IN MEMORIAM. Andris Rubenis

5-10-2017

Andris Rubenis
(08.04.1951 - 03.10.2017)

Latvijas Mākslas akadēmija paziņojusi, ka 3. oktobra naktī 66 gadu vecumā miris LZA korespondētājloceklis, ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Mākslas zinātnes nodaļas Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, filozofijas doktors un vairāku grāmatu par filozofiju, Eiropas kultūras vēsturi un mākslas vēsturi autors Andris Rubenis.

Andris Rubenis dzimis Rīgā, beidzis Rīgas 3. vidusskolu un ieguvis augstāko izglītību Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā un studējis aspirantūrā Maskavas Valsts Universitātes Filozofijas fakultātes ētikas katedrā. Kvalifikācijas celšanas nolūkā bieži stažējies ārvalstīs (dažādās Vācijas pilsētās un Krievijā). Mērķtiecīgi un nepārtraukti papildinot zināšanas viņš spēja radīt ievērojamu zinātnisko darbu klāstu savdabīgā jomā.

Andra Rubeņa pētnieciskā darbība bija pievērsta senatnes izpētei. Pirmās divas monogrāfijas "Fenomenoloģija" un "Protestantiskās neoortodoksijas pamatprincipu kritika" (krievu valodā) izdotas 1983. gadā, tām sekoja divas monogrāfijas 1989. gadā. 1993. gadā izdota pirmā vēstures pētījumiem veltītā grāmata - "Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā", kam 1994. gadā pievienojās vēl divas grāmatas: "Senās Grieķijas dzīve un kultūra" un "Cilvēks mītiskajā pasaules ainā". Turpmākie pētījumi vēl precīzāk veltīti cilvēcei svarīgu vērtību jautājumu izpētei, balstoties senatnē, bet sasaistē ar mūsdienām. Viņa grāmatas "Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika", "Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika", "Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās" - uzskatāms piemērs tam. Otrs pētījumu virziens ir bijis Eiropas kultūras un mākslas vēsture. To apliecina grāmatas "Senās Romas kultūra", "Viduslaiku kultūru Eiropā", "Renesanses Filozofiski Maģiskais Reālisms", "Absolūtisma un apgaismības laikmeta kultūra", "Baroks un klasicisms", "Mākslinieku cerību un domu pasaule renesanses laikmetā" un "Mākslas vēstures teorijas vēsture". Pētniecība  devusi labu pamatu pasniedzēja darbam Latvijas Mākslas akadēmijā vairāk nekā 40 gadu garumā.

Enciklopēdiskās kultūras un mākslas vēstures un filozofijas zināšanas deva iepēju daudz pamatotāk skaidrot mūsdienu norises un Andris Rubenis neatteica paust savu viedokli plašākai sabiedrībai. Viņam piemita lielisks stāstnieka talants, spēja aizraut un ieinteresēt gan studentus daudzās augstskolās, gan arī profesionāļus dažādās jomās un viņa publisko lekciju apmeklētājus. Piemēram, pavisam nesen, tikai pirms nepilna gada Satori aicināja sabiedrību uz Andra Rubeņa lekciju "Mīts senatnē un mūsdienās", kurā profesors un grāmatas "Cilvēks mītiskajā pasaules ainā" (1994) autors stāstīja par mītoloģiskajai pasaules ainai raksturīgo domāšanu un tās izpausmēm mūsdienās, atbildēja uz jautājumiem: vai cilvēks mūsdienās veido atšķirīgus priekšstatus par pasaules kārtību nekā tas bija senatnē? Kā un vai ir mainījies skatījums, ja salīdzinām "seno" un "mūsdienu" cilvēku? Senatnes mācības nesējs - tā varētu raksturot Andri Rubeni un šo jomu pēc viņa aiziešanas mūžībā būs grūti aizpildīt.

Latvijas Zinātņu akadēmija skumst par sava korespondētājlocekļa, izcila zinātnieka un pedagoga zaudējumu un izsaka visdziļāko līdzjūtību Andra Rubeņa ģimenei.

Sit tibi terra levis!

Raita Karnīte, LZA HSZN priekšsēdētāja

Powered by Elxis - Open Source CMS