LZA īsteno locekļu kandidāti

21-09-2017

JĀNIS ALNIS - dz. 1974. g., Dr.Phys. lāzeru spektroskopijā LU (2002), stažējies Maksa Planka Kvantu optikas institūtā (MPQ) Vācijā Nobela laureāta Teodora Henša grupā (2004-2013), LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta (ASI) vadošais pētnieks (kopš 2016), LU ASI Kvantu optikas laboratorijas (QOL) dibinātājs (kopš 2013).

Doktorantūras studiju laikā J. Alnis ieviesa LU augstas izšķiršanas spējas spektroskopiju ar skenējamiem diožu lāzeriem, kas ļauj reģistrēt Doplera platuma absorbcijas līnijas no molekulām un atomiem, neizmantojot masīvus difrakcijas režģa spektrometrus. Stažējoties Lundas universitātē, J. Alnis ar diožu lāzeriem ieguva 254 nm ultravioleto starojumu dzīvsudraba tvaiku ierosmei un bija viens no pamatlicējiem jaunai spektroskopijas metodei gāzu koncentrācijas mērīšanai porainos materiālos (GASMAS), kuru līdzautori ir veiksmīgi komercializējuši pārtikas iepakojumu diagnostikai (Gasporox.se).

No 2004. gada nākamos 9 gadus J. Alnis strādāja pētniecisko darbu MPQ prof. Teodora Henša grupā, kurš ir pamatlicējs metodei kā saskaitīt optiskās frekvences, izmantojot periodisku impulsu femtosekunžu lāzeri. Par femtosekunžu frekvenču ķemmes metodi T. Henšam 2005. gadā piešķīra Nobela prēmiju, un tā ir izraisījusi strauju progresu optisko frekvences standartu jeb optisko atompulksteņu attīstībā, kas ir pārspējuši mikroviļņu atompulksteņus un "tikšķ" ar 18 ciparu precizitāti. Labāki pulksteņi ir ļoti svarīgi zinātnei, ātrdarbīgākām telekomunikācijām un uzlabotai satelītnavigācijai. ES konsorcijs gatavo optisko Sr atompulksteni palaišanai kosmosā.

T. Henša grupā J. Alnis strādāja ūdeņraža atomu spektroskopijas projektā pie ultrastabilu lāzeru rezonatoru izveides. Izveidojot uzlabotu dizainu lāzeru stabilizācijas rezonatoriem no maza izplešanās koeficienta keramikas (ULE) ar vibrāciju kompensāciju un termoelektrisko Peltjē elementu vakumā, izdevās sašaurināt lāzera optisko spektru līdz 1 Hz platumam (ierobežotu ar fundamentālo siltumtroksni) pie optiskām frekvencēm 1014 Hz. Ultrastabils rezonators ir svarīgs elements optisko atompulksteņu attīstībai, un J. Alņa dizains tika atkārtots pētniecības grupās vairākās valstīs. Šobrīd šādi rezonatori ir komercializēti: MenloSystems Vācijā, StableLasers ASV un bija arī Latvijā BuFPI.lv.

MPQ J. Alņa vadībā tika izveidots arī ultrastabils lāzers ar lielu koherences garumu 1.5 mikronu diapazonam, kura starojums tika pārraidīts 900 km attālumā pa interferometriski stabilizētu optisko šķiedru no Minhenes uz PTB Braunšvaigā ar rekordlielu 19 ciparu precizitāti, kas ir ļoti svarīgs solis, lai varētu salīdzināt optiskos atompulksteņus starp metroloģijas institūtiem.

Pateicoties J. Alņa izveidotajai ultrastabilajai lāzersistēmai, izdevās precizēt ūdeņraža 1S-2S optiskās pārejas frekvenci līdz 15 zīmīgiem cipariem, uzlabot 2S līmeņa supersīkstruktūras sašķelšanās un H-D izotopu nobīdes mērījumu. Ūdeņradis ir vienkāršākais atoms, kuru ir iespējams precīzi aprēķināt arī teorētiski, un uzlabotas precizitātes mērījumi ūdeņradī ir daudzas reizes palīdzējuši precizēt kvantu mehāniku. Šobrīd mērījumus ierobežo tas, ka H atomus vēl joprojām nav iespējams atdzesēt ar lāzeriem magnetooptiskā slazdā.

