Ekonomikas zinātne Latvijā ir cietusi lielu zaudējumu. 2017. gada 11. augusta vēlā pēcpusdienā, 96 gadu vecumā ir miris izcils zinātnieks, Habilitētais ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, emeritētais zinātnieks Pēteris Guļāns. 

Pēteris Guļāns dzimis 1920. gada 8. septembrī Jēkabpils rajona Rubenes pagasta Kalējos. Bērnība, jaunība un skolas gadi pavadīti neatkarīgajā Latvijas republikā, bet, kā viņš pats raksta autobiogrāfiskajā rakstu krājumā „Pieredzētais un pārdzīvotais" (izdots 2008. gadā) - „dzīves radošajām posmam bija lemts noritēt sociālisma laikmetā".  Ekonomikas zinātnē Pēteris Guļāns ienāca samērā vēlu.

Pirms tam bija mācības Daugavpils arodskolas mehāniskajā nodaļā (1937-1940), lai iegūtu specialitāti un varētu materiāli palīdzēt ģimenei. Pēc 1940. gada radās iespēja turpināt mācības, un Pēteris Guļāns nekavējās to izmantot.  Viņš iestājās Rīgas pilsētas (vakara) tehnikumā, bet jau 1941 gadā viņu uzņēma Latvijas Valsts universitātes Sagatavošanas kursos. Mācības pārtrauca karš, tam sekoja mācības Mašīnu un traktoru staciju (MTS) direktoru kursos ar mācību vietu Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijā (1944.05.-1944.07), un darbs Laucesas MTS direktora amatā. Apmeklēti arī MTS direktoru kvalifikācijas paaugstināšanas kursi pie Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (1945.-1946.). Vēlme mācīties nepameta, un, par lielu pārsteigumu visiem bet labi pārdomātu izvēli pašam, Pēteris Guļāns kļuva par LVU Ekonomikas fakultātes studentu (1948-1953). Pētnieciskā darbība galvenokārt pavadīta Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, tur arī pēc aspirantūras (1953-1956) iegūts ekonomikas zinātņu kandidāta grāds un ekonomikas zinātņu doktora grāds (1968), kas 1992. gadā Latvijas Universitātē nostrificēts par Latvijas ekonomikas habilitētā doktora zinātnisko grādu (Dr. habil.oec.). 1983. gadā PSRS Augstākā Atestācijas komisija Pēterim Guļānam piešķīra profesora zinātnisko nosaukumu  specialitātē: PSRS rajonu ekonomika, PSRS ražotājspēku izvietošana. Pēc 1990. gada profesora grādu viņam apstiprināja LZA Ekonomikas institūtā. 2003. gada 20. novembrī Pēteri Guļānu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Šo piešķīrumu viņš vērtēja ļoti augstu un LZA darbā piedalījās ar lielu atbildības sajūtu, un nekavējās izteikt savas domas par apsriežamajiem jautājumiem.

Es pazīstu Pēteri Guļānu kopš 1971. gada, kad pēc Latvijas Universitātes beigšanas iestājos darbā Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā. Viņš tolaik bija institūta direktora vietnieks, pārdzīvojis 1959. gada notikumus, kad notika LZA Ekonomikas institūta personāla sastāva „tīrīšana" un daudzi vedošie zinātnieki zaudēja ne tikai amatus, bet pat jebkādu iespēju strādāt zinātnē. Viņu lielākais noziegums bija mēģinājums īstenot nacionālajām interesēm atbilstošus pasākumus, vai tikai simpatizēt tiem. Pēteris Guļāns turpināja strādāt, un visu savu zinātniskā darba mūžu prata vadīt atbilstoši savai izpratnei par zinātnieka misiju - pētīt, atklāt un pamatot, un savus atklājumus paziņot sabiedrībai. Sevišķi pēdējais - paziņošana viņam bija ļoti svarīga.

