LZA īsteno locekļu kandidāti

5-10-2017

Maija Burima - dz. 10.03.1971. Dr.philol. (2002). LZA kor.loc. (2012). DU Latviešu literatūras un kultūras katedras profesore, Humanitārās fakultātes dekāne, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece.

Kanons un perifērija latviešu literatūrā: izpētes aspekti. Literatūrzinātne ir humanitāro zinātņu joma, kas mūsdienās pēta tekstos ietvertās identitātes un sociālās vēstures izpausmes. Latviešu literatūrzinātnieku uzmanības lokā ir latviešu literatūras procesu sistematizācija no tematiskā, žanriskā un valodas aspekta. Jēdziens "literārais kanons" pasaules literatūras apritē attiecas uz literatūras klasifikāciju. Tas izmantots, lai apzīmētu literāro darbu kopu, kas uzskatīta par nozīmīgāko noteiktā laikā un vietā, kā arī, lai pozicionētu citu darbu perifēro statusu attiecībā pret kanonu estētiskā vai ideoloģiskā ziņā. Latvija ir valsts ar institucionalizētu kultūras kanonu. Tajā apkopoti izcilākie Latvijas māk­slas darbi un kultūras vērtības, arī literatūras nozarē. Literatūru ietekmē rakstnieku pieredze un lasītāju viedokļi, tāpēc kanons ir mainīgs lielums. Latviešu literatūrzinātnieku pētījumi liecina, ka latviešu literatūras kanons pakārtots izpratnei par nāciju un tās identitāti. Kanonu veido ne tikai hrestomatizēts skatījums uz literatūras procesiem, bet arī lasītāju un ekspertu vidū atzīti teksti ar nacionālās identitātes iezīmēm.

Mūsdienu literatūrzinātnes aktualitāte ir kanonā iekļautās literatūras interpretācija starpdisciplinārā perspektīvā ar kultūras teoriju un kultūrkritisko prakšu izmantojumu, kas ir VPP "Letonika" projekta "Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūsdienu prakse" uzdevums. Tā ietvaros M. Burimas sastādītā kolektīvā monogrāfija "Aspazija - Rainis. Dzīvā dzīve" (2017) prezentē abu rakstnieku tekstu izpēti dramaturģijā, filozofijā, lingvistiskā, vēsturiskajos procesos un reģionālā diskursā. Grāmatas novitāti nosaka tajā iekļautie cittautu literatūrzinātnieku pētījumi, kas pievēršas Aspazijas un Raiņa atpzīstamībai ārpus Latvijas (Lietuvā, Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Krievijā). Savukārt M. Burimas sastādītā kolektīvā monogrāfija "Gals un sākums: 21. gadsimta sākuma skats" (2017) ir t.s. gadījuma studiju (case studies) piemērs. Lai atklātu autora un teksta sazobi ar laikmetu, Raiņa krājuma interpretācijas iegūtas ar ainavu skolas un fenomenoloģisko pieeju. 2011. g. monogrāfijā: M. Burima. "Modernisma koncepti 20. gs. sākuma latviešu literatūrā" iztirzāts jautājums par 19.-20. gs. mijas kompleksajām ekonomiskajām, sociālajām un kultūras pārmaiņām Latvijas teritorijā jeb modernitāti un tās noteikto modernisma tekstu jaunradi. Analīzei izvēlēti perifērie jeb t.s. "otrās rindas" literāti, kuru nozīme padomju laikā apzināti tikusi mazināta, sagrozīta vai "dzēsta" no kultūras atmiņas (J. Akuraters, A. Austriņš, A. Saulietis, V. Eglītis, V. Dambergs u.c.). Sagatavošanā ir M. Burimas monogrāfija "Modernitāte 19. gs. b. - 20. gs. s. latviešu literatūrā" par 19.-20. gs. mijas pārbīdēm latviešu pašidentifikācijas procesos, ko iespaido sociopolitiskais konteksts un ekonomiskā situācija. Aspazijas, R. Blaumaņa, A. Upīša u.c. kanonisku latviešu autoru teksti reflektē par jaunas pieredzes un zināšanu ienākšanu indivīdam būtiskās dzīves jomās.

