Latvijas ekonomiskās identitātes meklējumi

22-06-2017

Zīmīgi, ka LZA Ekonomikas institūta sadarbībā ar Valsts pētījumu programmu EKOSOC-LV rīkotais I Eiropas - Latvijas Ekonomikas forums ""Made in Latvia" - Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropā un pasaulē" norisinājās Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā 26. aprīlī, paspilgtinot mūsu valsts ievērojamo augsmes potenciālu. Šo potenciālu argumentēti iezīmēja Latvijas konkurētspējīgāko tautsaimniecības nozaru pārstāvji savu jomu prezentācijās un foruma dalībnieki diskusijās, meklējot un sniedzot atbildes uz daudziem jautājumiem.  Kas ir "Made in Latvia"? Kāpēc ir jāinvestē Latvijā? Kā veidojas mūsu valsts tēls ārvalstu tirgos? Kāda ir Latvijas ekonomiskā identitāte Eiropas saimē un pasaules kontekstā? Ar ko esam stipri un atšķirīgi, un, kā šīs unikālās konkurētspējas priekšrocības funkcionāli izmantot vietējā un eksporta tirgū? LZA prezidents akadēmiķis Ojārs Spārītis šo jautājumu kopsaucēju formulēja kā patiesu vēlmi izprast Latvijas vietu globālajā ekonomikā un pozicionēt sasniedzamus mērķus. Paldies foruma ģenerālsponsoram, ilggadējam zinātnes un izglītības atbalstītājam, AS "Grindeks" un personīgi padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam.

Valstī ir potenciāls "tīģera lēcienam"

Ministru prezidents Māris Kučinskis foruma atklāšanā akcentēja zinātnieku, uzņēmēju un politiķu kopīgas platformas veidošanu, lai tā kalpotu zinātniski pamatotai sociālekonomisko problēmu risināšanai. Jau līdz šim Latvijas zinātnieki un uzņēmēji ir pierādījuši, ka sadarbībā spēj radīt produktus, par kuriem interese ir arī ārpus Latvijas, un tas ir gudri jāturpina. Latvijas tautsaimniecības attīstības virzītājs ir zināšanās, zinātnes atziņās,  augstajās un vidēji augstajās tehnoloģijās balstīta uzņēmējdarbība, kas ļauj ražot inovatīvus, augstas pievienotās vērtības produktus. Kā arī ir nepieciešama produktivitātes līmeņa paaugstināšana ilgtspējīgai un sabalansētai ekonomiskajai izaugsmei. Politiķu uzdevums ir radīt atbilstīgu vidi šo mērķu sasniegšanai, tajā skaitā jaunajai nodokļu sistēmai jāstimulē gan vietējo, gan ārvalstu līdzekļu ieguldīšana uzņēmējdarbībā Latvijā.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dr. Inese Vaidere rosināja šādu augsta līmeņa ekonomikas forumu vērst ikgadējā pasākumā. Latvija ir bagāta valsts - ar saviem gudrajiem un izglītotajiem cilvēkiem, bet Latvijā ir arī nepelnīti maz izmantotu izejvielu, piemēram, kūdra - purvi aizņem vairāk nekā 10% valsts teritorijas un kopējie kūdras krājumi sasniedz 1,5 miljardus tonnu. Atjaunojot kurināmās kūdras ražošanu, iespējams radīt jaunas darbavietas un veicināt enerģētisko neatkarību. To, ka Latvija ir lieliska vieta uzņēmējdarbībai, apliecina  Pasaules Bankas (PB) pētījums "Doing Business 2017", Latviju ierindojot augstajā 14. vietā pasaulē, vēl pirms dažiem gadiem tikai 34. vietā. Deputāte demonstrēja Indijas vēstnieka dāvātu datorpeles paliktni ar uzrakstu "Make in India" uz tīģera sāna - tas ir kā aicinājums investēt, ražot šajā valstī un apliecina  gatavību "tīģera lēcienam". Visas iespējas ir arī Latvijai - mazākam "tīģerim", svarīgi ir noticēt saviem spēkiem, pozitīvāk raudzīties nākotnē.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Dr. Jānis Vucāns foruma darbu nodēvēja par skatījumu uz to, ko Latvija var, pārdomās par Latvijas ekonomisko identitāti Eiropā un pasaulē balstoties uz PB  un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pavasara sanāksmē Vašingtonā pieredzēto. Sanāksmē klātesot gan SVF izpilddirektorei Kristīnai Lagardai, gan PB prezidentam Džimjonam Kimam, tika pārrunāti daudzi tādi procesi, kas skar pasauli globāli un attiecas arī uz Latviju, domājot par produktu ražošanu un realizāciju, zinātnieku pētījumu programmu virzieniem. Piemēram, sociālā nevienlīdzība - kaut arī pastāv dažādas kohēzijas programmas un notiek tuvināšanās starp valstīm, to iekšienē sociālā nevienlīdzība kļūst arvien lielāka, kas ir traucēklis ekonomiskajai augsmei. Klimata pārmaiņas - tikai šķietami tās nav būtiskas mērena klimata valstij kā Latvija, jo, globāli neapturot ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, ne pārāk tālā nākotnē tā sauktajā Subsahārā Āfrikas kontinenta vidienē temperatūra sasniegs 75 grādus, izraisot migrācijas procesus klimata pārmaiņu dēļ. Tas skaidro to, kāpēc transportlīdzekļu nodoklis Latvijā ir tieši saistīts ar oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Iekļaujoša sabiedrība - jo lielākā mērā politiķi likumu veidošanā spēj iesaistīt dažādas sabiedrību pārstāvošas organizācijas, jo šāda sabiedrība kļūst konkurētspējīgāka, un tas veicina ekonomisko augsmi. Turklāt jādomā,  ko Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstība var sniegt globāli. Kā foruma tālākajās diskusijās šo globalitātes noti izvērsa LZA goda loceklis Dr. Pēteris Guļāns, ekonomiskās problēmas ir risināmas saistībā ar pasaules pārapdzīvotību.

