Forums "Zinātne uzņēmējdarbības attīstībai reģionā" Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) rosinātajā šādu forumu ciklā, saistībā arī ar Valsts pētījumu programmu (VPP) EKOSOC-LV, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā (RTA) norisinājās šiem pasākumiem raksturīgajā konstruktīvajā stilā - radošās diskusijās apzināt problēmas un piedāvāt to risinājumus, izmantot ieteikumu formātu, nevis viest bezcerību. Turklāt, kā akcentēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis, "par maz sarunājamies savā valstī", tāpēc arī Latgales uzņēmēju, pašvaldību un augstākās izglītības iestāžu pārstāvju, zinātnieku domu apmaiņas pievienotā vērtība ir sadarbības stiprināšana uzņēmējdarbības, pilsētu, lauku teritorijas un visa reģiona tālākai attīstībai. LZA prezidents Ojārs Spārītis uzsvēra, ka zinātnieki ir gatavi kontaktiem ar uzņēmējiem, kuri vēlētos jaunas iniciatīvas, tehnoloģijas ienest savā biznesā, un tādējādi kopā stiprināt Latvijas ekonomiku. Vēl, kā atzina RTA rektors Edmunds Teirumnieks, vārdu kaujas ir labākas par visām citām cīņām. Diskusijās modelējot nākotni, ir jānostiprina pārliecība, ka, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāra Armanda Krauzes vārdiem, Latvijai nav jābūt lētā darbaspēka zemei, kur ražot produkciju citu valstu uzņēmumiem, bet mums ir Eiropai un pasaulei jāpiedāvā zinātnes tehnoloģijās balstītas uzņēmējdarbības produkti, "un tieši zinātnē balstīta uzņēmējdarbība, nevis centieni masveidā radīt mazapmaksātas darbavietas, var būt risinājums arī Latgales reģionam".

Reģionālās augstskolas kā zināšanu un tehnoloģiju radīšanas un pārneses centri

Zināšanu un tehnoloģiju (ar to saprotot arī cilvēkresursu attīstību) pārneses ražošanā un uzņēmējdarbībā iespējami īsākais un ātrākais ceļš, precīzākā atbilstība konkrētām vajadzībām - tas ir svarīgākais pamatojums reģionālo augstskolu pastāvēšanas un attīstības nepieciešamībai. Latgales reģionā tās ir piecas - RTA, Daugavpils Universitāte (DU), Malnavas koledža (MK), Daugavpils medicīnas koledža (DMK) un Valsts robežsardzes koledža (VRK), vēl arī darbojas citu augstskolu filiāles.

Kā izcēla Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe, arī pašvaldībai jādod priekšroka viedajām tehnoloģijām, to izmantošanai, pašai jāuzņemas kādas saistības, lai varētu sniegt iespēju gan uzņēmējiem, gan studentiem virzīties pa šo ceļu. Daugavpils pilsētas pašvaldība ir parakstījusi Eiropas Pilsētu mēru paktu enerģētikas un klimata jomā, apņemoties savā administratīvajā teritorijā līdz 2030. gadam samazināt ogļskābās gāzes, kā arī citu siltumnīcefekta gāzu, emisijas par 40%, galvenokārt uzlabojot energoefektivitāti un plašāk izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Protams, tas nebūs iespējams bez zinātnes, viedajām tehnoloģijām.

Rēzeknes pilsētas domes deputāts Jānis Krišāns akcentēja, ka daudzi pilsētā strādājošie ir beiguši RTA, tā dod iespēju mācīties un rast darbu uz vietas, nepametot dzimto pusi, būt pilsētas un novada patriotiem. Lai valsts līmenī iemācītos labāk pelnīt naudu, ne tikai to pārdalīt, valdībai ir jāsaprot, ka lielā biznesa pamatu pamats ir zinātne un tā ir daudz lielākā mērā jāatbalsta, lai "gudrās galvas" nebrauc prom, lai netiktu pazaudēts labais zinātnes potenciāls. Daudzi mūsējie ārzemēs veido sekmīgu karjeru, bet vajag dot iespēju viņiem to darīt Latvijā. Mūsdienās un vēl jo vairāk nākotnē maza valsts var būt stabila, balstoties uz zinātni, zināšanām.

