Informāciju žurnālam „LOGS" Nr. 5( 2017. gada maijs/ jūnijs) sagatavoja
Daina Oliņa

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) interneta vietnes kreisajā slejā greznojas logo, kura nozīme, pieņemu, daļai "Loga" lasītāju ir sveša, tomēr bišu šūnās iekodēta svarīga vēsts par to, ka Latvijā 2014. gada oktobrī Ministru kabinets līdz ar vēl 13 citām apstiprinājis valsts pētījumu programmu (VPP) "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai". Pirmo reizi atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā radīta sociālo zinātņu pētījumiem veltītā un valsts finansētā valsts pētījumu programma (2014-2018), kas ļauj dažādas sociāli ekonomiskās problēmas pētīt daudzpusīgi - vidi, sabiedrību, ekonomiku, tiesisko bāzi skatīt kopsakarā, nevis atrauti

Situācijā, kad jēdzienu ‘Latvijas attīstība' galvenokārt saista ar lielajām pilsētām un attīstības centriem, šķiet svarīgi iespējami plašākai auditorijai vēstīt par šo nosacīti "lauku programmu", kas aptver teritorijas arī ārpus deviņām Latvijas lielajām pilsētām,    neatstājot lauku attīstību i frāzes "Lauki izmirst!" līmenī. Tagad zinātnieku prāti modelē Latvijas, tajā skaitā lauku, attīstības scenārijus.

2015. gada aprīlī ar "EKOSOC-LV" tika iepazīstināti izpilddirektori sanāksmē Jēkabpilī. Kopš pērnā gada nogales organizēti četri forumi Latvijas reģionos. "EKOSOC-LV" izskanējis LPS informācijas kanālos. Un tomēr - rodas izjūta, ka tauta šā vārda visplašākajā nozīmē visai maz zina par  dižu prātu pūliņiem  nākotnes Latvijas labā. Izjūtas īpaši sakāpināja nesenā priekšvēlēšanu gaisotne, kad anonīmi un atklāti izskanēja raizes par valsts stagnāciju, par tautas izmiršanu un aizceļošanu. Atļaušos citātu no kāda nejauši izvēlēta interneta komentāra: "Raimonds. Es gribu, lai Latvija attīstās un kļūst modernāka. LV var kļūt par Singapūru, tikai visiem iedzīvotājiem tas ir jāsaprot. To var izdarīt, sākot izdarīt spiedienu uz valdību - vienreiz beigt ņemties ar kaut kādiem mazsvarīgiem likumiem. Latvijai šobrīd nav nekāda mērķa, bet, re, kur ir - es gribu, lai sāktos pārmaiņas. Man ir apnicis, ka nekas neattīstās." Varbūt Raimonds un viņam radniecīgi domājošie justos mierīgāk, ja zinātu, ka par to visu tiek gādāts. Ne gluži interneta komentāru līmenī.

Aicinājām uz sarunu programmas "EKOSOC-LV" vadītāju Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķi, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesori, Dr. habil. oec. BAIBU RIVŽU.

- Vai sabiedrība projektam atvēlētajā visai garajā laikposmā bijusi pietiekami informēta par jūsu pētījumu programmu? Ticu, ka jūsu veikumam cītīgi seko zinātnes, pašvaldību ļaudis, augstskolu esošie un topošie mācību spēki. Pēc programmai veltītajiem četriem forumiem Latvijas reģionos zinošo un ieinteresēto cilvēku loks vēl paplašinājies. Tomēr uzdrīkstos teikt, ka "lielie" mediji un portāli nepietiekami gādājuši par "labās vēsts" tālāko izplatību. Iespējams, ka pētījumu programmai būtu derējis kāds vienkāršs apakšvirsraksts. Izvērstais nosaukums, protams, skaidro lietas būtību, tomēr tautai var šķist pārāk sarežģīts. Arī logotipa brīnišķīgajās bišu šūnās bez paskaidrojuma nav "nolasāms", ka tās simbolizē programmā apvienotos 10 projektus. Teiktais nav pārmetums, vienīgi mēģinājums saprast un skaidrot, kāpēc "EKOSOC-LV" pagaidām nav gana daudzināts.

