Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvija Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar institūcijām reģionos kopīgi organizēto forumu cikla noslēdzošais Pierīgas forums norisinājās 29. augustā Ikšķiles novadā, atbilstīgi Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV Latvijas viedās attīstības saturam risinot tēmu par viedo uzņēmējdarbību, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību ceļā uz to. Pasākums izcēlās ar plašu Pierīgas pašvaldību vadītāju un uzņēmēju pārstāvniecību un iezīmēja vajadzību sadarboties gan zinātniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām, pašvaldība ir "Labs sākums" - liecina Ikšķiles novada logo, gan pašvaldībām savā starpā. Piemēram, Ādažu  domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks saistībā ar darbaspēka mobilitātei nepieciešamajiem transporta risinājumiem jeb viedo infrastruktūru uzsvēra, ka svarīgi iespējami drīzāk rīkoties, lai  nestāvētu "korķos" un sadarbībā sakārtotu kopīgo telpu; kas vienam nav izdevīgi, visiem jau kļūst izdevīgi.

Reģionu svars tautsaimniecībā pieaug

LZA akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andrejs Krasņikovs, ieskicējot tautsaimniecības attīstības tendences Latvijā, tajā skaitā vajadzību nomainīt neilgtspējīgo zema atalgojuma modeli, celt produktivitāti līdz ar augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru, akcentēja reģionu aizvien lielāku nozīmi. To nosaka arī tā sauktā tīklojuma pieeja, ka atsevišķās vietās var saražot detaļas, konstrukcijas, ko pēc tam vienuviet apvieno IT vai citā augstas pievienotās vērtības produktā. Procesi lielākoties notiek nelielās ražotnēs, kuru atrašanās vietai nav izšķirīgas nozīmes, daudzviet jau vairs netiek virpots un frēzēts, bet tiek izmantotas 3D tehnoloģijas un printēšana. Svarīgi saprast, ka viedā uzņēmējdarbība nozīmē ne tikai inovatīvus produktus, bet arī jaunas pieejas pārvaldē un cilvēkresursu sagatavošanā. Pieaugušajiem jau laikus būtu bērni jāorientē uz matemātikas u.tml. priekšmetu apguvi, kļūšanu par kvalificētu darbaspēku. Augstskolām un zinātniekiem būtisks ir Igaunijas uzstādījums, Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros, palielināt finansējumu zinātnei.

Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka savulaik zinātnieki kļūdaini tikuši pavirzīti malā no valstiski svarīgu jautājumu lemšanas, bet ārvalstu konsultanti nav varējuši un nevar viņus aizstāt. Turklāt ne tikai viena teorija visu atrisina, un, lai nekļūtu par fundamentālistiem, ļoti nozīmīgi ir tādi pētījumi kā EKOSOC-LV ietvaros veiktie, kur zinātnieki sastrādājas ar uzņēmējiem, pašvaldībām, jo atslēga ir darīt, tomēr sadarbojoties.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš raksturoja foruma norises vietu: te reģistrējušās vairāk nekā 1000 juridiskās personas, no kurām 860 ir SIA; lai gan vērojams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un ir tikai ~ 3% bezdarba līmenis, darbaspēka trūkums nākotnē neizbēgams arī Pierīgā. Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai izpaužas kā atvieglojumi NĪN maksātājiem - juridiskām personām, dažāda veida līdzfinansējums - ES un citu fondu projektiem, skolēnu nodarbinātībai. Uzņēmumi darbaspēku lielākoties meklē darba tirgū, pagaidām visai maz sadarbojoties ar izglītības iestādēm jaunu kadru nodrošināšanā. Kā informēja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa, pašvaldība no savas puses sadarbībā ar izglītības iestādēm - Ogres tehnikumu, Ikšķiles vidusskolu, Tīnūžu pamatskolu, pirmsskolas izglītība iestādēm (PII), arī privātajām - īsteno iniciatīvas viedajai uzņēmējdarbībai atbilstīgākai izglītībai, kas nozīmē kopš bērnudārza veidot apziņu - tu vari, ja tev ir interese, tu to sasniegsi, mācīt līderismu, patstāvīgu domāšanu. Ir aplami, ja tiek pazemināta balle par atšķirīgu uzdevuma risinājumu, vērtējums šādā gadījumā būtu tieši paaugstināms, arī pedagogiem ir jāmācās izkāpt ārpus komforta zonas. Finanšu pratības paaugstināšanai notiek sadarbība ar Banku augstskolu, pašvaldība ir iecerējusi Ikšķiles vidusskolā izveidot biznesa izglītības centru, bet novadā -  uzņēmējdarbības, zinātnes un pētniecības sadarbības centru.