Kopš 2011. gada J. Alnis sadarbojas ar ETH Cīrihē, kur tiek veidots augstas izšķiršanas spējas lāzeru spektroskopijas eksperiments ekzotiskajā antimatērijas atomā pozitronijā, kas sastāv no pozitrona un elektrona pāra. Šai divu daļiņu sistēmai ar 8 mikrosekunžu dzīveslaiku ir līdzīgas optiskās pārejas kā ūdeņradim. Ir eksperimentāli reģistrēta 1S-2S pārejas līnija, bet, lai varētu spriest par gravitācijas nobīdes zīmi antimatērijā, precizitāte būtu jāpalielina vēl aptuveni simts reizes. Ir sadarbība ar prof. G. Gabrielse Antiūdeņraža spektroskopijas grupu CERN, kuri nākotnē cer veikt optisko spektroskopiju antiūdeņradī, lai pārliecinātos vai optiskās frekvences antimatērijā un gravitācijas sarkanā nobīde ir tādas pašas kā parastā ūdeņradī.

Arī prombūtnes gados J. Alnis uzturēja kontaktus ar pētniekiem Latvijā, uzstājās ar lekcijām Rīgā semināros un konferencēs, piedalījās projektu sagatavošanā. 2009. g. bija līdzdibinātājs "Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūtam", kurā viens no pētījumu virzieniem bija "Ultrastabilu lāzeru izveide". Tika izveidoti ~10 lāzera stabilizācijas elektronikas moduļi lāzeru laboratorijām Vācijā, Šveicē, Singapūrā un stabila lāzera prototips.

Sagatavojot REGPOT projektu "Fotonika-LV", tika ieplānota modernas femtosekunžu ķemmes un stabilu lāzeru iegāde Rīgā, kas pavērta iespēju izveidot modernu Kvantu optikas laboratoriju (QOL), tā sakot, mazu kopiju no Minhenes laboratorijas. Jānis Alnis atgriezās LU ASI 2013. g. un nodarbojās ar laboratorijas iekārtošanu (60m2), studentu vadīšanu un projektu rakstīšanu. Ar diožu lāzeriem ir iespējams izšķirt atomu dabisko līnijas platumu, kas rezonanses pārejām ir ap 10 MHz, jeb 10-8 daļa no gaismas frekvences. Izmantojot šīs šaurās līnijas, izveidots optiskās frekvences standarts ar rubīdija atomiem ar 11 ciparu stabilitāti. Vēl ir izveidots optiskais rezonators, kas ļauj sašaurināt lāzera gaismas frekvenci līdz 1kHz. Latvijā ir reālistiski veikt kādu projekta daļu, piemēram, stabilizēta lāzera sagatavošanu lielākiem eksperimentiem ārzemēs. Sadarbībā ar Prof. M. Auziņa grupu veikta modelēšana Rb atomos. Ar prof. J. Spīguļa grupu izmēģināta asinsrites diagnostika ar lāzera speklu metodi. Ar prof. M. Kniti un prof. G. Rēvaldi veikta benzola mērīšana gaisā un acetona detektēšana izelpā, izmantojot UV spektroskopiju.

LU ASI Kvantu optikas laboratorija oficiāli tika apstiprināta 2017. gada pavasarī, uzsākot ERAF projektu: "Jaunu čukstošās galerijas modu mikrorezonatoru izstrāde optisko frekvenču standartu un biosensoru pielietojumiem, un to raksturošana ar femtosekunžu optisko frekvenču ķemmi". Stikla lodīšu rezonatorus pārklājot ar antivielām, paredzēts iegūt selektivitāti uz specifiskām biomolekulām un baktērijām, kuras, pieķeroties lodītei, nedaudz nobīda optiskās rezonanses. J. Alnis vada 7 cilvēku grupu, to skaitā pētniekus, doktoranti un studentus.