- Varbūt tiešām līdz šim vairāk esam domājuši par pētījuma zinātnisko pusi, nevis par programmas popularizēšanu. Tā zinātniekiem ierasts. Bet vēl arī nav galīgie rezultāti. 2016. gada 3. novembrī rīkojām forumu "Gudra izaugsme. Izaicinājumi un risinājumi" Latvijas Universitātē (LU) par pirmajiem starprezultātiem..

"Latvijas valstij ir nepieciešama vieda izaugsme. Es vēlētos, lai pētījumu rezultāti un secinājumi tiktu novadīti līdz sabiedrībai un politisko lēmumu pieņēmējiem." (Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis LU forumā)

- Par pētījuma saikni ar politisko lēmumu pieņēmējiem pagaidām nerunāsim. Paliksim pie sabiedrības. Kāpēc valsts pētījumu programma "ECOSOC-LV" uzskatāma par īpašu notikumu ne tikai Latvijas zinātnē, bet gribētos ticēt - arī valstī?

- Valsts pētījumu programmas Latvijā bija arī iepriekš, bet par ekonomikas attīstību nebija tieši sociālekonomiskā griezumā, kad tautsaimniecību skata kopā ar sabiedrības attīstību.. Valsts nosaka prioritāros zinātnes virzienus - veselība, informāciju tehnoloģijas, letonika, valsts ekonomiskā attīstība. Ministru kabinets tos apstiprina. Pēc tam visā Latvijā zinātnieki veido komandas, kas pretendē piedalīties konkursā. Ministrijas no savas puses izvēlējās savai jomai būtiskos pētījumu "atslēgas vārdus", kuriem jāatspoguļojas programmā. Tas izskaidro garo un sarežģīto nosaukumu. Konkursā pieteicās vairākas komandas. Mūsu iesniegtais pieteikumus vis nebija īss izklāsts, bet īsts foliants, ap 1000 lapām, turklāt projekts bija jāiesniedz gan latviešu, gan angļu valodā, jo vērtēja ārzemju eksperti. Pēc tam materiālus vēl vērtēja Latvijas ministrijās. Beigās izrādījās, ka šajā pētījumu programmā mūsu pieteikums tika atzīts par labāko. Mums deva finansējumu un iespējas to realizēt. Tad radās īsais nosaukums "EKOSOC-LV" (valsts ekonomikas un sociālie jautājumi), kā arī bišu šūnu logotips. Starp citu, programmas iecere man prasīja gadu.

- Ja programma nebūtu guvusi atbalstu?

- Pašas izaugsme jau nekur nepazustu! Katru gadu man nākas rakstīt aptuveni desmit projektus. Tie gan nav tik apjomīgi, bet ne jau vienmēr izdodas gūt atbalstu. Ar to ir jārēķinās. Atliek izvēlēties - vai veltīt laiku teātriem, pasēdēšanai ar draugiem vai rakstīt projektu, par kura panākumiem nekad nevari būt drošs.