Rēzeknes novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Anna Jaudzema dalījās pieredzē, ka spilgtākie iespaidi par studentes gadiem RTA saistās tieši ar pētnieciskajiem darbiem, ar toreiz inovatīvo un dārgo resursu - internetu - piekļūstot zinātnieku atziņām visā pasaulē, tas rosināja meklēt jaunus ceļus. Izmantojot augstskolā iegūtās zināšanas, bija iespējams nodrošināt ar darbu sevi un arī piedāvāt darbu citiem, iesaistīt komandā kursabiedrus. Pašvaldībā vairāk nekā puse kolēģu, visdažādāko jomu speciālisti, ir RTA absolventi, ar lielu ieguldījumu pašvaldības lietu un sistēmu sakārtošanā. Tātad neliela augstskola, pēc Eiropas un Latvijas standartiem, ir uzņēmusies un pilda ļoti svarīgu lomu -  sagatavo progresa virzītājus un pārmaiņu veidotājus, domātājus un darītājus savam reģionam, ir nozīmīgs resurss. RTA spēj arī atrast un veidot pieprasījumu saviem pētniecisko darbu rezultātiem, par ko liecina sadarbības līgumi un pašvaldības un uzņēmēju pasūtījumi. To pašu var attiecināt arī uz DU. Tāpēc tieši augstskola ir loģiska foruma - domnīcas - norises vieta.

RTA studiju un zinātņu prorektore Angelika Juško-Štekele, sniedzot ieskatu augstākajā izglītībā un zinātnē Latgales reģiona attīstībai kontekstā ar pasaules tendencēm, pievērsās arī tādam aspektam kā augstākās izglītības institūciju centralizācija un decentralizācija, par ko tiek spriests izglītības reformu sakarā. Noteicošais kritērijs -  jārēķinās ar reālajām vajadzībām, uz ko norāda arī OECD dokumenti, par augstākās izglītības misiju reģionā atzīstot zināšanu radīšanu, zināšanu pārnesi, kultūras un sabiedrības attīstību. Līdz ar to augstākā izglītība jāskata kā kompleksa sistēma, nevis tikai kā kādas vienas nozares attīstītāja.

Latgalē ir iespējams studēt visos Latvijā noteiktajos studiju virzienos, jo reģionā ir jābūt plašām iespējām izvēlēties sev interesējošu un reģiona attīstībai nepieciešamu studiju virzienu, ko RTA un DU arī nodrošina, tādējādi mazinot reģiona attīstību kavējošos faktorus. Tiek domāts, kā no mazām dienām ieinteresēt bērnus tajās jomās, kurās reģionam būtiski nepieciešami jauni speciālisti. Tā jau vairāk nekā trīs gadus katru mēnesi skolēni no dažādiem novadiem RTA piedalās interešu izglītības pulciņos - mehatronikas, lāzertehnoloģijas, robotikas, dizaina, IT, nostiprinot interesi par prioritārajām STEM jomām (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika), kuras tiek akcentētas arī RTA izveidotajā Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā. Mūžizglītības centrā sertifikātus un apliecības  iegūst vidēji tūkstotis klausītāju gadā. Tāds izglītības cikls nepieciešams, gādājot par augstskolas spēju augt atbilstīgi tās uzdevumiem reģiona attīstībā.

DU rektors, Rektoru padomes priekšsēdētājs un Augstākās izglītības padomes loceklis Arvīds Barševskis pauda pozīciju, ka Rektoru padome arī turpmāk iestāsies par augstākās izglītības daudzveidību, pieejamību, attīstību gan galvaspilsētā, gan reģionos, jo augstākajai izglītībai un zinātnei ir jāattīstās arī ārpus Rīgas, veicinot valsts policentrisko izaugsmi. Pozitīvi, ka augstākajai izglītībai ir jauns finansēšanas modelis (tiesa, bez īpaša papildu finansējuma, lai gan nav atgriezts krīzes laikā samazinātais finansējums), kas ir orientēts uz rezultātiem un stimulē arī reģionālās augstskolas vairāk domāt par rezultatīvajiem rādītājiem, tajā skaitā zināšanu tehnoloģiju pārnesi, sadarbību ar reģiona, visas valsts un Eiropas uzņēmējiem, kas jau notiek.