Nacionālās identitātes aspektu salīdzināmā izpēte noris arī DU "Latvijas studiju centrā". Tā izveidi 2016. gadā iniciējusi centra vadītāja M. Burima. Centra misija - pētīt Latvijas kultūru un latvisko identitāti, veicināt tās atpazīstamību reģiona, valsts un starptautiskā mērogā, sadarboties ar sabiedrību, sniedzot tai nepieciešamās zināšanas par latvistiku (izveidots e-muzejs "Vitamemoriae" ar mutvārdu vēstures tekstiem - indivīdu liecībām par kolektīvo vēsturi, rakstnieku arhivālijām, u.c. instrumenti).

Kanons netieši iekļauj arī ārpus kanona vai "citādības" un "perifērijas" kategorijas. Par "perifēriju" literatūrzinātnē apzīmē mazāk pazīstamus fenomenus, kam nepieciešama pārkodēšana un jauni lasījumi, piemēram, latgaliešu, līvu, Latvijas krievu autoru literatūra, mazāk pazīstami latviešu autori ārpus "centra" (diasporā, Latvijas novados ārpus galvaspilsētas). Ar kultūrkritisko metodi literatūrā tiek pētīts koncepts "robeža", kas tiek attiecināts uz tradicionālo pretstatu satuvinājumu vai hierarhijas nojaukšanu kultūras un literatūras sistematizācijā. Šos jautājumus skar izdevums, kas veltīts par "Latgales Misiņu" dēvētajam grāmatniekam Steponam Seiļam: "Stepons Seiļs. Dienasgrāmatas 1924-1979" (2016), zinātnisko rakstu krājumi "Robeža un diaspora literatūrā" (2015, 2016, 2017) un topošā DU pētnieku 9 monogrāfiju sērija, kuras ietvaros sagatavots M. Burimas inovatīvais pētījums žanroloģijā "Hibriditāte jaunākajā latviešu literatūrā" (2017). Latviešu autoru hibrīdteksti piedāvā tādus žanra apzīmējumus kā minimas, dzejoļi ar gariem virsrakstiem, dokumentālā dzeja, sviest­roka mikroromāns, īsromāns, globālais trilleris u.c. Radot hibrīdtekstus, tiek izjauktas iepriekš kanonizētu žanru robežas, uzplaukst eksperimenti, sajaucas elitārā un masu kultūra. Sociālās vēstures diskursā M. Burima pievērsusies publicistikas izpētei un veic latviešu ceļojumu apraksta žanra sistematizāciju.

Salīdzināmie literatūras pētījumi Latvijā iekonturē mūsu literatūru plašākos pasaules kontekstos. To uzmanības lokā ir literāro ietekmju un aizguvumu apzināšana, tipoloģijas studijas un tulkojumu komunikācija. Uz salīdzinājumu fona izkristalizējas latviešu literatūras specifiskā identitāte. Sistemātiski veicot pētniecību Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas rokrakstu fondos un attīstot DU koordinētā tīklojuma "Nordic-Baltic Network in Comparative Cultural Studies" (2005) pētījumus, M. Burima apzina latviešu un Ziemeļvalstu literāro kontaktu vēsturi. M. Burimas monogrāfija "Ibsens Latvijā" (2007) apkopo norvēģu dramaturga H. Ibsena rezonansi Latvijā, sastatot to ar Latvijas sociālās vēstures norisēm. M. Burima pēta norvēģu rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta K. Hamsuna literāro mantojumu Latvijā (vairāk nekā 30 publ.), darbojas starptautiskajā organizācijā "Hamsun-Selskapet". Regulāra Latvijas un cittautu literatūrzinātnieku sadarbība notiek ar starptautiskā sadarbības tīklojuma "Small/Minor Literatures & Cultures" starpniecību, kurā M. Burima prezentē pētījumus par latviešu literatūru salīdzināmā skatījumā. M. Burima ir Web of Science, Thomson Reuters datu bāzē iekļautā zinātnisko rakstu krājuma "Comparative Studies" (izdevējs - DU) redaktore.

M. Burimas publicētie darbi (2000-2017): vairāk nekā 196 zinātniskās publikācijas, tai skaitā: 2 zinātniskās monogrāfijas, sastādītas 4 kolektīvās monogrāfijas, 92 publikācijas vispāratzītos starptautiski citējamos zinātniskos žurnālos un starptautisko zinātnisko konferenču rakstu krājumos, 18 starptautisku zinātnisko konferenču tēzes, 44 publikācijas Latvijas zinātniskajos žurnālos un kolektīvajās monogrāfijās, 14 publikācijas citos zinātniskos žurnālos, 4 recenzijas, 7 populārzinātniskas u.c. publikācijas.


Ausma Cimdiņa - dz. 30.09.1950. Dr. philol. (1992), LZA korespondētājlocekle (2003), Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore literatūrzinātnē (no 2003), LU vadošā pētniece (2012).

A. Cimdiņa beigusi Jaunpiebalgas vidusskolu (1969), studējusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē un pēc tās absolvēšanas (1974) visu savu turpmāko darba dzīvi saistījusi ar Latvijas Universitāti. Līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu, A. Cimdiņa aktīvi izmanojusi līdz tam nebijušas iespējas iegūt stipendijas pētniecības un studiju darbam ārzemēs (The Nordic Council Fellowship (University of Oslo,1993); Swedish Royal Academy Fellowship (University of Stockholm, 1994); Latvian Academic Organization in Sweden Fellowship for Latvian Exile Literature Studies in Sweden (1994); TEMPUS Individual Mobility Grant (University of Stockholm, 1995); Soros Foundation Fellowship for Gender Studies (Central European University in Budapest, 1996); TEMPUS Individual Mobility Grant (University of Utrecht, 1999)), apgūstot mūsdienu modernās literatūrzinātnes pētījumu teorētiski metodoloģisko bāzi un Rietumu akadēmiskās kultūras pieredzi. Līdzās nacionālas nozīmes pētījumiem latviešu rakstniecības vēsturē, starptautisko kontaktu izmantošana un Latvijas nacionālās zinātnes iesaiste starptautiskā apritē ir viens no galvenajiem A. Cimdiņas akadēmiskās darbības virzieniem arī vēlākajos gados, aktīvi iesaistoties Eiropas Tematisko tīklu un Ietvara Programmu projektu izstrādē un koordinācijā.

Zinātniski pētnieciskā darba virzieni: mūsdienu literatūras un kultūras teorija un pētījumu metodoloģija, latviešu literatūras vēsture (pamattekstu pētījumi), literatūra un nacionālā kultūridentitāte, kultūra un vara, receptīvā estētika.

Organizatoriskais darbs: LU Filoloģijas fakultātes Baltistikas nodaļas (bij. Baltu filoloģijas nod.) vadītāja (2004-2007), LU Filoloģijas fakultātes dekāne (2007-2009), LU Humanitāro zinātņu fakultātes dekāna p.i. (vadot Filoloģijas fakultātes un Moderno valodu fakultātes reorganizāciju par Humanitāro zinātņu fakultāti, 2009-2010), LU Senāta locekle (2005-2010), LU Senāta priekšēdētāja vietniece un LU Satversmes sapulces priekšēdētāja vietniece (2007-2010), LU Doktora studiju programmu direktoru padomes priekšēdētāja (2004-2014), LU Promocijas padomes Literatūrzinātnē, folkloristikā un mākslas zinātnē priekšsēdētāja (no 2008), pētījumu centra "Feministica Lettica" vadītāja (no 1998).

Publikācijas: 130 zinātniskas publikācijas (no tām 70 raksti starptautiski recenzētos zinātniskos izdevumos un konferenču referātu pilnie teksti), 2 monogrāfijas, 1 kolektīva monogrāfija, 12 zinātnisku rakstu krājumu sast. , zinātn. redakt. un līdzautore, 1 enciklopēdijas sast. un zināt. redakt., 1 terminoloģijas vārdnīcas sast. un zinātn. redakt. (līdzaut. ar N. Šromu). Kopskaitā vairāk nekā 200 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas (latviešu, angļu, vācu, krievu, zviedru, spāņu, lietuviešu un igauņu valodā), tuvāk skat.: Ausma Cimdiņa. Biobibliogrāfija (2010, LU Akadēmiskais apgāds, 185 lpp.)

Latvijas valsts finansētie zinātniskie projekti: VPP "Nacionālā identitāte" un VPP "Letonika" apakšprojektu "Kultūra un vara: mijiedarbes latviešu valodā, literatūrā un folklorā" (2005-2009) un "Latviešu pamattekstu pētījumi" (2010-2017) izstrāde un vadība. LZP projektu "Latviešu literatūra un mūsdienu literatūrteorētiskās koncepcijas: feminisma diskurss" (1999-2003); "Sieviete mūsdienu latviešu rakstniecībā un humanitārajās zinātnēs" (2004-2008); "Feminisma pretrunas Latvijā: kultūra un varas spēles" (2013-2016) izstrāde un vadība.

Līdzdalība Eiropas Tematiskajos tīklos un Ietvara Programmās: The 5th Framework Programme project "Enlargement, Gender and Governance: The Civic and Political Participation of Women in EU Candidate Countries" (EGG, Belfast Univ., UK, 2003-2006); The SOCRATES/CLIOH network "Creating Links and Overviews to Enhance Historical Perspective in European Culture" (Univ. of Pisa, Italy, 2000-2008); The EUA project "Structure and Organization of Doctoral Programmes" (Pierre & Marie Curie Univ., France 2004-2005); The 6th Framework Network of Excellence "Creating Links and Innovative Overviews for a New History Research Agenda for a Growing Europe and its Citizens, TWG Power and Culture" (CLIOHRESnet, Univ. of Pisa, Italy, 2005-2009); The EEA Grants and Norway Grants project "Gender, Power and Culture: Diversity and Interactions in Latvia and Norway" (Univ. of Oslo, 2015- 2017); European Commission Directory "Scientific Culture and Gender questions: Histories and Identities Articulating National and European identities" (eksperts, 2007), The European Commission Work Group "Women and Science/Gender in Science and Innovation" (eksperts, 2007-2015).

Zinātniski pedagoģiskais darbs: 9 aizstāvētu promocijas darbu filoloģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai vadība; 5 promocijas darbi izstrādes procesā. LU docētie studiju kursi "Aktuā­las problēmas latviešu literatūrzinātnē", "Literatūras kritika: teorija un prakse", "Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss"; "Ievads literatūras kritikā", "Latviešu literatūras vēsture,1945- 2000".

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, virsnieka pakāpe (2012), LR Ministru Kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu izglītībā un pētnieciskās darbības attīstībā, kā arī par veikumu augstākās izglītības organizatoriskajā darbā (2010), Rīgas domes un LZA balva zinātnē (2014), LZA Atzinības raksts par aktīvu piedalīšanos valsts prioritārās pētījumu programmas "Letonika" izpildē un ideju popularizācijā (2010), LU Rektora Atzinības raksts par godprātīgu darbu un sekmīgu Humanitāro zinātņu fakultātes reorganizācijas vadīšanu, profesionālismu un kompetenci, pildot LU Senāta priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (2010), LU Gada balva zinātnē par oriģinālu pētījumu rezultātiem (2009), LZA Viļa Plūdoņa balva latviešu literatūrzinātnē (2007).


Tālis Juhna - dz. 22.01.1972.g., Dr.sc.ing. (2002). RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras profesors, RTU Būvzinātnes centra Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs, RTU Zinātņu prorektors, LZA korespondētājloceklis (2011), Latvijas Zinātnes padomes (LZP) priekšsēdētajā vietnieks, LZP eksperts (Būvzinātne, Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmas) un Inženierzinātnes un datorzinātnes komisijas loceklis.

Pēc doktora grāda iegūšanas Zviedrijā Tālis Juhna atgriezās Latvijā, kur RTU izveidoja Ūdens pētniecības laboratoriju, kas pašlaik ir viena no vadošajām (pēc publikāciju un pētniecisko projektu skaita) savā jomā Baltijas jūras reģionā. T. Juhna uzsāka jaunu virzienu Latvijā, pētot bioloģiskos un ķīmiskos procesus dzeramā ūdens apgādes sistēmās. Izskaidroti vairāki faktori, kas noved pie ūdens kvalitātes pasliktināšanās ūdens sadales tīklā, piemēram, par fosfora un hlora ietekmi uz mikroorganismu vairošanos. Izmantojot molekulārās metodes, ir iegūts padziļināts priekšstats par patogēno mikroorganismu nonākšanas riskiem dzeramajā ūdenī. Izstrādātas vairākas ūdens un notekūdens sistēmu attīrīšanas tehnoloģijas (piem., farmācijas notekūdens attīrīšana ar sēnēm; ar pesticīdiem piesārņotu cauruļvadu sanācijas metode), daudzas no tām ir veiksmīgi ieviestas Latvijā un ārzemēs. Izveidots zinātņu ietilpīgs jaunuzņēmums, kurš ražos inovatīvas pārtikas kvalitātes kontroles tehnoloģijas.

T. Juhnas laboratorija strādā pie daudziem starptautiskiem pētniecības projektiem, kurus finansē no Eiropas ietvara programmām (FP5, FP6, FP7, H2020 u.c.), kā arī no privātiem fondiem. Pēdējā laikā tiek realizēti projekti par ūdens kvalitāti ar jaunattīstības valstīm (piem., Indiju). T. Juhna regulāri sadarbojās ar Latvijas industriju par dzeramā ūdens un notekūdens sistēmu apsaimniekošanas jautājumiem. Tiek veikti līgumpētījumi, konsultācijas un jaunu tehnoloģiju ieviešanas aktivitātes. T. Juhna aktīvi strādā pie tehnoloģijas pārneses sistēmas no zinātnes uz ražošanu izveidi Latvijā. Piedalījies zinātnes ietilpīgu biznesa inkubatoru (piem., Zaļais inkubators) un prototipēšanas laboratoriju (piem., RTU Dizaina fabrika) izveidē vai vadīšanā.

Zinātniskā kvalifikācija: Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.), 2002. gads, Lulea Universitāte (Zviedrija), KTH, Maģistra grāds Vides inženierijā (Zviedrija).

Zinātnisko pētījumu virzieni: ūdens tehnoloģijas, molekulārās metodes, biotehnoloģija dzeramā ūdens kvalitāte, mikroorganismu augšanas kontroles iespējas dabas ūdeņos, patogēno mikroorganismu uzvedība ūdensapgādes sistēmu bioplēvēs, dabas ūdeņu attīrīšana no grūti noārdāmām organiskām vielām, ražošanas notekūdeņu attīrīšana.

Publicētie darbi: kopējais skaits - vairāk nekā 100, t.sk. 35 publikācijas starptautiskos citējamos žurnālos (H-indekss 9), 22 raksti recenzētos izdevumos, 4 zinātniskās monogrāfijas, 2 nodaļas 2 grāmatās, 2 mācību grāmatas. Latvijas patentu pieteikumi (3). Eiropas patentu pieteikumi (2).

Pedagoģiskais darbs: 10 doktoranti (5 ieguvuši doktora grādu); 16 docēti studiju kursi, 10 izstrādāti studiju kursi.

Zinātniskie projekti: dalība vairāk nekā 20 starptautiskos projektos, 6 Latvijas projektos.

Organizatoriskais darbs: Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības, komisijas loceklis, promocijas padomes P-12 - "Siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmas" apakšnozarē loceklis. Dalība zinātnisko žurnālu redkolēģijās - "Drinking Water Engineering and Science" (DWES) redkolēģijas loceklis (SNIP 1.105), "Journal of Water Security" galvenais redaktors. Dalība < 10 komisijās.

Atzinības: 2016. gadā Pasaules kultūras padomes (World Culture Council - WCC) balva par sasniegumiem zinātnē; 2014. gadā ITERA Latvija gada balva; 2006. gadā RTU Jaunais zinātnieks; 2004. gadā LIF mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" Latvijas Gāze balva.