J. Alnim ir >35 publikācijas, citētas ~1200 reizes,
H indekss- 18. Starptautisko konferenču tēzes ~65, divi populārzinātniski raksti. Tiek vadīts 1 doktora darbs, iepriekš līdzvadīti 6 aizstāvēti doktora darbi. 4 bakalaura darbi. Izveidoti ~20 apraksti par tehnoloģiju tēmām vietnē Instructables.com, ~500k skatījumi. Lektors nometnē ALFA, 4 ZPD vadītājs. "Zinātnieku nakts", "Baltā nakts" un "Ēnu diena" aktīvists. Vadījis Marijas-Kirī individuālo un reintegrācijas grantus. Godalgots ar LZA Ludviga un Māra Jansonu balvu.


 

JURIS BORZOVS - dz. 17.04.1950. Dr.habil.sc.comp. (1999). LZA kor.loc. (2007), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas (2004-2009), LU Datorikas fakultātes Programmēšanas katedras profesors (no 2009), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas vadītājs (2006-2009), LU Datorikas fakultātes dekāns (2009-2017), prodekāns (no 2017). Zinātniskās komercsabiedrības "Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts" direktors (1995-2010), a/s "Exigen Services Latvia" prezidenta vietnieks kvalitātes jautājumos (2001-2008).

Zinātnisko pētījumu virzieni: datorprogrammu testēšanas automatizācija; datorsistēmu izstrādes akūtas problēmas; informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares terminoloģijas izstrāde.

Publicētie darbi: kopā: 220, 87 raksti recenzējamos izdevumos un konferenču referātu pilnie teksti, 20 konferenču tēzes (abstracts), 1 mācību gr., 1 gr., 2 vārdnīcas, 4 brošūras, 105 metodoloģiskas un populārzinātniskas publikācijas. Google Scholar H indekss - 3.

Pedagoģiskais darbs: 10 aizstāvētu doktora darbu vadība, 30 maģistra darbu vadīšana, 29 bakalaura darbu vadīšana, lekciju kursi: 7 - LU, 1 - Liepājas Universitātē, 1 - RTU, 1 - Petrozavodskas Valsts universitātē.

Zinātniskie projekti:  ERAF projekti: "Neironu tīkli fleksīvo dabisko valodu apstrādei" (2017-2018, LU un SIA "Tilde", vad. pētn.), "Lielapjoma statistisko modeļu optimizācijas metodes inovatīvām mašīntulkošanas tehnoloģijām" (2014-2015, LU un SIA "Tilde", vad. pētn.), "Programmatūras risinājumu testēšanas laboratorija" (2012-2013, LU un SIA DPA, zinātniskais vadītājs). LZP grantu un sadarbības projekti (2001-2009, apakšprojektu vad.)

Tirgus orientētie projekti: vairāk nekā 20 projekti SIA "Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtā"(1995-2006, proj. vad.).

Organizatoriskais darbs: LU kopuzņēmuma SIA "IT kompetenču centrs" valdes loceklis (no 2015), Nacionālās enciklopēdijas redkolēģijas loceklis (no 2015), UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes loceklis (no 2013), LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas padomes loceklis (2012-2016), LZA Senāta loceklis (no 2012), LU un SIA DPA kopuzņēmuma "Programmatūras testēšanas laboratorija" valdes loceklis (no 2011), LLU Datorzinātņu promocijas padomes loceklis (no 2010), LU Datorzinātnes profesoru padomes loceklis (no 2008), LU Senāta loceklis (no 2017), 2007 - LU Datorzinātņu promocijas padomes loceklis (no 2007), Latvian Software Testing Qualification Board prezidenta vietnieks (no 2007), LU Matemātikas un informātikas institūta Zinātniskās padomes loceklis (no 2006), RTU zinātnisko rakstu krājuma datorzinātnes sekcijas redkolēģijas loceklis (no 2006), LU Datorzinātņu studiju programmu padomes loceklis (no 2004), LZA Terminoloģijas komisijas loceklis (no 2001), LZA TK priekšsēdētājas vietnieks (2010-2015), Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas apakškomisijas priekšsēdētājs (2001-2006), priekšsēdētāja vietnieks (no 2006), RTU profesoru padomes (IT) loceklis (no 2000), Augstākās izglītības padomes loceklis (2000-2004), biedrības "Latvijas Informācijas un komunikācijas asociācija" dibinātājs un pirmais prezidents (1998-2000), ISACA Latvia chapter dibinātājs un pirmais prezidents (1996-1998).

