Nobeigums. Sākums iepriekšējā "Zinātnes Vēstneša" numurā

Bez noskaņojuma "caura veste un kurla haizivs"

Izskanēja arī viedās uzņēmējdarbības attīstību kavējošie faktori pašvaldības skatījumā: vietvaras piesardzība ieguldīt līdzekļus jaunā pieredzē, tajā skaitā veidojot biznesa inkubatorus un ofisu ēkas, uzņēmēju motivācijas trūkums investēt zinātniskos pētījumos, un pastāv kopēja nedrošība birokrātijas, mainīgās likumdošanas, neskaidru mērķu un iespēju dēļ. Ir ieteikumi valstij skaidrāk pozicionēt uzņēmējiem un zinātniekiem saistošus mērķus un rezultātus, veidojot arī atbalsta politiku. 

EKOSOC-LV ietvaros skatoties uz Pierīgas reģiona viedo attīstību, paveras visai optimistiska aina. Turklāt pozitīvs redzējums ir vajadzīgs ikvienai konstruktīvai virzībai. Nederēs virs okeāna avārijas stāvoklī esošā lidmašīnā sēdoša pesimista, kā kādā anekdotē, vaimanas, ka viņam noteikti būs caura veste un kurla haizivs, kad stjuarte pasažieriem izdala glābšanas vestes un svilpes haizivju atvairīšanai ...

Lai arī pastāv dažādi riski, pētījumu nozīme ir palīdzēt izvērtēt, kāds ir to apjoms un dziļums. Tā procesu analīzē ir izkristalizējies, ka iedzīvotāji, uzņēmēji tomēr vēlas redzēt pašvaldību kā līderi arī ekonomiskajos procesos, un ne tikai atbilstīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanā, bet arī dažādu vajadzību definēšanā, apmierināšanas plānošanā un īstenošanā, uzņēmējdarbības iniciatīvu ierosināšanā.

Pierīgā, protams, netrūkst augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas uzņēmumu, tāpat zināšanu ietilpīgo pakalpojumu un uzņēmumu piemēru. Bet te paveras vēl jaunas lielas iespējas, piemēram, izmantojot Pierīgas novadu atšķirības, sākot ar ekoloģiski tīru vidi, meža resursiem, rekreācijas potenciālu attālākajos novados līdz inovatīvu produktu izstrādes potenciālam tuvējā un tiešajā Pierīgā; uzņēmumu, t.sk. viedo, pārcelšanās no Rīgas uz Pierīgas novadiem, nodarbinot kvalificētu darbaspēku, attīstot attiecīgus pakalpojumus, t.sk. izglītības iestādes un dzīvojamo fondu.

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš, iepazīstinot ar Rīgas metropoles areāla attīstības perspektīvām un viedās specializācijas iespējām, minēja faktus, ka te, 1/5 Latvijas teritorijas, koncentrējušies ~ 60% iedzīvotāju, ~ 80% studentu, 2/3 Latvijas ekonomisko vērtību, bet tam nav atvēlēti īpaši atbalsta instrumenti. Attīstības redzējumā ir izvirzīts augsts mērķis - kļūt par konkurētspējīgu reģionu pasaules telpā ar kvalitatīvām visām dzīves jomām. Viena no viedās dzīves sapratnēm ir attāluma līdz darbavietai samazināšanās, tas nozīmē arī mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu, tāpat reģions ir iespējami zaļš. Bet vislabāk nākotnes ainu atspoguļo attēli saprotamai komunikācijai ar iedzīvotājiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ogres biznesa inkubatora vadītāja Ilze Linkuma, stāstot par tādām kategorijām kā pirmsinkubācijas (līdz 6 mēnešiem) un inkubācijas (līdz 4 gadiem) periods, atbalsts eksportam (70 vai pat 100%), mentoru tīkls, kliedēja to pesimisma atzaru, ko pārstāv cilvēki, dažkārt visā nopietnībā sakot, ka uzņēmējdarbībai Latvijā neesot nekāda atbalsta. Finanses uzņēmējdarbībai pieejamas arī, izmantojot publiskās un privātās partnerības (PPP) biedrības "Zied zeme" piedāvātos instrumentus, ar kuriem iepazīstināja vadītāja Linda Cīrule, piemēram, vietni www.projektubanka.lv, kurā interesenti var slēgt darījumus - pasūtīt sev vēlamo produktu, par to maksājot, un izgatavojot nepieciešamo, par to saņemot.

Rainim joprojām taisnība par pārmaiņu spēju un pastāvēšanu

Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs aktualizēja jautājumu, ka no triju veidu uzņēmējdarbības kompetencēm, pirmkārt, nepieciešamām uzņēmējiem - ideju ģeneratoriem un risku pārvaldītājiem, otrkārt, administratīvajiem vadītājiem un pārvaldītājiem ar plašām zināšanām par tirgu u.tml., un, treškārt, speciālistiem - reālo vērtību radītājiem ar savu darbu un lielākoties darba ņēmējiem, koncentrējamies uz darba ņēmēju virzienu. Taču Latvijas glābiņš nav darba ņēmēji, jo Latvijas ekonomika nebalstīsies uz lieliem uzņēmumiem. Viedajā specializācijā ir raksturīgi, to rāda Vācijas, Šveices un arī Latvijas pieredze, mazi nišas produktu uzņēmumi, nelielam cilvēku skaitam spējot ar ražojumiem apgādāt visu pasauli. Te nepietiek ar speciālista kā darba ņēmēja prasmēm, bet jābūt spējīgiem arī divos pirmajos līmeņos. Tas noteikti prasa pārmaiņas uzņēmējdarbības augstākajā izglītībā.

Par pārmaiņu sekmētāju noteikti var uzskatīt uzņēmēju pašiniciatīvu organizēties un grupēties biedrībās ne tikai savu interešu pārstāvniecībai, bet arī kopējai procesu labākai virzībai, konstruktīvākai sadarbībai ar pašvaldību. Turklāt, kā uzsvēra Ikšķiles novada uzņēmēju biedrības pārstāve un privātās PII "Ķiparu nams" vadītāja Sandra Reihmane, uzņēmēju kopienai būtiski ir ne tikai kaut ko prasīt, bet arī pašai piedāvāt, būt kā konsultatīviem partneriem, līdz pat līdzdalībai novada budžeta pieņemšanā. Ogres novada uzņēmēju biedrības vadītājs un SIA "Miandum" valdes loceklis Didzis Mizis uzņēmēju tēlaini salīdzināja ar speciālās vienības karavīru, kam jābūt apgādātam ar dažādiem rīkiem - gan pret dūrieniem mugurā, gan viņa rīcībā jābūt tālredzamības ierīcēm, lai laikus prognozētu nākotnes situāciju. Salaspils novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis skāra jautājumu, ka Pierīgas pašvaldības īsti nemaz nav motivētas domāt par uzņēmējdarbības attīstību, to ieņēmumus nodokļos ietekmē deklarēto iedzīvotāju skaits.

Ir pienācis īstais laiks izsvērt, kur katrs vēlas atrasties - komforta vai pārmaiņu zonā. Attīstībai un pastāvēšanai ilgtermiņā piemērotākā ir pārmaiņu zona, Raiņa pravietiskie vārdi, ka pastāvēs tas, kas mainīsies, joprojām ir aktuāli.

Dr. habil. oec. Baiba Rivža,
VPP EKOSOC-LV vadītāja, LZA akadēmiķe