Pārdomas par paziņojumā "Jauno zinātnieku komentārs par iespējamo "zinātnes finansējuma pārtraukumu" jeb solis pretim gaišākai nākotnei"* pausto viedokli

20. septembrī notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Zinātņu akadēmija un Valsts Zinātnisko institūtu asociācija vērsa deputātu un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdņu uzmanību uz to, ka pēc Latvijas Statistikas pārvaldes datiem divu pēdējo gadu laikā (2015, 2016) Latvijā:

• ir notikusi strauja zinātnieku skaita samazināšanās zinātnes, pētniecības un inovāciju (Z&P) jomā (par 16%),
• ir vērojams privātā sektora investīciju kritums Z&P (par 47%)
• ir noticis kopējo investīciju Z&P samazinājums procentuāli pret IKP ( par 35%)
• ir būtiski palielinājusies atpalicība no plānotā investīciju apjoma Z&P pret IKP (par 60%)

Tā kā 2017. gadā nav ieplānots būtisks valsts budžeta atbalsta palielinājums publiskā sektora zinātnei, pētniecībai un inovācijai, tad ir iespējams, ka Latvija ES šobrīd jau ir ierindojusies pēdējā vietā starp ES dalībvalstīm Z&P+I finansējuma attiecībā pret IKP (0,44% no IKP 2016. gadā). Šāda Z&P finansēšanas politika nopietni apdraud Latvijas ilgtspējīgu attīstību kopumā un zinātnes konkurētspēju - it īpaši.

Pēdējos divos gados IZM īstenotā politika jau ir novedusi pie 596 zinātnieku aiziešanas no zinātnes un pētniecības Latvijā (salīdziniet šos zaudējumus ar IZM ieceri ERAF 1.1.1.2. pasākuma finansējuma ietvaros par 60 miljoniem EUR 7 gadu laikā radīt jaunas darba vietas kopumā 384 jaunajiem zinātniekiem!).

Šie negatīvie procesi Z&P+I Latvijā lielā mērā ir sekas tam, ka netika veiktas nepieciešamās darbības, lai novērstu finansējuma pārrāvumu Z&P+I Latvijā, kuru izraisīja novēlota 2014.-2020. gada plānošanas perioda programmu atvēršana. Tāpat netika nodrošināta IZM iniciētās VPP programmu skaita palielināšanas rezultātā pieaugušo izdevumu segšanai nepieciešamo līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta.

Tā vietā 2017. gadā finansējuma trūkuma dēļ pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē publiskā sektora zinātniekiem tika liegta iespēju pieteikt individuālos Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus Latvijā, jo IZM tam nepieciešamo finansējumu novirzīja VPP finansējuma iztrūkuma segšanai.

Šāda IZM veiktā Z&P+I finansēšanas modeļa īstenošana īpaši skāra zinātniekus, kas bija uzvarējuši iepriekšējā perioda uz izcilību vērstajos un starptautisku ekspertu vērtētajos Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (turpmāk - LZP granti) konkursos. Šīs "reformas" rezultātā bez darba palika vairāk nekā 200 zinātnieki (PLE), kas bija iesaistīti 65 pētījumu projektos ar kopējo finansējumu 3 192 765 EUR.

2017. gada 7. septembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts IZM izstrādātais Ministru kabineta noteikumu (turpmāk - MK noteikumi) projekts "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība" (VSS-924), kas ir izraisījis visai pretrunīgu reakciju zinātniskās sabiedrības vidē. Tas ir tāpēc, ka MK noteikumos ir atspoguļota IZM iecere 2018. gadā veikt kārtējo zinātnes un pētniecības finansēšanas modeļa maiņu, to iepriekš rūpīgi neizdiskutējot zinātniskajā sabiedrībā un nenodrošinoties ar šādai reformai nepieciešamā finansējuma pieejamību un tam nepieciešamo ieviešanas laiku.

Problēmas būtība ir tāda, ka 2017. gadā beidzās zinātnei un pētniecībai izvirzīto stratēģisko virzienu darbības termiņš, bet jauni nav noteikti, jo IZM tādus kārtējo reizi nav savlaicīgi izvirzījusi un nav savlaicīgi organizējusi to vispusīgu apspriešanu zinātniskajā sabiedrībā un ministrijās.