Zinātnisko un humānistisko pētījumu fonda prezidente Pamela Bernabeja (Šveice/Itālija) uzsvēra, ka ekonomiskā identitāte dod pievienoto vērtību visai nācijai, jo tautsaimniecība ir viens no identitāti virzošajiem spēkiem. Ekonomiskās identitātes pirmais pīlārs ir cilvēku individuālās raksturīgās iezīmes konkrētajā vietā, jo ietekmē radošo procesu ekonomikā. Radošums ir nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju, jo dod risinājumu par nerisināmu uzskatītai situācijai. Globālajā pasaulē patērētāji aizvien vairāk vēlas saņemt kaut ko atšķirīgu. Ja kādu produktu, pakalpojumu saista ar noteiktu reģionu, tas jau nes savu ekonomisko identitāti. Strādāt pie ekonomiskās identitātes Latvijā nozīmē tikt skaidrībā par to, kas nepārprotami norāda uz valsti, lai investors būtu ieinteresēts šeit, varbūt tikai šeit, sastopamajā.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska investoru piesaistei par galveno akcentēja paredzamu nodokļu un tiesisko vidi. Tāpat tos interesē inovācijas un konkurētspēja. Vērojama tendence, ka investori vislabprātāk vēlas sadarboties ar jaunuzņēmumiem, kuros koncentrējas inovatīvas, radošas idejas, talantīgi cilvēki. Jaunuzņēmumu likums Latvijā ir viens no modernākajiem Eiropā, un investori ir atzinuši, ka Latvijai ir iespējas kļūt par jaunuzņēmumu centru šajā reģionā.

Akadēmiķe Baiba Rivža dalījās ar Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV  rezultātiem Latvijas viedās ekonomikas attīstības scenāriju veidošanas kontekstā. Ar modelēšanā izmantotās Hierarhiju analīzes metodes (The Analytic Hierarchy Process - AHP) palīdzību zinātnieki un eksperti ir nonākuši pie attīstības scenāriju ranga - konkurētspējas (ikvienā esošās darbības jomā), līderības (pārvaldības un kompetenču), inovatīvais (par prioritāriem atzītajos virzienos), vizionārais (teritorijas kopskata) scenārijs. Scenāriju īstenošana prasa uzņēmējdarbības vides pārveidošanu, institucionālās un teritoriālās sadarbības spēcināšanu, zināšanās un zinātnes tehnoloģijās balstītās ekonomikas sektora palielināšanu.