Manā izveidotajā komandā tika iesaistīti zinātnieki, kurus labi zināju no iepriekšējās sadarbības visdažādākajās programmās, pētījumos un projektos. Ieceres pamatā bija trīs lieli bloki: ekonomiskais, sociālais un teritorijas attīstības bloks, un pie tā arī palikām. Ekonomikas bloks ietver trīs jomas: konkurētspējas analīzei uzaicināju Remigiju Poču no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) (visu iesaistīto speciālistu augstos zinātniskos titulus neminēšu, tos katrs interesents var viegli noskaidrot), inovāciju jomas izpēti uzticēju Natālijai Lācei no RTU, demogrāfijas problēmas risina Juris Krūmiņš no LU. Sociālo jomu sabiedrības aspektā analizē Sergejs Kruks no Rīgas Stradiņa universitātes - par sabiedrības attīstību un iedzīvotāju domām. Sociālā nodrošinājuma, pensiju un tamlīdzīgu problēmu izpēti vada Feliciana Rajevska no Vidzemes Augstskolas, bet Karine Oganisjana no RTU analizē sabiedrības iesaisti sociālās inovācijas procesos. Teritorijas bloku ņēmu savā pārziņā, jo ilgstoši esmu pētījusi attīstību Latvijas lauku reģionos. Kultūrvides un tās attīstības izpētei piesaistīju Agitu Līviņu no Vidzemes Augstskolas un bioloģi Inesi Kokinu no Daugavpils Augstskolas par sociālās apziņas izmaiņu ietekmi uz ekosistēmas ilgtspēju. Juridisko bloku vada Ārija Meikališa no LU. Katrs no trim blokiem sniedz savus priekšlikumus likumdošanas izmaiņām, lai apjaustu, cik reāli no tiesiskā viedokļa to vai citu priekšlikumu īstenot jau tagad, kuram nepieciešamas papildu saistības. Katrs no šiem desmit projektu vadītājiem savukārt ir izveidojis savu komandu. Pētījumā kopā iesaistīti 200 cilvēki. Izdevās īstenot arī sākotnējo ieceri, ka vismaz puse no programmas dalībniekiem ir jaunie zinātnieki. Tas ir izdevīgi arī maģistrantiem un doktorantiem, jo aizstāvēt zinātnisko darbu var tikai tad, ja autoram bijušas zinātniskās publikācijas. VPP paver iespēju arī finansēt braucienus uz starptautiskām konferencēm. Tā mēs vienlaikus audzinām un veidojam arī jauno zinātnieku paaudzi, kas Latvijas attīstību spēs pētīt nākotnē.

Tātad mūsu projekta iecere bija maksimāli iesaistīt Latvijas augstskolas un sasaistīt kopā dažādu nozaru speciālistus - sociologus, finansistus, demogrāfus, teritorijas plānotājus un citus. Mūsu vīzija tika atzīta par uzvarētāju.

"Mūsdienās panākumi gūstami, tikai pārkāpjot robežas, ne vien meklējot dažādu zinātnes nozaru saskarsmes punktus, bet arī pārkāpjot pāri administratīviem, birokrātiskiem un teritoriāliem šķēršļiem. Šādā virzienā, manuprāt, attīstās arī šī valsts pētījumu programma." (LU profesors Juris Krūmiņš LU forumā)

Kopīgi ar programmas komandu spriedām, kuru izvēlēties par vadošo institūciju. Varbūt kādu no augstskolām? Tomēr izlēmām to nedarīt, lai kāda no iesaistītajām augstskolām nejustos pārāka un nenovirzītu pētījumus savā virzienā. Par "jumta" organizāciju aicinājām kļūt Latvijas Zinātņu akadēmiju, līdzīgi kā tas ir "Letonikai". Tā mūsu pētījuma atbalstītājos iesaistījās LZA prezidents Ojārs Spārītis, kļūstot par tādu kā programmas "tēvu".

Katrai programmai ir tā saucamā Uzraudzības padome. Tajā ir četri ārzemju eksperti - mūsu tautietis Juris Dreifelds  no Kanādas, kurš, starp citu, vasarās dzīvo Mazirbē, divi igauņu profesori no Tartu Universitātes un Čehijas kolēģe. Reizi gadā padomes ārzemju ekspertiem iesniedzam atskaiti par paveikto. Ministru kabinetam savu pārskatu varam iesniegt tikai pēc pozitīva vērtējuma saņemšanas no ekspertiem. Atskaites latvisko variantu ikreiz dodam arī pašmāju ekspertiem. Vietējos ekspertus Uzraudzības padomē pārstāv arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Esot lietas kursā par pētījumu, tieši viņš rosināja ideju par forumu nepieciešamību reģionos.

Starp citu, pagājušajā vasarā mūsu līdzšinējo veikumu, mūsu virziena atbilstību mērķiem utt. vērtēja vēl viena papildu neatkarīgā ekspertīze. Pat nezinu, kas bija šie ārvalstu eksperti, taču patīkami, ka viņu vērtējums bija ļoti pozitīvs. Tas pierāda, ka valsts finansējuma izlietojums tiek rūpīgi uzraudzīts.

Programmas realizācija ir posmā, kad zinātnieki, balstoties uz pētījumiem, ir analizējuši, izvērtējuši un formulējuši šābrīža situāciju attiecīgajās tautsaimniecības jomās (ekonomika, sabiedrība, telpa un ar katru saistītais tiesiskais regulējums), ir noteikuši stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, tālāk risināmo problēmu loku.

"Latvijai no ekonomikas konkurētspējas 12 pamatpozīcijām jeb pīlāriem deviņās pozīcijās ir kritums, pēc Globālā konkurētspējas indeksa vērtējuma pa pīlāriem Baltijas valstīs 2016.-2017. gada ziņojuma datiem. Tā, piemēram, veselībā un pamatizglītībā - kritums par 11 vietām, darbaspēka efektivitātē - par septiņām vietām, bet dažās pozīcijās ir arī kāpums - makroekonomikas vides rādītājā - par astoņām vietām, inovācijās - par sešām vietām. Vēl daudzu citu konkurētspējas indikatoru aprēķini veido noteiktas sakarības, tajā skaitā, ka lielāko pievienoto vērtību iespējams sasniegt augsto tehnoloģiju nozarēs, zināšanu ietilpīgā ražošanā, kam jāpalielinās Latvijā." (No ekonomikas attīstības bloka vadītāja Rīgas Tehniskās universitātes profesora Dr. habil. oec. Remigija Poča ziņojuma par Latvijas ekonomikas konkurētspēju Zemgales konferencē)

Mūsu "EKOSOC-LV" programmai būtu jānoslēdzas nākamgad, taču Stratēģiskās analīzes komisija rosināja to pagarināt līdz 2019. gadam. Par to esam gandarīti, jo plānojam secinājumus apkopot un izdot vairākās grāmatās - pa vienai katram no desmit projektiem un vēl vienu apkopojošo izdevumu. Esam gatavi darbu turpināt un startēt arī nākamajā valsts pētījumu programmā.

- Pastāstiet par jau notikušajiem forumiem reģionos. Kas tiem bija kopējs un kas atšķirīgs?

- LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis bija tas, kurš pēc foruma Latvijas Universitātē mudināja neieciklēties tikai Rīgā un respektablajā zinātnieku vidē, bet forumus organizēt visos Latvijas reģionos. Kopā ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti viņi bija šīs idejas autori un ir aktīvi atbalstītāji.

15. novembrī Jelgavā un 16. februārī Valmierā norisinājās forumi ar vienādu nosaukumu "Viedā ekonomika: zinātne, tehnoloģijas un inovācijas", 12. aprīlī Rēzeknē - forums "Zinātne uzņēmējdarbības attīstībai reģionā", bet Latgales tēma vēl turpinājās 5. un 6. maijā, kad "EKOSOC-LV" pārstāvji ar savu pētījumu rezultātiem iepazīstināja arī 4. Pasaules latgaliešu saieta un Latgales simtgades kongresa dalībniekus. 31. maijā Liepājā foruma vadmotīvs bija radošums, radošās industrijas un informācijas tehnoloģijas Kurzemes sociālekonomiskajā attīstībā.