Starptautiskā sadarbība: žurnāla "Baltic Journal of Modern Computing" galvenais līdzredaktors (no 2013), ikdivgadējās "International Baltic Conference on Databases and Information Systems" uzraudzības padomes loceklis (no 1994), žurnāla "Программная инженерия" redkolēģijas loceklis (no 2014), European Quality Assurance Network for Informatics Education (EQANIE) akreditācijas komitejas loceklis (no 2010), žurnāla "Informatics in Education" redkolēģijas loceklis (no 2009).

Atzinības: Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2014), Satiksmes ministra (2000), izglītības un zinātnes ministres (2007) un īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās (2007) atzinības raksti. Latvijas zinātnes sasniegumi 2010: Izveidots lielākais Eiropas daudzvalodu terminoloģijas portāls EuroTermBank, kas nodrošina vienotu piekļuvi daudznozaru un daudzvalodu, t. sk. arī latviešu, terminoloģijai internetā (Dr. Andrejs Vasiļjevs, Raivis Skadiņš, Dr. Tatjana Gornostaja, LZA kor.loc. Juris Borzovs, akadēmiķe Valentīna Skujiņa, SIA Tilde, LU, LZA).


 

MĀRA PILMANE - dz. 22.05.1962. Dr.habil.med. (1997). LZA kor.loc. (1997). RSU profesore, RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore, Morfoloģijas katedras vadītāja.

Neirozinātnes joma ir M. Pilmanes zinātniskā darba pirmsākums un saistās ar darbu Lundas universitātē un Sidnejas Gārvana medicīnisko pētījumu centrā, pētot ar hroniskām obstruktīvām plaušu saslimšanām sirgstošu cilvēku elpceļu neiropeptīdus saturošās inervācijas veidus, tuberkulozes slimniekiem plaušās atkājot pretiekaisuma peptīda galanīna sadalījumu un aprakstot pēdējā receptorus bērnu zarnās fēču nesaturēšanas gadījumā. Sekojošās intereses aptver kompleksu skatījumu uz augšanas/deģenerācijas/reģenerācijas/iekaisuma faktoru, gēnu, to proteīnu un šūnu nāvi dažādu saslimšanu skartiem audiem. Šāda pieeja pavērusi plašas pētījumu iespējas dažādās medicīnas jomās un ir saistoša ārvalstu kolēģiem. Par M. Pilmanes "mūža darbu" uzskatāmi Latvijas šķeltņu pacientu pētījumi, kuri rit jau 17 gadus, ir vieni no plašākajiem savā jomā pasaulē un atklājuši virkni būtisku secinājumu, proti: šķeltnes skar vairāk vīrišķo dzimumu, kreiso pusi, deguna šķeltnes vairāk kombinējas ar multianomālijām, kopumā šķeltnēs palielinās apoptoze, bet cieš mezodermālās izcelsmes audi, trūkstot tiem faktoriem, kas atbild par audu veidošanos un reģenerāciju. Kopējā tendence uzrāda audu faktoru palielināšanos vienpusējās, bet dramatisku samazināšanos divpusējās šķeltnēs ar būtisku sejas balstaudu reģenerācijas gausumu un prognostiski nelabvēlīgu kaulaudu uzsūkšanās palielināšanos.

Otrs lielais M. Pilmanes zinātnisko interešu virziens ir biomateriālu biosaderības pētījumi, kas kopumā atklāj universāla biomateriāla trūkumu, klasisko un migrējošo saistaudu šūnu būtiskas reakcijas uz implantiem, bet atsevišķiem materiāliem, kas satur stronciju, kaulaudu uzsūkšanās rādītāju bloķēšanu (par pēdējo šogad publicēts liels pārskats). Biomateriālu jomā apstiprināti divi patenti. Trešā zinātnieces pētniecības joma ir veterinārās medicīnas pētījumi par liellopu CNS kodolu to faktoru sadalījumu, kas veicina apetīti; spurekļa un zarnu pārmaiņām korelācijā ar dažādiem barības ingredientiem, govju reproduktīvās sistēmas reakcijām postpartum periodā. Pētīta dabas produktu un probiotiķu kombinēta ietekme uz cāļu gremošanas sistēmu, par ko ir apstiprināts vēl viens patents.

Viņas vadībā aizstāvētas 26 disertācijas, no kurām augstākminētajā - šķeltņu - jomā bijušas 2, biomedicīnas - 3, veterinārajā medicīnā - 3. Pārējās jomas, kurās vadīti doktoranti, ir morfoloģija un starpdisciplinaritāte, kas ļāvušas pielietot komplekso audu izpētes metodi dermatoloģijā, bērnu ķirurģijā, zobārstniecībā un ginekoloģijā/dzemdniecībā. Patlaban - 5 aktīvie doktoranti. Vadīti 47 bakalauru, maģistru, rezidentu un studentu zinātniskie darbi, starp kuriem 3 rezidentu un 28 studentu darbi saņēmuši godalgas.

Biežāko M. Pilmanes citējamo publikāciju vidū minami temporomandibulārās locītavas ankilozes, strutainā sviedu dziedzeru iekaisuma, kaula un veģetatīvo gangliju novecošanas pētījumi.

M. Pilmanes 24 gadu darbs morfoloģijas jomā aptver 7 izstrādātas un vadītas programmas histoloģijā un šūnu bioloģijā, un embrioloģijā, uzrakstītas 3 monogrāfijas un 3 monogrāfiju daļas, 224 zinātnisko rakstu publicēšanu (58 Pub med un Scopus raksti, 166 starptautisko/universitāšu krājumu raksti; H indekss- 6), publicētas 362 starptautiskās tēzes un 214 vietējo zinātnisko konferenču tēzes. 30 raksti publicēti populārzinātniskos Latvijas ārstu žurnālos, bet regulāra morfoloģisko pētījumu nozīme skaidrota Latvijas mediju telpā.

M. Pilmane strādājusi 20 Latvijas zinātniskajos un 5 - starptautiskajos projektos. Daļa no tiem beigusies ar diagnostiski prognostisku algoritmu izstrādi balstaudu, plaušaudu, saistaudu, reproduktīvās un gremošanas sistēmas traucējumu gadījumos. Preimplantācijas embriju kvalitātes izvērtēšanas projekts beidzies ar atsevišķas embriju kvalitātes klasifikācijas izveidi.

M. Pilmanes vadībā organizēta un novadīta 15. Eiropas Neiropeptīdu kluba konference, atjaunotas un pēc tam 3 reizes organizētas un vadītas Baltijas morfologu zinātniskās konferences un 14 reizes - RSU studentu morfoloģisko zinātņu konferences.

Svarīgākās saņemtās balvas - 10, tostarp Lauksaimniecības ministrijas balva "Sējējs", J. Prīmaņa balva, I vieta X Turcijas starptautiskajā anatomu kongresā, atzinība 15. Eiropas starptautiskajā histoķīmijas un citoķīmijas kongresā, RSU akadēmiskā gada balva un atzinības raksti par zinātnisko un akadēmisko veikumu.

M. Pilmane darbojās Latvijas Klīniski Integrētās Morfoloģijas asociācijā (prezidente), Latvijas anatomu, histologu un embriologu biedrības valdē; Eiropas Neiropeptīdu klubā, Vācijas Anatomu Asociācijā, Starptautiskajā Šķeltņu asociācijā; Upsalas universitātes promocijas padomē pulmonoloģijā (2003), Kauņas Medicīnas Universitātes promocijas padomē biomedicīnā (2003); ir Latvijas un Lietuvas zinātņu padomes eksperte.


