes finansējuma saņemšanu. Vēl struktūrfondu resursu piesaiste, Valmieras pašvaldības atbalsts, un ir līdzekļi ne tikai infrastruktūrai, bet arī zinātniskās un akadēmiskās darbības stiprināšanai. Par zinātnisku publikāciju starptautiski atzītajās datu bāzēs darba samaksas nolikumā paredzēta atlīdzība pat 1500 eiro.

Pētniecībā ViA ir raksturīga starpdisciplinaritāte, pastāv tādi virzieni kā - tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves, virtuālās realitātes tehnoloģijas un vizualizācija, e-studiju pārvaldība un tehnoloģijas, ilgtspējīga tautsaimniecība un zināšanu sabiedrība u.c., ar kuriem foruma dalībniekus iepazīstināja ViA docētāji. Tāpat informēja par pētījumiem ar tautsaimniecisku pienesumu, piemēram, par dalīto ekonomiku tūrisma nozarē un pierādītu 20% lielāku Latvijā iebraukušo ceļotāju skaitu nekā uzrādīts oficiālajos statistikas datos; par izstrādātām tehnoloģijām, kas aizvedušas līdz sadarbībai ar industriju, piemēram, virtuālās realitātes tehnoloģijas.

Zinātne attaisno, lai Latvijā daudz lielākā mērā tiktu pieņemti izpētē balstīti, ne tikai politiski, lēmumi, lai ar zinātni rēķinātos tautsaimniecības procesos. Tad arī ekonomikas vingrumam būtu lielāka iespēja realizēties.

Foto: no ViA arhīva

Informāciju sagatavoja:
Dr. habil.oec. Baiba Rivža, VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe