Š.g. 21. septembrī notika Latvijas Zinātnieku savienības valdes sēde. Darba kārtībā: 1) iepazīšanās ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu tiesību piešķiršanas kārtības projektu;
2) Latvijas Zinātnieku savienības konference.

Par darba kārtības pirmo punktu un citiem Latvijas Zinātnes padomes sēdē skatītajiem jautājumiem ziņoja LZS pārstāve Latvijas Zinātnes padomē Ināra Bondare (LZP sēde notika tajā pašā 21. septembrī). LZP ekspertu tiesību piešķiršanas projekts ar nelieliem labojumiem tika pieņemts un nosūtīts uz Ministru kabinetu, lai apstiprināšanas gadījumā stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ilgākas diskusijas LZP sēdē izraisīja jautājums par fundamentālo un lietišķo pētījumu programmām jeb tā sauktajiem grantiem. Nav iespējams izstrādāt grantu nolikumu, jo Izglītības un zinātnes ministrija nevar noteikt prioritāros virzienus, kuros varēs pieteikt grantus. Tā kā nav stājusies spēkā nozaru klasifikācija, tad nav skaidrs, kādas nozares vispār klasificēsies, lai varētu izsludināt prioritāros virzienus.

Izmaiņas gaidāmas arī nozaru ekspertu komisiju darbībā - nevis tās izraudzīsies ārzemju ekspertus, bet būs īpaši koordinatori, kam tiks atvēlēti 5% no grantiem paredzētās naudas. Ja grantiem paredzēti 10 miljoni eiro, tad 5% no tiem tiks novirzīti koordinatoriem, kuri meklēs ārzemju ekspertus. Līdz ar to visi projekti būs jāiesniedz angļu valodā. Tā kā nedrīkst ignorēt valsts valodu, tad tas nozīmē, ka visi projekti jāraksta gan angļu, gan latviešu valodā. Runājot par termiņiem, tika izteiktas bažas, ka pieteikšanos uz fundamentālo un lietišķo pētījumu projektiem varētu izsludināt ne agrāk par nākamā gada beigām.

Par Valsts pētījumu programmām. Izglītības un zinātnes ministrija grib, lai tās finansētu nozaru ministrijas, kuras aizbildinās, ka tām nav tādas naudas. Nākamajā gadā tiks izsludināti tikai divi valsts pētījumu virzieni - enerģētika un letonika. Tas draud ar citu Latvijas zinātnes nozaru pilnīgu iznīcināšanu, tādēļ tika uzdots Inārai Bondarei sagatavot vēstuli, kuru Latvijas Zinātnieku savienība nosūtītu atbilstošajām instancēm un plašsaziņas līdzekļiem.

Tā kā LZS konferences datums ir atkarīgs no telpu pieejamības un tiks precizēts, tad galvenais jautājums, uz kuru LZS valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis saasināja klātesošo uzmanību, ir LZS darbības aktivizēšana, lai iesaistītu jaunus, iniciatīvas bagātus biedrus. Labs piemērs ar savām aktivitātēm ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, kura ir arī LZS kolektīvais biedrs un būtu ciešāk piesaistāma dažādu LZS pasākumu plānošanā un organizēšanā. Tas tika uzdots Uldim Grāvītim. Savukārt visiem LZS valdes locekļiem tika uzdots gādāt par LZS konferences saistošo un izglītojošo daļu, lai tā nepaliktu tikai pārskata un vēlēšanu sapulces līmenī. (I. Šmelds, piemēram, piedāvāja sagatavot prezentāciju par Latvijas mākslīgā Zemes pavadoņa palaišanu.)

Z.K.