Rudenī, pēc Pierīgas foruma, būs noslēdzies šis posms gandrīz gada garumā. Domāju, ka tas bijis vērtīgs laiks. Katrā forumā pulcējās reģiona pašvaldību un uzņēmēju pārstāvji, akadēmiskā vide -programmā iesaistīto Latvijas augstskolu mācībspēki. Tieši reģiona augstskola (Latgalē un Kurzemē - augstskolas), kas iesaistīta projektā, ir foruma galvenie organizētāji. Mūsu "EKOCOC-LV" uzdevums ir sagatavot pētījuma prezentāciju tieši par šo reģionu - kā notikusi reģiona attīstība, kādi tur veiksmes stāsti, cik daudz ir zināšanās balstītu uzņēmumu, kā vietējā augstskola vai augstskolas iesaistījušās reģiona attīstībā, pētīšanā un vērtēšanā, secinājumu un ieteikumu radīšanā. Augstskolas un foruma rīkotājpašvaldības pārstāvji izvēlas foruma runātājus. Viņi kopā ar reģiona attīstības aģentūru arī uzaicina citu reģiona pašvaldību pārstāvjus.

- Vai aktivitāte reģionu forumos bijusi līdzīga?

- Tieši tā, ieinteresētība sava reģiona attīstībā no pašvaldību vadītāju puses bija jūtama. Zemgales forumā piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Izvēlētie foruma nosaukumi liecina par katra reģiona izvēli. Zemgalē un Vidzemē akcents bija uz viedo ekonomiku - uz zināšanās balstītu viedo tehnoloģiju un pakalpojumu ienākšanu šajos reģionos. Turpretim Liepāja izvēlējās šaurāku akcentu - radošās industrijas un informāciju tehnoloģijas. Interesanti, ka Liepājas Universitāte bija uzaicinājusi arī savus absolventus, kas jau sākuši uzņēmējdarbību šajā virzienā.

Viedās attīstības ceļš sākas ar izglītību. Visos forumos izskanējis, ka ir svarīgi, lai izglītības sistēma "nenokauj" uzņēmēja garu bērnam jau bērnudārzā, lai tā agrīni pamana un neatstumj cilvēku ar netradicionālu un radošu domāšanu, tāpat, lai IT lietas tiktu mācītas (neatstājot pašdarbībai) jau ar bērna pirmajām skolas programmām, tātad bērnudārzā. Minēšu kādu no "svaigākajiem" piemēriem. Liepājas foruma dalībniekus ar radošu pieeju gan prezentācijas veidam, gan tēmai - kā radīt augsta līmeņa darbinieku - aizrāva Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, par vienu no rītdienas darbinieka kompetencēm izvirzot drosmi. Kad prezentācijas sākumā foruma dalībnieki atsaucās direktora aicinājumam un jestras mūzikas pavadījumā izkustināja kājas, viņš pēc tam pateicās visiem "par drosmi nebaidīties izskatīties smieklīgam". Tādējādi virzīti skolēni varētu būt gatavi profesijām, kuras vēl nepastāv.

Rēzeknē forums notika kā Latgales kongresa simtgades prelūdija ar akcentu uz ekonomiku. Tur izskanēja priekšlikums - deklarācijā, kurā dominēja valodas tēma, nepieciešams arī tautsaimniecības bloks. Lai cilvēki paliktu Latgalē, svarīgi radīt viņiem darbavietas. Tomēr forumā izskanēja piemēri, ka bizness var sekmīgi attīstīties arī tad, ja cilvēks nav uz vietas Latgalē, bet viņa firma gan ir. Mūsdienu realitāte ir tāda: jo modernāks ir uzņēmums, jo mazāk darbinieku tur vajag. Taču tas nozīmē, ka vajag vairāk šādu uzņēmumu, citādi ļaudis pametīs Latgali. Zīmējot nākotnes ainas, pētījumi un diskusijas reizēm ievirzījās neparastos rakursos, piemēram, vai būs vajadzīgi šoferi, ja jau tagad dzīvē ienāk auto bez vadītāja? Vai būs nepieciešami mācību spēki, jo varbūt viss notiks tālmācībā un profesors nelasīs lekcijas klātesošajiem studentiem, bet viss notiks virtuālajā pasaulē? Tomēr neviens nenoliedza cilvēka lomu, arī tālākā nākotnē raugoties. Ar robotiem vien būs par maz.