Padomju laikā LZA Ekonomikas institūts bija nopietna zinātniskā iestāde, kas gatavoja tautsaimniecības plānošanas zinātnisko pamatojumu, tostarp tā saucamo  ražošanas spēku izvietošanas shēmu. Pēteris Guļāns vadīja nodaļu, kas to gatavoja. Darbs prasīja labi pārzināt Latvijas tautsaimniecību, un ļāva kaut nedaudz pavērst lēmumus Latvijai izdevīgā virzienā. Pēteris Guļāns, kopā ar saviem līdzgaitniekiem, izmantoja katru šādu iespēju. Vizmaz divi jautājumi viņiem bija sevišķi aktuāli - lielo uzņēmumu izvietošana Latvijā un demogrāfija. Kas zina, kāda Latvija būtu izskatījusies 90-o gadu sākumā, ja ražošanas spēku izvietošanā, nemanot bet gudri, nebūtu iejaucies Pēteris Guļāns.

Pēc neatkarības atgūšanas, valsts vadītāji nemeklēja savu ideju zinātnisko pamatojumu, tomēr Pēteris Guļāns uzskatīja, ka viņa zinātnieka misija nav atcelta.  Nekas nebija jāmaina viņa darba stilā, mainījās tikai informācija un tehnoloģijas, ar kurām bija jāstrādā. Tās apgūt izdevās ātri, un deviņdesmito gadu sākumā, kad Ekonomikas institūta pastāvēšana kļuva atkarīga no ārzemju projektiem, viņa līdzdalība tajos bija nozīmīga. Mūža gadu skaitlim pieaugot, viņš strādāja individuāli, bet neatlaidīgi - pētīja aktuālus tautsaimniecības jautājumus, rakstīja atzinumus un sūtīja tos valsts institūcijām. Viņa ‘kontā" ir ziņojumi par tautsaimniecības attīstības problēmām un to attīstību, par lielo uzņēmumu, tostarp „Lattelekom" un „Latvenergo", privatizāciju, par celulozes rūpnīcas projektu, par Latvijas interesēm tautsaimniecības globalizācijas apstākļos, par uzņēmumu ienākumu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli un nodokļu atlaidēm, par ekonomisko krīzi un krīzes seku mazināšanu, par pievienošanos ES monetārajai sistēmai un starptautiskajām organizācijām, par utopiskajiem politiķu sapņiem un skarbo objektīvu apstākļu radīto īstenību.

Saraksti ar valsts institūcijām Pēteris Guļāns uzskatīja par tik nozīmīgu, ka publicēja to grāmatā Ekonomiskās politikas problēmas (izdota 2014). Pirms tam bija iznākusi grāmata Latvijas ekonomika laikmetu griežos (2003).  Atšķirībā no daudziem, kuri padomju laikā strādāja vadošos amatos, Pēterim Guļānam nebija iemeslas kaunēties vai noliegt to laiku, tāpēc viņš rakstīja par to, atstādams vērtīgu labi informēta aculiecinieka vēstījumu.

Līdz 2003. gadam Pētera Guļāna zinātnisko darbu un publikāciju sarakstā bija 221 nosaukums. To skaitā 12 grāmatas un brošuras, no kurām 7 sarakstītas vienpersonīgi. Ārzemēs publicēti 11 raksti, no tiem 3 kā monografiju nodaļas, 10 analītiski apcerējumi par ekonomiskās politikas jautājumiem iesniegti Ministru Kabinetam un Finanšu ministrijai. Pēc 2003. gada klāt nākušas vēl divas monogrāfijas vairāki nodevumi valsts institūcijām, zinātniski raksti akadēmiskajos žurnālos un citos avotos.

Pētera Guļāna vērtīgākā īpašība bija viedums, spēja redzēt procesus kopsakarībā, domāt mūsdienīgi, neskatoties uz cienījamo vecumu,  domāt globāli, bet vienmēr meklēt Latvijas mērķus un ieguvumus, un darīt savu darbu godprātīgi, meklēt un paust patiesību un pierādāmas atziņas. Tāpēc ekonomistu vidū Pēteri Guļānu dēvē un dēvēs par leģendu.

Sit tibi terra levis!

Raita Karnīte
LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja

Atvadīšanās no Pētera Guļāna 21. augustā plkst.15:00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.