 

ANTANS SAUĻUS SAUHATS - dz. 14.03.1948. Tehnisko Zinātņu kandidāts (1976). Tehnisko zinātņu doktors (1991). Dr.habil.sc.ing. (1992). LZA kor.loc. (2003). RTU Enerģētikas institūta direktors (1994), profesors, Energosistēmu vadības un automatizācijas katedras vadītājs (kopš 2012).

Zinātnisko pētījumu virzieni: Energosistēmu vadība, optimizācija un automatizācija.

Publicētie darbi: (1973-2017) 369 publikācijas Latvijas un ārvalstu zinātniskajos izdevumos un zinātniskajās monogrāfijās. 101 publikācija SCOPUS datu bāzē. H indekss - 7. Vairāku izgudrojumu un patentu autors (58).

Pedagoģiskais darbs: Lasa lekcijas maģistrantiem un doktorantiem. Vada maģistru un doktorantu darbus. Līdz aizstāvēšanai novadīti 25 promocijas darbi.

Zinātniskie projekti: Laikā no 2004 līdz 2017. gadam bijis RTU projektu zinātniskais vadītājs daudziem nozīmīgiem projektiem, t.sk. Eiropas 6. ietvara programmas (1), Eiropas 7. ietvara programmas (2), Valsts pētījumu programmas (3), LZP projekta (1), Horizon 2020 programmas (1) u.c. projektiem. Tāpat vadīti līgumdarbi un projekti sadarbībā ar: Latvijas Ekonomikas ministriju, LZP, Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvenergo, Latvijas augstsprieguma tīklu, Latvijas sadales tīkliem, ABB, u.c.

Starptautiskā sadarbība: Eiropas Komisijas Apvienotais pētījumu centrs, Firma ABB, daudzas Eiropas Savienības, Šveices, Krievijas, Mongolijas, Vjetnamas, Turcijas universitātes.

Organizatoriskais darbs: Promociju zinātniskās padomes ''Enerģētika un elektrotehnika'' priekšsēdētājs; Latvijas Elektrotehniskās komisijas priekšsēdētājs; Profesoru padomes Enerģētikas nozarē priekšsēdētājs; "Latvenergo" tehniskās padomes loceklis; Latvijas Zinātnes padomes eksperts; Latvijas Enerģētiķu biedrības zinātnes un izglītības komisijas loceklis; Kauņas Tehnoloģijas Universitātes doktorantūras komiteju loceklis; starptautiskā zinātniskā žurnāla "Enerģētika" (Minskā) redkolēģijas loceklis; RTU zinātnes komisijas loceklis; RTU rakstu krājuma "Enerģētika un elektrotehnika" galvenais redaktors.

Vadīta elektrisko staciju un apakšstaciju projektēšana Latvijā, Lietuvā, Krievijā: Rīgas TEC-2 (800 MW), Imantas koģenerācijas stacija (40 MW), Paņevežas koģenerācijas stacija (32 MW) u.c.

Atzinības: LZA un VAS "Latvenergo" gada balva par nozīmīgu devumu enerģētikā (2003), RTU gada zinātnieks (2008), "Latvenergo" un LZA profesora Alfrēda Vītola balva par izcilu devumu enerģētikā ( 2013). Maskavas Tautsaimniecības sasniegumu izstādes sudraba (1989) un zelta medaļa (1991).

Rezultāti izmantojami energosistēmās: Izstrādātās automātikas un programmatūras tiek izmantotas svarīgākajos Latvijas energoobjektos: Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES, Rīgas TEC 1, Rīgas TEC 2, Rēzeknes, Brocēnu, Līksnas, Gulbenes, Bišuciema un daudzās citās 330 kV apakšstacijās. Viss Latvijas 110 kV un daļēji 330 kV tīkls aprīkots ar augstsprieguma līniju bojājumu vietas fiksatoriem. Izstrādātas un sekmīgi pārbaudītas masveidīgās relejaizsardzību iekārtas 110 kV un 20 kV līnijām. Elektroenerģētisko procesu reģistrācijas un analīzes programmatūra un iekārtas tiek masveidīgi izmantotas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Ignalinas atomstacija aprīkota ar izstrādāto avārijas procesu reģistrācijas sistēmu.