Liels pluss Latgales augstskolām un koledžām ir Latgales brīvā ekonomiskā zona, bet pašu rokās ir, cik efektīvi iespējas tiks izmantotas. Vēl viens pluss, ka līdz šim laikam ir saglabāts reģionālo augstskolu un koledžu tīkls, jo, ja būtu pieļauts pretējais, kas zina, vai virzītos Latgales attīstība. Veiksmīgs ir arī augstskolu starts iepriekšējā Eiropas struktūrfondu periodā, būtiski līdzekļi ieguldīti infrastruktūrā, to padarot modernu. Cik veiksmīgi tas turpināsies, atkarīgs arī no sadarbības ar uzņēmējiem. Malnavas koledžas direktors Juris Bozovičs dalījās pieredzē, ka pirms gadiem piecpadsmit pirmajā vietā bija līdzekļu ieguldīšanas lietderība, nevadoties no īpašuma formas - valsts vai pašvaldības, turklāt auguši birokrātisku prasību "papīru kalni". Bet materiālā bāze vien visu neatrisina - augstākā līmeņa profesionālajai izglītībai koledžā nepieciešami labi pasniedzēji, kuri spēj audzēkņus sagatavot arī par darbu vadītājiem.

DU jaunajā stratēģijā ir definētas zinātniskās pētniecības attīstības programmas, izceļot ekselenci, kapacitāti, atpazīstamību pasaulē. Vadošie virzieni: nanotehnoloģijas un materiālzinātne; bioloģiskais virziens, tajā skaitā ūdens bioloģija, DU kā aģentūra pievienots Latvijas Hidrobioloģijas institūts; ilgtspējīga izglītība; reģionālistika ar humānistiskajiem pētījumiem. DU arī iecerējusi krietni paplašināt mērķreģionu, līdzīgi kā Daugavpils pilsēta sevi jau labu laiku pozicionē par vienu no Austrumbaltijas attīstības centriem, organizējot arī biznesa forumus un investīciju piesaisti,  sniedzot pakalpojumus. DU ir sadarbības līgumi ar Lietuvas uzņēmējiem. Bet, lai to visu labāk attīstītu, ir virkne lietu, kas jāsakārto valsts mērogā.

AS "Latvijas Finieris" padomes loceklis, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma SIA "Verems" pārstāvis Jānis Staris atzina, ka uzņēmējiem, meklējot attīstības virzienus, nereti trūkst ideju, jo nav zināms, kas ir izpētīts, nav izpratnes, kas būtu pētāms. Diemžēl pārsvarā uzņēmumu nav ieinteresēti pētniecībā. Augsto tehnoloģiju uzņēmuma statuss pienāktos tikai tādam uzņēmumam, kas vismaz 5% no apgrozījuma iegulda pētniecībā un attīstībā. Informācijas trūkums nevarētu būt šķērslis uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai, jo kā minēja RTA profesors IT jomā Artis Teilāns, augstskolas zinātnes sasniegumi nav nekāds noslēpums, datu bāzēs tie ir atrodami un par tiem interesējas no visas pasaules.

SIA "Microlines", Latvijas Telekomunikāciju komersantu asociācijas pārstāvis, RTA doktorants Vjačeslavs Dubovskis uzmanību pievērsa strauji mainīgajam pieprasījumam pēc profesijām, daudzas izzūd un visai liels procents izzudīs vēl nākamajos divdesmit gados, arī RTA redzams, ko spēj veikt robotizētas rokas, pasaulē norit jau ceturtās paaudzes industriālā revolūcija ar plašu robotu izmantošanu. Tomēr priekšrocība joprojām saglabājas cilvēka prātam (cilvēks ir galvenā vērtība un viņam jāpaliek galvenajai vērtībai), un nākotne ir inženierzinātnei. Pēc RTA profesores Ilutas Arbidānes atzinuma, laimes ekonomikas fenomens slēpjas ilgtspējā.

