Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Latvija Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar institūcijām reģionos kopīgi organizēto forumu cikla noslēdzošais Pierīgas forums norisinājās 29. augustā Ikšķiles novadā, atbilstīgi Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV Latvijas viedās attīstības saturam risinot tēmu par viedo uzņēmējdarbību, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību ceļā uz to. Pasākums izcēlās ar plašu Pierīgas pašvaldību vadītāju un uzņēmēju pārstāvniecību un iezīmēja vajadzību sadarboties gan zinātniekiem, uzņēmējiem un pašvaldībām (pašvaldība ir "Labs sākums" - liecina Ikšķiles novada logo), gan pašvaldībām savā starpā. Piemēram, Ādažu domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks saistībā ar darbaspēka mobilitātei nepieciešamajiem transporta risinājumiem jeb viedo infrastruktūru uzsvēra, ka svarīgi iespējami drīzāk rīkoties, lai nestāvētu "korķos" un sadarbībā sakārtotu kopīgo telpu; kas vienam nav izdevīgi, visiem jau kļūst izdevīgi.

Reģionu svars tautsaimniecībā pieaug

LZA akadēmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Andrejs Krasņikovs, ieskicējot tautsaimniecības attīstības tendences Latvijā, tajā skaitā vajadzību nomainīt neilgtspējīgo zema atalgojuma modeli, celt produktivitāti līdz ar augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru, akcentēja reģionu aizvien lielāku nozīmi. To nosaka arī tā sauktā tīklojuma pieeja, ka atsevišķās vietās var saražot detaļas, konstrukcijas, ko pēc tam vienuviet apvieno IT vai citā augstas pievienotās vērtības produktā. Procesi lielākoties notiek nelielās ražotnēs, kuru atrašanās vietai nav izšķirīgas nozīmes, daudzviet jau vairs netiek virpots un frēzēts, bet tiek izmantotas 3D tehnoloģijas un printēšana. Svarīgi saprast, ka viedā uzņēmējdarbība nozīmē ne tikai inovatīvus produktus, bet arī jaunas pieejas pārvaldē un cilvēkresursu sagatavošanā. Pieaugušajiem jau laikus būtu bērni jāorientē uz matemātikas u.tml. priekšmetu apguvi, kļūšanu par kvalificētu darbaspēku. Augstskolām un zinātniekiem būtisks ir Igaunijas uzstādījums, Eiropas Savienības Padomes prezidentūras ietvaros - palielināt finansējumu zinātnei.

LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka savulaik zinātnieki kļūdaini tikuši pavirzīti malā no valstiski svarīgu jautājumu lemšanas, bet ārvalstu konsultanti nav varējuši un nevar viņus aizstāt. Turklāt ne tikai viena teorija visu atrisina, un, lai nekļūtu par fundamentālistiem, ļoti nozīmīgi ir tādi pētījumi kā EKOSOC-LV ietvaros veiktie, kur zinātnieki sastrādājas ar uzņēmējiem, pašvaldībām, jo atslēga ir darīt, tomēr sadarbojoties.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš raksturoja foruma norises vietu: te reģistrējušās vairāk nekā 1000 juridiskās personas, no kurām 860 ir SIA; lai gan vērojams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums un ir tikai ~ 3% bezdarba līmenis, darbaspēka trūkums nākotnē neizbēgams arī Pierīgā. Pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai izpaužas kā atvieglojumi NĪN maksātājiem - juridiskām personām, dažāda veida līdzfinansējums - ES un citu fondu projektiem, skolēnu nodarbinātībai. Uzņēmumi darbaspēku lielākoties meklē darba tirgū, pagaidām visai maz sadarbojoties ar izglītības iestādēm jaunu kadru nodrošināšanā. Kā informēja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa, pašvaldība no savas puses sadarbībā ar izglītības iestādēm - Ogres tehnikumu, Ikšķiles vidusskolu, Tīnūžu pamatskolu, pirmsskolas izglītība iestādēm (PII), arī privātajām - īsteno iniciatīvas viedajai uzņēmējdarbībai atbilstīgākai izglītībai, kas nozīmē kopš bērnudārza veidot apziņu - tu vari, ja tev ir interese, tu to sasniegsi - mācīt līderismu, patstāvīgu domāšanu. Ir aplami, ja tiek pazemināta balle par atšķirīgu uzdevuma risinājumu, vērtējums šādā gadījumā būtu tieši paaugstināms, arī pedagogiem ir jāmācās izkāpt ārpus komforta zonas. Finanšu pratības paaugstināšanai notiek sadarbība ar Banku augstskolu, pašvaldība ir iecerējusi Ikšķiles vidusskolā izveidot biznesa izglītības centru, bet novadā - uzņēmējdarbības, zinātnes un pētniecības sadarbības centru.

Ogres tehnikuma (OT), kam ir profesionālās izglītības centra statuss, direktore Ilze Brante dalījās pieredzē par sadarbību gan ar novadu - Ikšķiles, Ogres, Kokneses - pašvaldībām (pārstāvji ietilpst tehnikuma konventā), gan ar uzņēmumiem - mācību gadā gandrīz 300 audzēkņi ir iesaistīti darba vidē balstītās mācībās sadarbībā ar 110 firmām; tādas sabiedrības kā "Swedbank", SIA "Sils", SIA "Husqvarna" ir atbalstījušas OT izveidotos audzēkņu mācību uzņēmumus. Visas profesionālās izglītības programmas caurvij uzņēmējdarbības iemaņu sekmēšanas pieejas, piemēram, riska uzņemšanās un eksperimentēšana, veikt neikdienišķu darbu un rīkoties netipiskās situācijās, izmantot jaunus IKT rīkus. Ar "džoistikiem" vadāmas meža kopšanas un izstrādāšanas ierīces iespējams iepazīt jau mācību procesā. Katrā ziņā profesionālajai izglītībai vairs nav slikta slava kā agrāk

SIA "HansaMatrix", kas arī ir starp uzņēmumiem, kuros praktizējas OT audzēkņi, un uz kura Ogres ražotni brauc strādāt darbinieki no Rīgas, viceprezidents Alvis Vagulis minēja viedā uzņēmumā nepieciešamo darbību ķēdi - radām, ražojam, pārdodam, īpaši akcentējot pirmo posmu un tam vajadzīgos gudros cilvēkus ar iekšējo dzinēju ("Pašvaldības, gādājiet (pērciet) labus fizikas un matemātikas skolotājus!"). "HansaMatrix" rada viedas lietas saistībā ar optiku un 3D, tā ir elektronika bezpilota lidmašīnām, naftas atradnēm, tā sauktās melnās kastes u.c., preču noietam ir apgūts pasaules tirgus, uzņēmumā notiek vienkāršo darbu robotizācija, tiek izmantotas viedās vadības programmas ražošanas procesa pārraudzībai, iespējams pamanīt kļūdas, uzreiz var vērtēt un pieņemt lēmumus.

No uzņēmuma viedokļa pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbībai var izpausties arī mājokļu piedāvāšanā jaunajiem speciālistiem, stabilā elektroenerģijas apgādē, sabiedriskā transporta nodrošināšanā; savukārt no zinātniekiem tiek gaidīta ES fondu virzīšana uz praksē izmantojamu rezultātu, platformas pielietojamam mākslīgam intelektam, elektroniskā redze, piemēram, ierīces, kas spēj atšķirt, kur zivij galva, kur aste, lai produkciju pareizi ievietotu kārbā.

Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe

Foto no personīgā arhīva