Sandra Lejniece - dz. 23.11.1963. Dr.med. (1998). LZA kor.loc. (2013). RSU profesore, doktora studiju programmas "Medicīna" vadītāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja.

Prognostiskie un riska faktori hematoloģisko slimību gadījumos. Prognostisko un riska faktoru analīze ir aktuāla gan onkoloģisko hematoloģisko, gan labdabīgo slimību gadījumos. Asinsrades sistēmas un limfomu gadījumos ir svarīgi zināt pacienta riska grupu jau pirms terapijas, lai visprecīzāk izvēlētos terapiju.

Diemžēl ir pacienti, kuriem rezistence pret terapiju veidojas slimības gaitā, tādēļ tiek meklēti marķieri un pazīmes, kas to varētu prognozēt. Hematoloģisko slimību gadījumos vienmēr svarīgi zināt, vai klīnisko pētījumu datus var pilnībā attiecināt uz populācijas jeb "reālās dzīves" datiem, līdz ar to šobrīd ir aktuāli dažādi slimību reģistri, kas iekļauj daudzas valstis.

Galvenie zinātniskās darbības virzieni: vīrusinfekciju saistība ar hematoloģiskajām slimībām, komplikāciju attīstības riski; prognostiskie un riska faktori onkohematoloģisko slimību (hroniskas mieloleikozes, hroniskas limfoleikozes, mielomas slimības) gadījumos; hemofilija; dzelzs deficīta anēmijas rašanās riska faktori.

Sadarbībā ar RSU A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūtu veikti daudzi pētījumi par vīrusinfekcijām hematoloģisko slimību gadījumos. Pētījumi saistīti ar cilvēka četru retrovīrusu - HHV-8 un HTLV-I, HHV-6 un HHV-7 - imūnsupresīviem slimniekiem un pēc autologām perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācijām. Pētījumi par vīrusu aktivācijas pēc cilmes šūnu transplantācijas un komplikāciju attīstības risku šobrīd turpinās.

Pirmā autologā perifērisko asiņu cilmes šūnu transplantācija Latvijā tika veikta 2001. gadā, bet pirmā allogēnā - 2006. gadā. Līdz tam bija nepieciešams izveidot un reģistrēt 11 medicīniskās tehnoloģijas. Līdz šim kopā veiktas 192 autologas un 37 allogēnas transplantācijas, biežākās indikācijas autologai cilmes šūnu transplantācijai ir Hodžkina slimība. 2006. gadā jaunās tehnoloģijas ieviešanai LZA piešķīra gada nomināciju "Latvijas zinātnes sasniegums". Nodaļā tiek veikti pētījumi par vīrusu aktivāciju transplantācijas procedūrā. Pētījumi par beta-herpes vīrusu reaktivāciju, neitropēniju, imūnsupresijas pakāpi un komplikācijām pēc cilmes šūnu transplantācijas pierādīja, ka 27,3% novēroja  komplikācijas, īpaši HHV-6 un HHV-7 reaktivāciju. Reaktivācijas kinētika liecina, ka HHV-7 ir kofaktors HHV-6 reaktivācijai, bet savukārt abi HHV-6 un HHV-7 ir kofaktori CMV reaktivācijai.

RAKUS Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnika ir piedalījusies CELSG CML11 pētījumā par hroniskas mieloleikozes ārstēšanu ar augstu devu vai standarta devu indukciju, kas turpināta ar standarta Imatinib devu. Tika pierādīts, ka lielākas devas dod labākus rezultātus pēc 3 un 6 mēnešiem, taču pēc 24 mēnešiem nav atšķirību starp abām grupām ne pilnas citoģenētiskas, ne lielās molekulārās remisijas aspektā. Nozīmīga ir arī dalība EUTOS (The European Treatment and Outcome Study population-based registry), kas sevī apvieno 20 Eiropas valstis. Šobrīd ir publicēti dati par 2904 slimniekiem, kas tika novēroti vidēji 29 mēnešus, 80% kā pirmo līniju saņēma Imatinib, 17% - otrās līnijas TKI, Pēc 12 mēnešiem CCyR - 57%, MMR - 41%, kopējā dzīvildze atšķīrās riska grupās. Pētījuma secinājums ir - atbilde uz TKI populācijā atbilst klīniskajos pētījumos sasniegtajiem.