Tā kā, atbilstoši likumam, Valsts pētījumu programmas un arī LZP granti tiek izsludināti un konkursa kārtībā tiek piešķirti tikai pētījumiem valsts noteiktajos prioritārajos virzienos, tad jebkāda veida valsts budžeta finansējuma atvēršana zinātniskajiem un pētnieciskajiem projektiem 2018. gada 1. janvārī ir apdraudēta.

Neskatoties uz to, MK noteikumu projektā paredzēts 2018. gadā uzsākt zinātnes finansēšanas modeļa reformu. Lai šo reformu finansētu, tiek plānots 2018. gadā pilna apjoma finansējumu patreizējām 14 VPP programmām vairs nepiešķirt, tām paredzot vien iepriekšējā perioda neizmaksāto finansējumu apmēram 400 tūkstoši EUR apmērā.

VPP programmām nepiešķirtos līdzekļus IZM ir iecerējusi pārvirzīt Latvijas Zinātnes padomes pārvaldītajiem LZP grantiem, paralēli veidojot divas jaunas VPP programmas IZM patvaļīgi izvēlētos virzienos.

Šāda IZM rīcība ir klajā pretrunā kā ar Zinātniskās darbības likumu, tā arī ar šī gada 10. maijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (LPISP) sēdē pieņemto lēmumu par esošo VPP īstenošanas termiņa pagarinājumu līdz 2018. gada beigām, to finansēšanu paredzot iepriekš noteiktajā gada finansējuma vidējā apjomā.

Jāatzīmē, ka LPISP 10. maija lēmums jau bija kompromisa lēmums, kas nebūtu bijis nepieciešams, ja IZM 2017. gada pirmajā pusē būtu veikusi nepieciešamās darbības, lai savlaicīgi tiktu pieņemti jaunie Zinātnes un pētniecības attīstības stratēģiskie virzieni, kas ļautu 2017. gadā izsludināt, organizēt un noslēgt konkursu kā par jauno VPP, tā arī LZP grantu īstenošanu 2018.-2021. gadam.

MK noteikumos ietvertais LZP grantu konkursa un līgumu slēgšanas laika grafiks nosaka, ka viss konkursa process, turpināsies 7-9 mēnešus no brīža, kad tiks pieņemti MK noteikumi (skat. MK noteikumu projekta 15. 16., 22., 25., 31., 36., 38., 39. un 41. punktu) un tikai pēc tam līdz projektu finansējums kļūs "de facto" pieejams zinātniekiem.

Tas nozīmē, ka, izņemot daļu jauno zinātnieku, kam ir piešķirti 152 ERAF atbalstītie pēcdoktorantūras granti, Latvijas zinātnieki vismaz līdz 2018. gada vidum nesaņems nekādu valsts budžeta finansējumu zinātnisko projektu veikšanai, kas arī ir par pamatu zinātnieku bažām par IZM iniciēto valsts zinātnes finansējuma kārtējo pārrāvumu 2018. gada pirmajā pusē.

Jāsecina, ka šāda situācija ir radusies tāpēc, ka IZM LPISP 10. maija lēmumu ir ignorējusi, un četru mēnešu laikā nav veikusi nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šobrīd apstiprināto VPP pagarināšanu 2018. gadam un izsludinātu konkursu par tiem projektu papilduzdevumiem, kas būtu veicami 2018. gadā.

Šobrīd IZM piedāvā, likvidējot lielāko daļu no VPP, 2018. gadā atsākt LZP grantu finansējumu, novirzot tam arī lielāko daļu no VPP paredzētajiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka bez darba atkal paliks liels skaits - šobrīd VPP projektos iesaistīto - zinātnieku, it īpaši tie, kuri kolektīvi veic tādus pētījumus, kas nav pa spēkam individuāliem pētniekiem.

