Latvijas Zinātņu akadēmija vienprātīgi atbalsta Latvijas Zinātnes Padomes priekšsēdētāja Elmāra Grēna un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Jura Ekmaņa 5.septembrī izteikto viedokli par valsts budžeta zinātnē projektu 2009.gadam un laikrakstā “Diena” (š.g. 30.septembrī) publicēto E.Grēna, J.Ekmaņa un LU rektora M.Auziņa rakstu “Rotaļas ar zinātni”.

Zinātnes attīstības ilgtermiņa stratēģija paredz ilglaicīgi plānotu stabilu finansējumu, un šādu pieeju nosaka arī Latvijas tiesību akti un spēkā esošās starptautiskās saistības. Tas ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu zinātnes normālu attīstību un pat pastāvēšanu Latvijā. Sekas, kādas varētu izraisīt projektā paredzētā valsts budžeta zinātnes daļas samazināšana, varētu būt graujošas ne tikai šai, bet arī nākamajām Latvijas zinātnieku paaudzēm un liegtu mūsu valstij pozicionēt sevi Eiropā un pasaulē kā izglītotu, mūsdienīgu, inovatīvu valsti, laupītu jaunajiem zinātniekiem attīstības perspektīvas uz vietas un veicinātu viņu emigrāciju no Latvijas.

Zinātnes budžeta daļa kopējā valsts budžetā ir salīdzinoši neliela. Būtu nesaprātīgi to būtiski samazināt, radot draudus zinātnes tālākpastāvēšanai Latvijā un dezorientējot jaunos pētniekus. Iepriekšējo valdību nostājas dēļ zinātnes finansējums Latvijā ilgus gadus ir bijis zemākais Eiropā. Tikai pēdējos gados, pēc Latvijas iestāšanās ES, iezīmējušās pozitīvās pārmaiņas viesa cerības, piesaistīja pētniecībai jaunus, spējīgus cilvēkus un ļāva Latvijas zinātniekiem uzņemties būtiskas saistības ES zinātniskajā telpā. Sekmīgi notiek zinātnes infrastruktūras atjaunināšana, Latvija iesaistās nozīmīgos starptautiskos projektos, īsteno valsts nozīmes pētnieciskās programmas un vērtīgus projektus (grantus). Latvijas zinātnieki nav zaudējuši ticību, ka LR valdība izprot zinātnisko pētījumu nozīmi valsts attīstībā. Par to liecina aktīvā dalība jaunajā grantu konkursā. LZP ir saņēmusi vairāk kā 500 projektu pieteikumus par kopējo summu 17 milj. Ls gadā. Ja īslaicīgu, šķietamu ieguvumu dēļ tiek apslāpēta zinātnieku iniciatīva un uz gadu apturēta fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu finansēšana kaut vai 2008.gada līmenī, būs grūti pārliecināt zinātniekus par valdības nodomu nopietnību realizēt NAP pamatnostādnes. Pat ja šajā ekonomiski sarežģītajā situācijā nav iespējams palielināt finansējumu zinātnei, taču pamatrādītājos tas būtu saglabājams vismaz līdzšinējā līmenī, neļaujot aiziet bojā pārbaudītiem, labi nostādītiem pētnieciskiem kolektīviem, kuru atjaunošana pēcāk nebūtu veicama pāris gados.

Zinātne ir ne tikai valsts prestiža, bet arī harmoniskas valsts nākotnes stratēģijas būtisks priekšnoteikums. Mēs apelējam ne tikai pie LR Valdības un Saeimas, pie Izglītības un zinātnes ministrijas, bet arī pie plašākas sabiedrības – nepieciešams apzināties zinātnes pastāvēšanas nozīmīgumu šīsdienas un nākotnes Latvijai kā eiropeiskai, augšupejošai valstij. Zinātne ir inovatīvas, uz mūsdienīgām tehnoloģijām un ražošanu orientētas Latvijas galvenā ķīla, pilnvērtīgas augstākās izglītības garants un ļoti nozīmīgs faktors Latvijas kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai, sociālo un ekonomisko procesu objektīvai izvērtēšanai. Diemžēl, šī joma Latvijā netiek pilnā mērā izmantota un novērtēta.

Aicinām Saeimu un valdību apsvērt zinātnes budžeta kardinālas samazināšanas negatīvās sekas un sākt ar zinātnieku aprindām Latvijā reālu dialogu par budžeta precizēšanu 2009.gadam.

LZA prezidents Juris Ekmanis

LZA Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš

LZA viceprezidents un
LZP priekšsēdētāja vietnieks Juris Jansons