Ogres tehnikuma (OT), kam ir profesionālās izglītības centra statuss, direktore Ilze Brante dalījās pieredzē par sadarbību gan ar novadu - Ikšķiles, Ogres, Kokneses - pašvaldībām (pārstāvji ietilpst tehnikuma konventā), gan  ar uzņēmumiem - mācību gadā gandrīz 300 audzēkņi ir iesaistīti darba vidē balstītās mācībās sadarbībā ar 110 firmām; tādas sabiedrības kā "Swedbank", SIA "Sils", SIA "Husqvarna" ir atbalstījušas OT izveidotos audzēkņu mācību uzņēmumus. Visas profesionālās izglītības programmas caurvij uzņēmējdarbības iemaņu sekmēšanas pieejas, piemēram, riska uzņemšanās un eksperimentēšana, veikt neikdienišķu darbu un rīkoties netipiskās situācijās, izmantot jaunus IKT rīkus. Ar "džoistikiem" vadāmas meža kopšanas un izstrādāšanas ierīces iespējams iepazīt jau mācību procesā.  Katrā ziņā profesionālajai izglītībai vairs nav slikta slava kā agrāk

SIA "HansaMatrix", kas arī ir starp uzņēmumiem, kuros praktizējas OT audzēkņi, un  uz kura Ogres ražotni brauc strādāt darbinieki no Rīgas, viceprezidents Alvis Vagulis minēja viedā uzņēmumā nepieciešamo darbību ķēdi - radām, ražojam, pārdodam, īpaši akcentējot pirmo posmu un tam vajadzīgos gudros cilvēkus ar iekšējo dzinēju ("Pašvaldības, gādājiet (pērciet) labus fizikas un matemātikas skolotājus!").  "HansaMatrix" rada viedas lietas saistībā ar optiku un 3D, tā ir elektronika bezpilota lidmašīnām, naftas atradnēm, tā sauktās melnās kastes u.c., preču noietam ir apgūts pasaules tirgus, uzņēmumā notiek vienkāršo darbu robotizācija, tiek izmantotas viedās vadības programmas ražošanas procesa pārraudzībai, iespējams pamanīt kļūdas, uzreiz var vērtēt un pieņemt lēmumus.

No uzņēmuma viedokļa pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai var izpausties arī mājokļu piedāvāšanā jaunajiem speciālistiem, stabilā elektroenerģijas apgādē, sabiedriskā transporta nodrošināšanā; savukārt no zinātniekiem tiek gaidīta ES fondu virzīšana uz praksē izmantojamu rezultātu, platformas pielietojamam mākslīgam intelektam, elektroniskā redze, piemēram, ierīces, kas spēj atšķirt, kur zivij galva, kur aste, lai produkciju pareizi ievietotu kārbā.

Bez noskaņojuma "caura veste un kurla haizivs"

Izskanēja arī viedās uzņēmējdarbības attīstību kavējošie faktori pašvaldības skatījumā: vietvaras piesardzība ieguldīt līdzekļus jaunā pieredzē, tajā skaitā veidojot biznesa inkubatorus un ofisu ēkas, uzņēmēju motivācijas trūkums investēt zinātniskos pētījumos, un pastāv kopēja nedrošība birokrātijas, mainīgās likumdošanas, neskaidru mērķu un iespēju dēļ. Ir ieteikumi valstij skaidrāk pozicionēt uzņēmējiem un zinātniekiem saistošus mērķus un rezultātus, veidojot arī atbalsta politiku.

EKOSOC-LV ietvaros skatoties uz Pierīgas reģiona viedo attīstību, paveras visai optimistiska aina. Turklāt pozitīvs redzējums ir vajadzīgs ikvienai konstruktīvai virzībai. Nederēs virs okeāna avārijas stāvoklī esošā lidmašīnā sēdoša pesimista, kā kādā anekdotē, vaimanas, ka viņam noteikti būs caura veste un kurla haizivs, kad stjuarte pasažieriem izdala glābšanas vestes un svilpes haizivju atvairīšanai ...

Lai arī pastāv dažādi riski, pētījumu nozīme ir palīdzēt izvērtēt, kāds ir to apjoms un dziļums. Tā procesu analīzē ir izkristalizējies, ka iedzīvotāji, uzņēmēji tomēr vēlas redzēt pašvaldību kā līderi arī ekonomiskajos procesos, un ne tikai atbilstīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā, bet arī dažādu vajadzību definēšanā, apmierināšanas plānošanā un īstenošanā, uzņēmējdarbības iniciatīvu ierosināšanā. Pierīgā, protams, netrūkst augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu, tāpat zināšanu ietilpīgo pakalpojumu un uzņēmumu piemēru. Bet te paveras vēl jaunas lielas iespējas, piemēram, izmantojot Pierīgas novadu atšķirības, sākot ar ekoloģiski tīru vidi, meža resursiem, rekreācijas potenciālu attālākajos novados līdz inovatīvu produktu izstrādes potenciālam tuvējā un tiešajā Pierīgā; uzņēmumu, t.sk. viedo, pārcelšanās no Rīgas uz Pierīgas novadiem, nodarbinot kvalificētu darbaspēku, attīstot attiecīgus pakalpojumus, t.sk. izglītības iestādes un dzīvojamo fondu.