"Zinātnieku jauda ir lielāka, nekā sabiedrība un ražotāji spēj ņemt pretī, ir rezerves vidēji augstās un augstās tehnoloģijās, zināšanās balstītās ražošanas un pakalpojumu attīstībai, lai cilvēki sevi realizētu Latvijā, nevis Īrijas ķiploku laukos". (LZA prezidents Ojārs Spārītis Liepājas konferencē)

- Vidzemes foruma materiālos publicēta karte, kas katram reģionam paredz savu attīstības scenāriju. Kā to skaidro "EKOSOC-LV" pētnieki?

- Gatavojot forumus, spriedām par to, kāds varētu būt katra reģiona modelis. Izvēlējāmies Pitsburgas Universitātes profesora Tomasa Sāātī izstrādāto hierarhiju analīzes metodi. Vispirms jāizveido "mērķa koks". Mēs tātad gribam, lai reģions sekmīgi attīstītos. Kādi ietekmīgi spēki attīstību sekmē vai bremzē? Tie ir iedzīvotāji, pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības politika. Mūsu uzdevums bija atrast, kādi faktori katru šo spēku ietekmē un kādi varētu būt attīstības iespējamie scenāriji. Viens no scenārijiem - vieda ekonomika, t.i., maksimāli attīstīt zināšanās balstītu ražošanu un pakalpojumus. Otrs ceļš - sekmēt resursu pārvaldību un līderu lomu. Ja reģionā būs spēcīgs līderis ar skaidru nākotnes redzējumu, reģions attīstīsies. Trešais piedāvātais scenārijs paredzēja maksimāli izmantot pieejamos dabas resursus - nozares, kas saistītas ar Latvijas dabas bagātībām (zemi, ūdeņiem, izrakteņiem). Ceturtais scenārijs uzmanību maksimāli veltītu cilvēkam. Katram reģionam tika piesaistīti pieci eksperti, kuri izvēlējās tam vispiemērotāko scenāriju. Ar īpašu matemātiskās statistikas metodi mēs pārbaudījām, cik vienoti savos uzskatos bijuši eksperti. Pēc tam tapa šī Latvijas reģionu karte, kurā Kurzemes, Zemgales un Pierīgas nākotnes scenārijs balstītos viedajā ekonomikā un pakalpojumos. Vienkārši runājot, jo mūsdienīgāka ražošana attīstīsies reģionā, jo strādājošie vairāk nopelnīs un cilvēki dzīvos labāk. Vidzeme izvēlējās pārvaldību un līdera lomu. Latgales modelim pats svarīgākais ir cilvēks, kurš izšķirs visu. Protams, te ir runa par vadošajām tendencēm, un, izvēloties vienu centrālo, tas nenozīmē atmest pārējos noderīgos attīstības virzienus.

"Valdībai ir jāsaprot, ka lielā biznesa pamatu pamats ir zinātne, un tā ir daudz lielākā mērā jāatbalsta, lai "gudrās galvas" nebrauc prom, lai netiktu pazaudēts labais zinātnes potenciāls. Daudzi mūsējie ārzemēs veido sekmīgu karjeru, bet vajag dot iespēju viņiem to darīt Latvijā." (Rēzeknes pilsētas domes deputāts Jānis Krišāns Latgales forumā)

Par saviem pētījumiem cenšamies stāstīt ne tikai forumos vien. Šogad Kandavā no 15. līdz 18. jūnijam notiks jau trešais Lauku kopienu parlaments, kas veltīts lauku attīstībai "Visai Latvijai jādzīvo! Lauku nākotnes ceļa izstrāde". Mēs piedalījāmies arī otrajā parlamentā Līgatnē. Šogad diskusiju centrālā ass būs par laukiem - vai lauki ir pagātne, kāda ir lauku šodiena un būs/varētu būt nākotne. Tagadni analizēs ministriju pārstāvji. Mans uzdevums būs, balstoties pētījumu programmas atzinumos, pierādīt, ka lauki Latvijā noteikti nav pagātne, bet tiem būs arī nākotne.