Konkurētspējīgākās tautsaimniecības nozares

Forums deva unikālu iespēju vienviet iepazīties ar Latvijas konkurētspējīgāko tautsaimniecības nozaru, to TOP 11 identificējot LZA Ekonomikas institūta pētījumos, sasniegumiem un attīstības tendencēm viedokļu līderu un atzītu ekspertu skatījumā. Latvijas konkurētspējīgākās nozares: informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), ķīmijas un farmācijas nozare, mašīnbūve un metālapstrāde, kokrūpniecība, izglītības pakalpojumi un izglītības eksports, transports un loģistika, globālā biznesa pakalpojumi, pārtikas produktu industrija, zaļās tehnoloģijas un bioekonomika, veselības aprūpes un sociālā darba pakalpojumi, tūrisma pakalpojumi. Tālāk neliels ieskats konkrētās nozarēs.

Plenārsēdē LMT prezidents Dr. Juris Binde iezīmēja IKT attīstības ainu un mērķi - Latvija kā viedvalsts. Tās komponenti ir: jaudīgas tehnoloģijas; gudri un uzņēmīgi speciālisti, kā arī visi tehnoloģiju lietotāji - vairāk nekā 76% Latvijas mājsaimniecību ir pieslēgts internets; tīklošanās, kas veicina sadarbību starp jomām un ekspertiem; apstrādātos datos balstīta sabiedrība un ekonomika, jo neapstrādāti un neanalizēti dati ir pielīdzināmi siena kaudzei, kurā var mēģināt atrast adatas. Latvijā ir pasaules līmeņa infrastruktūra, valstij ir vieta Eiropas un pasaules ātrākā interneta TOP 10, IKT sektora uzņēmumu pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir jau 4,2%, IKT nozare līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju. Tomēr patlaban ir "digitālo džungļu" fāze, nepieciešamas multidisciplināras komandas, kas "cirstu" ceļus, pa kuriem IKT nozare varētu dot pievienoto vērtību citām industrijām. Ir nepieciešams valsts līmeņa kopīgs integrēts IKT attīstības plāns, jāpārvar nesadarbošanās, valsts pārvaldes institūcijas jāstimulē procesu digitalizācijai un inovācijām. Tradicionālajai ražošanai un pakalpojumiem pievienojot digitalizāciju, iespējams veidot augstas pievienotās vērtības un inovatīvus produktus, nostiprinoties vietējā un starptautiskajā tirgū. Latvija nevar būt lētā darbaspēka zeme, tai jāturpina tapt par viedvalsti.

Akadēmiķis Andrejs Krasņikovs, sniedzot priekšstatu par mašīnbūves un metālapstrādes nozari, skaidroja, kāpēc mūsdienās tā sabiedrībā nav tik plaši zināma kā vairākas citas jomas - produktu īpatsvaru veido nelielu ražotņu nišas produkti, no kuriem 80% tiek eksportēti. Latvija tomēr virzās no līdzekļu pārdales uz pelnīšanas periodu. Zemo atalgojumu modeļiem nav ilgtspējas, tāpat kā tautsaimniecība nevar sekmīgi attīstīties vienīgi ar tradicionālām metodēm. Lai izšķērdīgi neizturētos pret cilvēkresursiem reģionos, viņus tur vajadzētu noturēt ar inovatīvu ražošanu. Tā jūtami attīstītos, ja daļu palielinātā aizsardzības budžeta līdzekļu ieguldītu  vietējos inovatīvos uzņēmumos, nevis nepieciešamos ražojumus pasūtītu ārvalstīs. Te jāiesaistās zinātnei, augstskolām. Ir arī papildus nepieciešami dažāda līmeņa speciālisti, sākot no konstruktoriem līdz metinātājiem un atslēdzniekiem.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, meža nozari atzīstot par Latvijas tautsaimniecības stabilitātes balstu, izcēla darbavietu reģionālo raksturu, atalgojuma līmeni, kas sakārtotos uzņēmumos tuvojas 90% no ES vidējās algas, nozares devumu valsts ienākumos. Lai arī Baltijas valstis aizņem tikai 4,1% no kopējās ES teritorijas un reģionā dzīvo tikai 1,2% no kopējā ES iedzīvotāju skaita, tās nodrošina kvalitatīvu un labi apmaksātu darba vidi un veido ievērojamu pievienoto vērtību kokrūpniecībā, ir TOP 3 meža nozares centrs Eiropā. Turklāt pievienoto vērtību veido: konkrētā procesā radīta peļņa + darba algas + nodokļi + amortizācija, nevis dārgs produkts vai dziļi pārstrādāts produkts. Vainojot produktivitātes trūkumā, vajadzētu ņemt vērā, ka, piemēram, Somijā ļauts pārvadāt 60 t kravas, bet Latvijā 40 t kravas. Būtu pārskatāmi normatīvi.