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš, iepazīstinot ar Rīgas metropoles areāla attīstības perspektīvām un viedās specializācijas iespējām, minēja faktus, ka te, 1/5 Latvijas teritorijas, koncentrējušies ~ 60% iedzīvotāju, ~ 80% studentu, 2/3 Latvijas ekonomisko vērtību, bet tam nav atvēlēti īpaši atbalsta instrumenti. Attīstības redzējumā ir izvirzīts augsts mērķis - kļūt par konkurētspējīgu reģionu pasaules telpā ar kvalitatīvām visām dzīves jomām. Viena no viedās dzīves sapratnēm ir attāluma līdz darbavietai samazināšanās, tas nozīmē arī mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, tāpat reģions ir iespējami zaļš. Bet vislabāk nākotnes ainu atspoguļo attēli saprotamai komunikācijai ar iedzīvotājiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ogres biznesa inkubatora vadītāja Ilze Linkuma, stāstot par tādām kategorijām kā pirmsinkubācijas (līdz 6 mēnešiem) un inkubācijas  (līdz 4 gadiem) periods, atbalsts eksportam (70 vai pat 100%), mentoru tīkls, kliedēja to pesimisma atzaru, ko pārstāv cilvēki, dažkārt visā nopietnībā sakot, ka uzņēmējdarbībai Latvijā neesot nekāda atbalsta. Finanses uzņēmējdarbībai pieejamas arī, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) biedrības "Zied zeme" piedāvātos instrumentus, ar kuriem iepazīstināja vadītāja Linda Cīrule, piemēram, vietni www.projektubanka.lv, kurā interesenti var slēgt darījumus - pasūtīt sev vēlamo produktu, par to maksājot, un izgatavojot nepieciešamo, par to saņemot.

Rainim joprojām taisnība par pārmaiņu spēju  un pastāvēšanu

Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs aktualizēja jautājumu, ka no triju veidu uzņēmējdarbības kompetencēm, pirmkārt, nepieciešamām uzņēmējiem - ideju ģeneratoriem un risku pārvaldītājiem, otrkārt, administratīvajiem vadītājiem un pārvaldītājiem ar plašām zināšanām par tirgu u.tml., un, treškārt, speciālistiem - reālo vērtību radītājiem ar savu darbu un lielākoties darba ņēmējiem, koncentrējamies uz darba ņēmēju virzienu. Taču Latvijas glābiņš nav darba ņēmēji, jo Latvijas ekonomika nebalstīsies uz lieliem uzņēmumiem. Viedajā specializācijā ir raksturīgi, to rāda Vācijas, Šveices un arī Latvijas pieredze, mazi nišas produktu uzņēmumi, nelielam cilvēku skaitam spējot ar ražojumiem apgādāt visu pasauli. Te nepietiek ar speciālista kā darba ņēmēja prasmēm, bet jābūt spējīgiem arī divos pirmajos līmeņos. Tas noteikti prasa pārmaiņas uzņēmējdarbības augstākajā izglītībā.

Par pārmaiņu sekmētāju noteikti var uzskatīt uzņēmēju pašiniciatīvu organizēties un grupēties biedrībās ne tikai savu interešu pārstāvniecībai, bet arī kopējai procesu labākai virzībai, konstruktīvākai sadarbībai ar pašvaldību. Turklāt, kā uzsvēra Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības pārstāve un privātās PII "Ķiparu nams" vadītāja Sandra Reihmane, uzņēmēju kopienai būtiski ir ne tikai kaut ko prasīt, bet arī pašai piedāvāt, būt kā konsultatīviem partneriem, līdz pat līdzdalībai novada budžeta pieņemšanā. Ogres novada uzņēmēju biedrības vadītājs un SIA "Miandum" valdes loceklis Didzis Mizis uzņēmēju tēlaini salīdzināja ar speciālās vienības karavīru, kam jābūt apgādātam ar dažādiem rīkiem - gan pret dūrieniem mugurā, gan viņa rīcībā jābūt tālredzamības ierīcēm, lai laikus prognozētu nākotnes situāciju. Salaspils novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis skāra jautājumu, ka Pierīgas pašvaldības īsti nemaz nav motivētas domāt par uzņēmējdarbības attīstību, to ieņēmumus nodokļos ietekmē deklarēto iedzīvotāju skaits.

Ir pienācis īstais laiks izsvērt, kur katrs vēlas atrasties - komforta vai pārmaiņu zonā. Attīstībai un pastāvēšanai ilgtermiņā piemērotākā ir pārmaiņu zona, Raiņa pravietiskie vārdi, ka pastāvēs tas, kas mainīsies, joprojām ir aktuāli.