Uzņēmējdarbības vides sakārtošana un biznesa uzsākšana reģionā

EKOSOC-LV pētījumi par Latgales ceļu uz viedo ekonomiku parāda, ka reģiona tautsaimniecības struktūrā ir vērojama arī augsti tehnoloģiskā un vidēji augsti tehnoloģiskā ražošana ar ne vienu vien veiksmes stāstu, attīstās zināšanās balstīti pakalpojumi, izaugsmē notiek virzība, Latgale ir intelektuāli attīstīts reģions. Taču ir sarežģīti uzsākt biznesu un nodrošināt tā ilgtspēju, tāpat atalgojums reģionā ir ievērojami zemāks, un foruma otrā puse bija veltīta tieši uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un biznesa uzsākšanai reģionā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Latgales reģionālās padomes loceklis Andrejs Jermolajevs pievērsās nodokļu reformai, kura noteikti nav atliekama, bet ir jāveic prātīgi, rēķinoties ar izaicinājumiem: depopulāciju, darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos - primāros nodokļus ģenerē tikai 320 tūkstoši darbinieku, investīciju un attīstības izdevumu nepalielināšanos, neadekvāti lielu sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu, neuzticēšanos valsts pārvaldei - aicinājums būt efektīvākiem jāattiecina ne vien uz ražotājiem, bet arī uz valsts pārvaldi. Latvijā salīdzinājumā ar ES valstu nodokļu likmēm 80% darba ņēmēju piemēro neadekvāti lielas nodokļu likmes. Vienlīdzība un taisnīgums, kas ietverti progresīvajā ienākumu nodoklī, ir tie nodokļu politikas principi, kas sekmē produktivitāti un citas vēlamās sasniedzamās kvalitātes ekonomikā.

Latvijas Biznesa savienības (LBS), kas lielākoties ir mazo un vidējo uzņēmumu "advokāts", valdes priekšsēdētājs Eduards Filipovs pievērsās videi, kur uzņēmēji satiekas ar pašvaldību. Nepieciešams attīstīt Latvijas kopējās pārdotprasmes, tajā skaitā publiskajai pārvaldei nepārprotami jāuzlabo koncepciju un stratēģiju pārdotprasmes, jo nav vairs tie laiki, kad varēja tā - lūk, esam izstrādājuši, tad nu esiet tik laipni un to ievērojiet. Pastāv iespējas un pienākums sniegt savu viedokli, ko dara  LBS, kā Eiropas Mazo uzņēmumu konfederācijas (UEAPME) biedrs pārstāvot Latvijas MVU arī Eiropā un bez daudziem starpniekiem nododot vēstījumus Eiropas Komisijai. Uzņēmējdarbības blīvums Latvijā ir nepietiekams, uzņēmējdarbība ir visādi veicināma. Pašvaldības gadu garumā ir nākušas pretī ar informācijas nodošanu, lai pulcētu kopā esošos un potenciālos mazos komersantus. UEAPME divreiz gadā mēra MVU biznesa klimata indeksu, veicot savu biedru aptauju. Pašlaik tas ir visai optimistisks, saglabājot pozitīvo tendenci. Neeirozonas valstīs klimata indekss no 2015. gada, pastiprinoties informācijai par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ir pasliktinājies. Klimata indekss kā viens no precīzākiem instrumentiem varētu būt noderīgs, analizējot likumsakarības, ne tikai uzņēmējiem, bet arī politikas plānotājiem un lēmumu pieņēmējiem, īpaši tāpēc, ka Latvija ir MVU lielvalsts. Šī gada secinājumi: samazinās iekšzemes pieprasījums, izaugsmes dinamika atpaliek, MVU jāpanes būvniecības lejupslīdes slogs, tomēr nodarbinātība un investīcijas uzrāda lielāku spēju pretoties ekonomikas konjunktūrai, to visu attiecinot arī uz Latviju.

Indeksa "Investīcijām draudzīgāka pašvaldība" mērījumos piedalījās 80 no Latvijas 119 pašvaldībām, galvenais kritērijs - vides atbilstība investīcijām, bet katra mājsaimniecība, uzņēmums, iedzīvotājs, izvēloties dzīvot konkrētā pašvaldība, ir tās investors, tātad ir svarīga arī dzīvei, ne tikai uzņēmējdarbībai, draudzīga vide. Metodika nosaka 40% kvantitatīvo un 60% kvalitatīvo rādītāju.