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors, Latvijas Universitātes mācībspēks Dr. Daunis Auers augstāko izglītību kā Latvijas eksporta nozari raksturoja ar strauju izaugsmi un augstu potenciālu. Šobrīd Latvijā ir par 50 tūkstošiem mazāk studējošo nekā pirms 10 gadiem, bet augstskolas pašas bez valsts atbalsta no ārzemēm ir piesaistījušas vairāk nekā 6000 studentu, neskaitot ārvalstu studentus mobilitātes programmas Erasmus ietvaros. Tas veido 148 miljonus eiro ieņēmumu, tiešajiem un netiešajiem daloties gandrīz proporcionāli. Prognozes ir, ka 2020./2021. studiju gadā Latvijā studēs gandrīz 18 tūkstoši ārvalstnieku, bet tie masveidā nedosies uz reģioniem. Studijas Latvijā tiek izvēlētas tāpēc, ka ir gan lētas, gan kvalitatīvas. Studiju process, programmu saturs neapmierina 10%, bet visvairāk iebildumu ir par sabiedrisko vidi, netoleranci.

Lai Latvijas vārdu simbolizē kvalitāte

Latvijas tēla veidošana ekonomikas kontekstā tika apspriesta paneļdiskusijā, ko moderēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Nozarēm darbojoties eksporta tirgos, tās rada ne tikai  ekonomikas identitāti, bet arī valsts tēlu, un otrādi - šīs kategorijas atstāj ietekmi uz nozares panākumiem tirgos. Īsumā - ja kvalitatīvi produkti, tad labs tēls.

Aviācijas transporta un loģistikas nozares eksperts Jānis Vanags prognozēja, ka aviācija kļūs par transporta nozares mugurkaulu, jau tagad Latvijā dodot 2% darbavietu un 3% IKP. Baltijas valstīs Rīga apkalpo 60% pasažieru, Tallina un Viļņa - pa 11%. Nākotnē Latvijā   pieaugs maršrutu un reisu skaits, investīcijas nozarē.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks, iepazīstinot ar Latvijas piena produktu noietu pasaulē, rādīja karti ar eksporta tirgiem 93 valstīs. No tām 73% ir ES valstis, 22% bijušās PSRS valstis, neskaitot Baltiju, noiets Āzijā veido 4%, Tuvajos Austrumos - 2%, Āfrikā - 1%, produkcijas kopējā vērtība 854 miljoni eiro, lielāko īpatsvaru dodot nogatavinātajiem sieriem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Dr. Irina Pilvere uzsvēra augošās bioekonomikas ieguvumus - darbavietas, ekonomisko un teritoriālo attīstību, valsts drošību. Bioresursu primārā ražošana, pārstrāde un izmantošana pakalpojumiem aptver 15 nozares, daudzās no tām sekmēsies augsto tehnoloģiju ražošana un straujš eksporta kāpums - mērķis ir no 4000 miljoniem eiro aizvirzīties līdz 9000 miljoniem eiro.

SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds veselības aprūpes pakalpojumu eksportam redz nākotni, jo par to liecina augošais veselības tūrisma dalībnieku skaits un vairāk nekā 2 miljoni eiro ieņēmumu 2016. gadā. Izaicinājumi šajā jomā - kā realizēt izmaksu efektīvus mārketinga pasākumus ārējos tirgos, kā radīt pareizu cenu politiku, jo Latvijas zemās pakalpojumu cenas rada aizdomas par nepietiekamu kvalitāti, bet paaugstinātās cenas ārzemniekiem rada sarūgtinājumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret klientiem. Medicīnas pakalpojumu eksports būtu pelnījis valdības atbalstu.

LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere izcēla Latvijas tēla veidošanu saistībā ar kultūras mantojuma popularizēšanu pasaulē. Zinātnieki ir paveikuši lielu darbu pasaules iepazīstināšanā ar Latvijā radīto prozu un dzeju. Akadēmiskā bibliotēka sniedz plašu informāciju Latvijā studējošajiem ārvalstniekiem.

Informāciju sagatavoja:
Ņina Linde, LZA Ekonomikas institūta direktore
Ausma Mukāne, VPP EKOSOC-LV izpildītāja

Pēdējā atjaunošana 22-06-2017
Powered by Elxis - Open Source CMS