- "Latvijas laukiem jādzīvo!" - varbūt tā rosinoši varētu skanēt programmas "tautas" nosaukums? Valdība, no vienas puses, savu ir paveikusi, atvēlot finansējumu programmas pētījumiem. Un tomēr - kā šos nopietnos pētījumus un secinājumus plānojat novadīt līdz pretējai pusei, kuru varā būtu gādāt, lai tie nepaliktu vien foliantos, bet tiktu īstenoti dzīvē? Jo drīzāk, jo labāk. Nedrīkst aizmirst, ka programmas noslēgums sakritīs ar "juku laikiem" - nākamruden tiks ievēlēta jauna Saeima, taps jauns Ministru kabinets. Neņemos lēst, cik šo politiķu vidū būs pašreizējo deputātu un ministru, tomēr izmaiņas, neapšaubāmi, būs. Jūsu programmā ir domāts par pēctecību, iesaistot topošos zinātniekus. Deputātiem un ministriem šādas tradīcijas nav, un to arī būtu sarežģīti īstenot. Protams, konferences reģionos uzjunda interesi, taču arī ne visi pašvaldību līderi, kas piedalījās iepriekšējos četros forumos, saglabās savus amatus pēc nesenajām vēlēšanām. Liekas, ka tieši tāpēc vēl svarīgāk neatlaidīgi informēt iespējami plašāku sabiedrību, kurus taču satrauc Latvijas atpalicība daudzās jomās un kuri no sirds vēlas kaut ko mainīt. Varbūt viņu prasības un spiediens liks arī mūsu valsts likteņa nākamajiem lēmējiem un rīkotājiem vadīties no zinātnieku atzinumiem, nevis tikai no politiskām aplēsēm un izdevīguma.

"Valstij sliktu rezultātu dod zinātnieku, politiķu un valsts pārvaldes sadarbības trūkums, strādājot pie vienādiem jautājumiem." (Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Dr. habil. oec. Inna Šteinbuka 2016. gada novembra forumā Latvijas Universitātē)

- Ļoti būtiski, ka analīzes rezultāti uzrāda viedās attīstības potenciālu arī lauku teritorijās, visā Latvijā ir iespējama modernāka, straujāka tautsaimniecības izaugsme. Taču traucē lēmumu pieņemšanas balstīšana uz izjūtām vai politiskiem motīviem, nevis zinātnes atziņām; zināšanu, pašvaldības iniciatīvas vai iedzīvotāju pašapziņas trūkums; administratīvi, teritoriāli un juridiski šķēršļi. Varbūt pat savā ziņā nepietiek iedrošināšanas, iedvesmošanas, ka šie šķēršļi ir nojaucami un ka pastāv veidi, kā tos pārvarēt. Mūsu VPP uzdevums ir palīdzēt viedās attīstības potenciālam realizēties, kļūt redzamam.