Šāda politika ir pilnīgā pretrunā ar IZM proponēto zinātniskās darbības konsolidāciju, ko nodrošināja VPP, kurās kopīgos pētījumos iesaistījās 43 zinātnisko institūciju pētnieku kolektīvi. Tā vietā tiek īstenota virzība uz zinātniski-pētnieciskās tematikas maksimālu fragmentāciju, ko izsauc neliela apjoma projektu īstenošanai, kuros katrā iesaistīti 3-4 zinātnieki.

Pieņemot, ka maksimālais katra LZP projekta finansējums nemainās, var secināt, ka LZP projektu skaitu 2018. gadā iecerēts palielināt līdz apmēram 200 projektiem, kas nozīmē katastrofālu zinātnes fragmentāciju un daudztēmību. Ja IZM savai iecerētajai reformai nākotnē atradīs finansējumu, tad 2019. gadā zinātnieku spēki tiks sadalīti pa 400 projektiem, bet 2020. gadā - jau pa 600 projektiem

Diemžēl, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības optimismam par LZP grantu konkursa rīkošanu katru gadu kā "plato soli pretim gaišākajai nākotnei" nav finansiāla seguma, jo valsts 3 gadu budžeta plāns neparedz būtisku valsts budžeta finansējuma pieaugumu zinātniskās darbības nodrošināšanai nākošajos trijos gados.

Tas nozīmē, ka LZP un jauno zinātnieku iecere, turpmāk LZP grantu konkursu rīkot katru gadu, nav īstenojama, ja 2018. gadā tiem novirzāmā summa būs 9,5 miljoni EUR. Tā kā zinātniskie projekti nevar būt īstermiņa (līdzšinējie bija paredzēti 3 gadu periodam katrs), tad, atbilstoši šim finansēšanas modelim, 2019. gadā LZP grantiem 2019. gadā būs nepieciešami jau 19 miljoni EUR, bet 2010. gadam - 28,5 miljoni EUR, bet tādi līdzekļi nekur nav ieplānoti.

Tāpat tas nozīmē attālināšanos no nepieciešamības veikt tautas saimniecības attīstībai būtiskus nozaru pasūtītos pētījumus, ko līdz šim zinātnieki īstenoja Valsts pētījumu programmu ietvaros.

Līdz ar to ir skaidrs, ka Latvijas zinātnes konkurences spēja kopumā turpmākajos gados vēl vairāk kritīsies, jo jaunajiem zinātniekiem, kuru atbalsts ir IZM šī brīža prioritāte, tikpat kā nav cerību iegūt ES programmas Horizonts-2020 jeb ārpus Latvijas grantus un tādējādi - piesaistīt papildus finansējumu zinātnei no ES kopējā budžeta. Tam par cēloni ir tas, ka potenciālo projektu izpildītāju - jauno zinātnieku - sasniegumi Z&P jomā vairumā gadījumu neatbilst projektu vadītāju vai atbildīgo izpildītāju līmenim.

Līdz ar to Latvijas Jauno zinātnieku apvienības optimisms, kas pausts tikko izplatītajā paziņojumā "Jauno zinātnieku komentārs par iespējamo "zinātnes finansējuma pārtraukumu" jeb solis pretim gaišākai nākotnei", patiesībā ir balstīts uz cerību, ka jauno zinātnieku karjeras izaugsmi nodrošinās pašreizējā IZM politika, kas ir vērsta uz vidējās un vecākās paaudzes zinātnieku diskrimināciju, neļaujot tai piedalīties konkursos uz apmēram 72% ERAF zinātnei un pētniecībai Latvijā paredzēto līdzekļu iegūšanu.

Skumji, ka IZM ignorē šīs politikas bēdīgos rezultātus un izliekas neredzam, ka zinātniekiem, izņemot daļai jauno zinātnieku, valsts budžeta finansējums pētniecībai nākamā gada pirmajā pusē nebūs pieejams, resp., - ir sagaidāms kārtējais finansējuma pārrāvums zinātnē. Valsts bez zinātniekiem ir valsts bez nākotnes!

Ivars Kalviņš, LOSI ZP priekšsēdētājs, LZA akadēmiķis

* LJZA komentārs, tāpat arī viedoklis par LZP eksperta kritērijiem un MK noteikumu projektu par LZP grantiem atrodams "Zinātnes Vēstneša" 9.oktobra numura elektroniskajā versijā