 

IGORS ŠUVAJEVS - (07.04.1963) ir studējis Latvijas Universitātē un jau studiju laikā (1986) sācis strādāt tagadējā LU Filozofijas un socioloģijas institūtā, kurā pašlaik ir vadošais zinātniskais pētnieks. 1995. gadā viņš kļūst par Dr. phil. (Dzīvesmāksla: psihoanalītiskie un kultūrsemiotiskie aspekti) un sāk lasīt lekciju kursus LU, Latvijas Mākslas akadēmijā, Ventspils Augstskolā, Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šuvajevs ir strādājis Cilvēkzinātņu institūtā (Vīne), regulāri papildinājis zināšanas ārzemēs. 2001. gadā Šuvajevs saņem Eiropas Zinātņu un Mākslas akadēmijas balvu "Felix", bet 2015. gadā - Austrijas Goda krustu zinātnē un mākslā.

Šuvajevs ir publicējis 13 monogrāfijas, tulkojis un sastādījis vairāk par 50 grāmatām, kā arī publicējis vairāk par 400 rakstiem. Darbi publicēti latviešu, vācu, čehu, angļu un krievu valodā. 2006. gadā viņš tiek ievēlēts par profesoru LU. No 2010. gada Šuvajevs regulāri lasa lekcijas arī Kārļa universitātē Prāgā. Šuvajevs ir vadījis 5 zinātniskos projektus, vada un strādā dažādās strukturālās zinātniskās institūcijās (LU Vēstures un filozofijas fakultātes Dome, Promocijas padome, Profesoru padome, redkolēģijas u.c.). 6 doktoranti, 1 aizstāvēts promocijas darbs. Šuvajevs organizē un katru otro gadu rīko starptautiskas konferences par dzīvesmākslas un psihoanalīzes problemātiku.

Šuvajeva zinātniskais darbs ir saistīts ar filosofiju kā dzīvesmākslu (hē peri bion technē). Viens aspekts ir komentēti tulkojumi, latviskojot kā klasiķu (Kants, Šopenhauers, Nīče, Gadamers, Freids u. c.), tā mūsdienu autoru (Šmids, Hefe u. c.) darbus. Otrs aspekts ir cilvēkbūšanas (einai, ūsiā) analīze, liekot uzsvaru uz patības un politiskajām tehnoloģijām. Šādi tiek pētīti tādi fenomeni kā atzīšanās, savstarpēja uzraudzīšana, panoptikonisms u. c. Šuvajevs parāda, ka modernās biopolitikas paraugs ir koncentrācijas nometne. Patību tehnoloģiju kontekstā tiek aplūkotas dažādas eksistences tehnikas, norādot uz miesiskās patības ētiku, mājošanas un ēšanas ētiku u. tml. Eksistences tehnikas palīdz atsegt psihoanalīze, ļaujot fiksēt neapzinātas kopsakarības un racionalizāciju, apziņas pārvērstās formas. Īpaši Šuvajevs ir pievērsies psihoanalīzes jeb dzīļu psiholoģijas pastāvēšanai Latvijā, atgādinot tās izstrādātājus un analizējot Latvijas dzīļu psiholoģijas specifiku.

Filosofiskās dzīvesmākslas pastāvēšanā svarīga ir tā sauktā nerakstītā mācība (agrapha dogmata), kas ļauj filosofiju nereducēt uz zināšanām un kognitīvu problemātiku. Tādējādi filosofija ietver arī uzvedināšanu uz būtiespēšanu un atgādinājumu par ars moriendi, iestājoties par to, ka mūsdienu biopolitikas kontekstā svarīgi iestrādāt katra tiesības uz savu nāvi.

Powered by Elxis - Open Source CMS