Izcila sadarbība mums izveidojusies ar Jaunsleiņa kungu. Arī Zemkopības ministrija allaž bijusi atvērta sadarbībai ar zinātniekiem. Es pat teiktu, ka neviens šīs ministrijas lēmums netiek pieņemts bez zinātniska pētījuma un pamatojuma. Varētu vēlēties, lai arī pārējās ministrijas aktīvāk interesētos par mūsu programmu, negaidot tās oficiālo noslēgumu, kad VPP nāks klajā ar ierosinājumiem valsts pārvaldei, piedāvās optimālākos valsts attīstības scenārijus. VARAM pārstāvji piedalījās diemžēl tikai divos forumos. Mūsu atskaites ir plašas un garas, tāpēc domājam politiķiem un ministriem, valsts sekretāriem un departamentu direktoriem jau ātrāk izstrādāt iespējami kompaktus secinājumus, gan no pētījumiem, gan par visiem forumiem, kā arī pievienot prezentācijas. Pagaidām mūsu materiālus var atrast LZA un arī augstskolu mājaslapās. Visus forumus translējām tiešraidē, tos joprojām iespējams noskatīties YouTube kanālā. Konferencēs varēja piedalīties ikviens interesents.

- Varam piedāvāt plašākas publicitātes iespēju arī LPS mājaslapā, tomēr domāju, ka vērts uzrunāt medijus. Lai pilsoniskā sabiedrība, kas Latvijā tikai sāk veidoties, būtu zinoša, ieinteresēta un arī savās prasībās uzstājīga, noraidot iepriekš minēto lēmumu pieņemšanu, balstoties uz izjūtām vai politiskiem motīviem. Lai pētījumi rastu turpinājumu dzīvē!

- Jau tagad dažā jomā jaušami asniņi, citā jau aug stādiņi, piemēram, arvien skaļāk skan tēze, ka laukos nepieciešama uzņēmējdarbību atbalstoša vide. Visos forumos uzteicām novadus, kur tas sokas sevišķi labi, kur notiek jauno uzņēmēju konkursi. Ceru, ka mums būs izdevies arī radīt stabilu saikni starp pašvaldībām un augstskolām, ministrijām un augstskolām. Tad lēmumi tiks pieņemti izsvērtāki, nevis intuitīvi vai politiski izdevīgi, bet pētījumos balstīti. Izstrādājot valsts attīstības plānus, svarīgi tos balstīt pētījumos. Nenoliedzami, centieni pieņemt izsvērtus un zinātniski pamatotus likumus un lēmumus apgrūtina ministriju darbu. Līdzīgi tas ir ar jūsu Latvijas Pašvaldību savienību, kas ir jūtams spēks. Protams, tās klātbūtne sarežģī Saeimas un ministriju dzīvi, taču uztur demokrātijas principus. Svarīgi ir ieaudzināt izpratni par to, ka lēmums, kurš balstīts uz pētījumiem un risku apzināšanu, ir pareizākais. Ja iesi pāri aizsalušai upei, svarīgi zināt, vai zem ledus kārtas upes dziļums ir metrs vai vairāki metri. Ielūstot vietā, kur ledus slēpj metru, ir cerības izķepuroties.

- Cerams, ka mūsu saruna palīdzēs lasītājiem, kam nav vienaldzīga Latvijas nākotne, apjaust, ka par to domā arī viedi zinātnieku prāti. Atliek tikai sekot, lai pētījumu secinājumi nepārklātos putekļiem un iznākums nebūtu vien ķeksītis par atbalstu zinātnei.

""EKOSOC-LV" publicitāte šajā un citos forumos ir svarīga, lai līdz sabiedrības apziņai nonāktu zinātnieku veiktie pētījumi, jo tie balstās reālajā dzīvē, apsekojot, analizējot, statistiski apzinot tās parādības, kuras kā svarīgas ir identificētas visos Latvijas reģionos. Forumā klātesošo misija ir multiplicēt, nest tālāk - ar savu administratīvo darbību, lekciju, mediju palīdzību - daudzās izskanējušās diskusiju idejas, lai tās nokļūtu līdz sabiedrībai, modinātu optimisma un cerības sajūtas, iedrošinātu iedzīvotājus likt lietā savas spējas, savu intelektu." (LZA prezidents Ojārs Spārītis Latgales forumā)

Attēli no Liepājas foruma 31. maijā

Foto: no Liepājas Universitātes arhīva

Žurnāls „LOGS" Nr. 5 pieejams šeit.