2008. gada 5. septembrī

Ministru prezidentam Ivaram Godmanim
Finanšu ministram Atim Slakterim
Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei

Zinātne ir viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijai nodrošinātu modernu attīstības ceļu. Šī tēze kā viena no valsts ilgtermiņa politikas svarīgām sastāvdaļām iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP), kurā kā viena no trim prioritātēm izvirzīta zinātnes un pētniecības attīstība.

Latvijas Zinātnes padome, (LZP) izstrādājot priekšlikumus valsts budžetam zinātnē 2009. gadam, ņēma vērā jau īstenotās un arī plānotās nopietnās izmaiņas zinātnisko institūciju statusā un darbības principos, kas izriet no Latvijas Zinātnes padomes jaunās struktūras un paplašinātajiem uzdevumiem un, cerams, būtiski pacels pētījumu zinātnisko līmeni un produktivitāti, to praktisko pielietojamību Latvijā un globālajā kontekstā, kā arī Latvijas kā ES dalībvalsts starptautiskās saistības. Lisabonas stratēģija paredz, ka ES dalībvalstis līdz 2010.gadam panāks zinātnes finansējumu 3% apmērā no IKP, t.sk. 1% no valsts budžeta. Diemžēl Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mūsu valstī 2006. gadā kopējo izdevumu apjoms zinātnei un pētniecībai (valsts un privātais) sastādīja 0,69%. no IKP, bet 2007.g. jau nokrita līdz 0, 63%.

Zinātnes attīstības ilgtermiņa stratēģija prasa ilglaicīgi plānotu stabilu finansējumu. To paredz arī Latvijas likumdošana (Zinātniskās darbības likuma 33. pants nosaka ikgadēju valsts budžeta pieaugumu zinātnei ne mazāku par 0.15% no iekšzemes kopprodukta).

Budžeta projekta sagatavošanā ņemti vērā arī daži subjektīvi faktori, kuri, mūsuprāt, nav mazāk svarīgi par objektīvajiem. Latvijas zinātnieku aprindās, pēdējos gados augot valsts budžetam zinātnē un ES struktūrfondu finansējumam, izveidojās stabilitātes sajūta. To veicināja arī Valsts pētījumu programmu uzsākšana MK noteikto prioritāro pētījumu virzienos, kā arī bāzes finansēšana zinātniskajām institūcijām. Kā sekas – jauno zinātnieku pieplūdums un, kas varbūt ir ne mazāk svarīgi, zinātnieku reemigrācija.

Minētie apsvērumi ir formulēti LZP priekšlikumā valsts budžetam zinātnē 2009.gadam, kuram par pamatu kalpoja MK akceptētais un Saeimā pieņemtais vidējā termiņa (2008. – 2010.) budžeta plāns. Šāds valsts budžets , kaut arī par Ls 12,5 milj. mazāks par Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs 2008. – 2013. paredzēto, ļautu Latvijas zinātnei turpināt attīstību.

Viegli prognozēt sekas, kādas izraisītu vēl tālāka valsts budžeta samazināšana zinātnei. Nopietnie zinātnieki, un tādu ir vairums, kuri cenšas izmantot zinātnei labvēlīgos apstākļus ne tikai šīsdienas pētījumu veicināšanai, bet investē perspektīvos nākotnes projektos, infrastruktūrā un personāla izglītībā, jutīsies piekrāpti un vienkārši zaudēs ticību šīs valsts deklarētai zinātnes politikai. Un bez šādas ticības zinātniekiem nebūs arī nopietnas attieksmes pret zinātni un pētniecību valstī, kas it kā stingri pozicionējusi sevi uz izglītotas, mūsdienīgas, inovācijām bagātas valsts attīstības ceļa. Jaunā paaudze pametīs valsti, vēl jo vairāk tāpēc, ka to veicinās ES politika zinātnieku mobilitātes veicināšanai – “Better careers and more mobility: European partnership for researchers.” Brussels, 23.5.2008 COM(2008)317 final.

Tabulas veidā pievienojam mūsu redzējumu par zinātnes budžetu 2009.gadam kopā ar īsu pamatojumu par galvenajām tā sastāvdaļām (apakšprojektiem) un aicinām valdību uz konstruktīvu dialogu. Protams, mēs esam gatavi uzklausīt argumentus un apspriest jebkuru konstruktīvu ierosinājumu, ja vien tie vērsti uz zinātnes attīstību.

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Elmārs Grēns

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis

Pielikums 2

Piezīmes pie budžeta apakšprogrammām:

05.01. Zinātniskās darbības nodrošināšana

Šīs apakšprogrammas galvenā aktivitāte ir Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti. Tieši šajā aktivitātē Latvijas Zinātnes padome sākot ar 2009. gadu plāno veikt nopietnas izmaiņas projektu saturā un mērķos. Jaunās stratēģiskās nostādnes būtiski celtu projektu zinātnisko līmeni, starptautisko atpazīstamību un pētījumu rezultativitāti, it īpaši fundamentālajā zinātnē, uz ko balstās visas Latvijas zinātnes konkurētspēja globālajā telpā. Tādēļ ir kritiski svarīgi jau 2009. gadā ievērojami palielināt finansējumu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem un nodrošināt secīgu atbalsta pieaugumu arī turpmākajos gados.

05.02. Zinātnes bāzes finansējums

Zinātnes bāzes finansējuma pieaugums 2009.gadā saistīts ar infrastruktūras ekspluatācijas izdevumu pieaugumu un, kas vēl būtiskāk, zinātnieku skaita pieaugumu. Bāzes finansējuma iesaldēšana 2008. gada līmenī nozīmē, ka esošie zinātniskie institūti jau 2009. gadā, rēķinot uz vienu zinātnisko darbinieku, saņems par 20–30% mazāk šī finansējuma un turpmākajos divos gados vēl mazāk, jo reģistrēto zinātnieku skaits ik gadus pieaug. Jāpiezīmē, ka zinātnieku skaits Latvijā – apmēram 3,2 uz 1000 strādājošiem iedzīvotājiem – joprojām ir viens no viszemākajiem starp ES valstīm un ir visai tuvu pieļaujamai kritiskai robežai. Bez tam piedāvātais bāzes finansējuma līmenis novedīs pie 04.08.08.MK Noteikumu Nr.623 prasību neizpildes, jo zinātnieku atalgojuma likmēm jābūt pieskaņotām profesora atalgojumam, taču algas praktiski tiks samazinātas. Šī paša iemesla dēļ ik gadus samazināsies arī institūta uzturēšanai paredzētais finansējums.

05.12. Valsts pētījumu programmas

Valsts pētījumu programmu finansējums 2009.g. atstāts 2008. gada līmenī, jo jaunas programmas uzsāktas netiks, taču nepieļaujama ir šī finansējuma samazināšana jo tad tiks nopietni traucēta valsts programmu izpilde, kuru mērķi, uzdevumi un sasniedzamie rezultāti ir apstiprināti programmu dokumentos. Jāpiezīmē, ka vairākas Valsts pētījumu programmas faktiski uzsāktas tikai 2007. gadā, un iespējamais finansējuma samazinājums turpmākajos programmu izpildes gados novestu pie nepieciešamības pārskatīt to saturu un rezultātus. Tas atkal liecinātu par valsts struktūru nenopietnu attieksmi pret viņu pašu definētiem valsts pētījumu programmu uzdevumiem.

2009. gadā būs jāizstrādā jaunas prioritātes Latvijas zinātnei un, tātad, 2010.gadā būs nepieciešams būtisks finansējuma palielinājums valsts pētījumu programmām.