Hroniska limfoleikoze prognostisko marķieru pētījums ietvēra sēruma timidīna kināzes (TK), zeta-asociēto olbaltumu ar 70kDa mol. (ZAP-70) un CD38 līmeņa noteikšanu. Tika pierādīts, ka TK līmenis ievērojami lielāks ātri progresējošo slimnieku grupai, ka ir korelācija starp CD38 un TK, kā arī starp TK un slimības stadiju. Ir publicēts arī rets gadījums par progresīvas multifokālas encefalopātijas saistību ar JC poliomavīrusu hroniskas lifoleikozes slimniekam.

Šobrīd notiek pētījums par mielomas šūnu (plazmocītu) infiltrācijas veidu un procentuālo daudzumu kaulu smadzenēs, šūnu citoloģisko īpatnību un histoķīmiski noteikto aberanto un onkogēno marķieru ekspresiju mielomas šūnās: CD20, LCA(CD45), Ki-67, BCL2, p53, CyclinD1, p21 saistību ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem. Pētījums par mielomas slimnieku kaulu metabolisma bioķīmisko marķieri: β-CTX (pirmā tipa kologēna karboksi-termināla šķērssaites telopeptīds), bALP (sārmainās fosfatāzes kaulu frakcija), PTHrP (paratireoīdam hormonam līdzīgais proteīns), pierādīja, ka β-CTX statistiski ticami korelēja ar kaulu bojājuma pakāpi un palielinājās, ja nebija atbildes uz ķīmijterapiju. bALP saistība ar mielomas slimībai tipisko kaulu bojājumu netika atrasta. Secinājums - β-CTX ir kaulu bojājuma rādītājs MM; var izmatot terapijas efektivitātes kontrolei.

Hematoloģijas klīnika piedalās arī starptautiskos reģistros saistībā ar hemofiliju: pasaules Hemofilijas B ārstēšanas reģistrā un EUHASS (European Haemophilia Safety Surveillance) reģistrā, kas apvieno 30 Eiropas valstis. Ticis izstrādāts arī pētījums par vīrushepatītu C hemofilijas slimniekiem, kas pierādīja, ka dabīga izārstēšanās no HCV ir bieža hemofilijas slimniekiem un šajos gadījumos ir korelācija ar HLA allēli DRB1*07. Klīnikā sekmīgi veikti trīs klīniskie pētījumi par turoctocog alfa farmakokinētiku, drošību un inhibitoru veidošanās risku pacientiem ar hemofiliju A.


Vjačeslavs Kaščejevs - dz. 16.03.1978. PhD mezoskopiskajā fizikā (2006) Telavivas Universitātē, Izraēlā. Pēcdoktorantūras pētnieks (2006-2007) Benguriona Universitātē, Izraēlā. LU Fizikas un matemātikas fakultātes (FMF) asociētais profesors un vadošais pētnieks (2013), nanoelektronikas teorijas grupas vadītājs. LZA kor. loc. (2013).