LIAA Rēzeknes biznesa inkubatora vadītāja Skaidrīte Baltace un Attīstības finanšu institūcijas "Altum" Rēzeknes reģionālā centra vadītāja Vita Pučka iezīmēja valsts finanšu atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai, pēc tam no klātesošajiem uzņēmējiem saņemot arī atgriezenisko saiti, kā šie rīki darbojas praksē. Nikolajs Pušņakovs, SIA "MS-IDI", savulaik izmantojot biznesa inkubatoru, uzņēmumam guvis iespēju ietaupīt uz administratīvo izdevumu izmaksām un vairāk līdzekļu ieguldīt attīstībā. No otras puses, inkubatoru darbības regulējumā ir būtiskas nepilnības. Bet jāvirzās par spīti apgrūtinājumiem. Juris Vucāns, SIA "JV PRO", atzina, ka "Altum" ir ļoti laba starta programma, bet, strauji attīstot darbību, uzņēmējam rodas jaunas problēmas, kā tikt pie līdzekļiem. Starp startu un jau nostabilizējušos uzņēmējdarbību ir grūtībām pilns vidus posms, kurā arī nepieciešamas elastīgākas iespējas saņemt atbalstu.

Vladislavs Stankevičs no Latgales Uzņēmējdarbības centra pauda viedokli, ka nākotne darbavietu radīšanas ziņā nav bezcerīga, jo nereti prognozes nedarbojas, piemēram, ka visu šūs Ķīnā, un šobrīd šūšana ir viena no četrām perspektīvākajām nozarēm Latgalē, tajās ietilpst arī metālapstrāde, bet metinātāju trūkst. Valstij nauda jāiegulda attīstošajās nozarēs, kas pēc tam varēs investēt pētniecībā. Vēl nākotne ir tiešajai pārdošanai no nelielas kvalitatīvas ražotnes galapatērētājam. Aija Vanaga, pārstāvot Rēzeknes uzņēmējus, par bremzi atzina dažādu nepieciešamu pārkārtojumu ātras virzības trūkumu plašā mērogā, nerēķinoties ar jaunāko paaudžu mūsdienīgiem dzīves ieradumiem un straujākiem dzīves tempiem. Viens veids, kā iegūt pārkārtojumu ātrumu, ir, kā rezumēja Andris Jaunsleinis, pārlieko birokrātiju nomainīt ar uzticēšanos.

Lai labās idejas izplatītos

Lai idejas neaizmirstos un pēc laika atkal netiktu pasniegtas kā jaunas, bet tiktu virzītas un attīstītas, tām ir jāizplatās sabiedrībā. Žurnāla "A12" redaktore Ināra Groce dalījās pārdomās par masu mediju nozīmi reģionu stratēģiskajā plānošanā un investīciju piesaistē, kas saskan ar Helix piecu spēku modeli, kurā mediji tiek iekļauti kā nozīmīgi sadarbības partneri jebkuras sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas īstenošanā.

EKOSOC-LV publicitāte šajā un citos forumos ir svarīga, lai, kā formulēja LZA prezidents Ojārs Spārītis, līdz sabiedrības apziņai nonāktu zinātnieku veiktie pētījumi, jo tie balstās reālajā dzīvē, apsekojot, analizējot, statistiski apzinot tās parādības, kuras kā svarīgas ir identificētas visos Latvijas reģionos. Forumā klātesošo misija ir multiplicēt, nest tālāk - ar savu administratīvo darbību, lekciju, mediju palīdzību - daudzās izskanējušās diskusiju idejas, lai tās nokļūtu līdz sabiedrībai, modinātu optimisma un cerības sajūtas, iedrošinātu iedzīvotājus likt lietā savas spējas, savu intelektu. Latgalē arī būtu jānovērtē tas, ko ideju izplatīšanā var dot spēcīgais klātesošais reliģiskais komponents, kuram ir ļoti liela autoritāte sabiedrībā. Noteikti apziņu ietekmē arī labais piemērs. EKOSOC-LV un forumu kontekstā tie ir gan daudzi labās prakses piemēri pētījumos, gan enerģiskie un viedie domu apmaiņas dalībnieki reģionos.

Foto: no RTA arhīva

Informāciju sagatavoja:
Dr. habil. oec. Baiba Rivža, akadēmiķe, EKOSOC-LV vadītāja