Savu virzienu pētniecībā V. Kaščejevs sācis attīstīt, atgriežoties Latvijā 2007. gadā, veiksmīgi izskaidrojot Kembridžas universitātē novērotās kvantu sūkņu anomālijas (LZA atzinība 2008), un kopā ar Vācijas Nacionālā metroloģijas institūta pētniekiem atklājot principiāli jaunu vienelektrona avotu veidu. 2010. gadā publicētā V. Kaščejeva "universālā sabrukuma kaskāžu teorija" ļāvusi veikt kvalitatīvu lēcienu visaugstākās precizitātes strāvas etalonu attīstībā. Par to ir tapusi virkne augsta ranga kopīgu publikāciju ar Vācijas un Lielbritānijas metroloģijas laboratorijām, bet LU nanoelektronikas teorijas grupa guvusi starptautisku atpazīstamību un uzaicinājumus Eiropas ietvarprogrammas izcilības sadaļas konsorcijos (realizēti divi projekti 2013-2016, jauns Horizon 2020 pieteikums otrās kārtas izvērtēšanā). Pēc žurnāla "Reports on Progress in Physics" uzaicinājuma tapis pārskata raksts par kvantu sūkņu tehnoloģiju (2015). Tālākā šī virziena attīstība ir saistīta ar kvantu sūkņu kā lāzeru elektroniskā analoga izmantošanu jūtīgo mērierīču radīšanai. Pirmais nozīmīgais sasniegums ir elektronu pāru skaldīšanas eksperimenta kvantu interpretācija (publikācija žurnālā "Nature Nanotechnology " un LZA atzinība 2014). Cietvielu kvantu optikas teorijā V. Kaščejevs ir viens no pasaules līmeņa ekspertiem, ar kopīgām publikācijām un projektiem ar teorētiķiem no Lundas Zviedrijā, Berlīnes Vācijā un nanoelektronikas, t.sk. industriālās, laboratorijām Hannoverē un Braunšveigā Vācijā, Grenoblē Francijā, Kembridžā un Tedingtonā Lielbritānijā. Nanoelektronikas teorijas grupā stažējušies studenti turpina studijas doktorantūrā gan LU (J. Kločans, A. Katkevičs), gan ārzemēs (A. Sorokins, E. Locāne, A. Svilāns).

Publikācijas: vairāk nekā 37 publikācijas Web of Science datubāzē, citētas vairāk nekā 770 reizes, H-indekss 15. Darbi vadošajos fizikas un nanotehnoloģiju žurnālos pēdējo 6 gadu laikā: 2 - "Physical Review Letters " (IF=8), 1 - "Nature Nanotechnology " (IF=38), 1 - "Reports on Progress in Physics" (IF=13).

Organizatoriskais un sabiedriskais darbs: LZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas padomes loceklis (2016), Izglītības un zinātnes ministra ārštata padomnieks augstākās izglītības un zinātnes jautājumos (2015-2016), LZP eksperts cietvielu un teorētiskajā fizikā, LU FMF doktorantūras skolas padomes priekšsēdētājs (kopš 2011), LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra padomes priekšsēdētājs (kopš 2016).

Zinātnes popularizēšana: V. Kaščejevs regulāri piedalās populārzinātniskos raidījumos Latvijas Radio un televīzijā, lasa publiskas lekcijas un sniedz izglītojošas intervijas avīzēm un ziņu portāliem. Kopš 2010. gada katru gadu lasa lekcijas olimpiāžu uzvarētāju nometnē "Alfa", ir viens no LU FMF Jauno fiziķu skolas dibinātājiem un tās regulārs lektors. 2008. gadā iniciējis un vada fizikas olimpiāžu uzdevumu sagatavošanu LU, tādējādi ienesot zinātniski aktuālu tematiku skolā. Iniciējis un sadarbībā ar LU IT un IZM VISC veiksmīgi realizējis pāreju uz mācību priekšmetu olimpiādēm tiešsaistes formā. 2017. gadā vadījis astoņus populārzinātniskus raidījumus sākumskolas vecuma bērniem Latvijas Televīzijā ("Oskara Laboratorija" un "Лаборатория чудес").

Atzinības: Pasaules Ekonomiskā Foruma balva "Young Scientist 2013" par kvantu punktu teoriju jauna strāvas etalona radīšanai un tehnoloģiju attīstībai, viens no pieciem nozīmīgākajiem teorētiskās zinātnes sasniegumiem Latvijā (2008, 2011, 2012 un 2014, LZA); gada eksakto zinātņu pasniedzējs (2011, LU Studentu padome); 8 Ministru kabineta apbalvojumi par darbu ar talantīgajiem skolēniem (2010-2017), fonda "Viegli" apbalvojums "Laiks Ziedonim" zinātnes nominācijā (2013).

Powered by Elxis - Open Source CMS