Biomedicīnas pētījumu un studiju centra direktors zinātniskajā darbā PAULS PUMPĒNS

Pēdēju divu gadu laikā pasaulē notiek arvien vairāk klīnisko pētījumu gēnu terapijas jomā. Līdz šim pasaulē ārstēti aptuveni 3 000 pacientu ik gadu. Ja sākotnēji tā bija paredzēta iedzimtu slimību ārstēšanai, tagad gēnu terapijā ir vairāk nekā 1 000 protokolu, no tiem aptuveni 50 procentu – vēža ārstēšanai. Parādās protokoli Parkinsona un Alcheimera slimību, kā arī muskuļu distrofijas un diabēta ārstēšanai.

Runājot par gēnu terapiju, jāmin par gēnu un imūno terapiju un moderno vakcīnu veidošanu, kas ir savstarpēji cieši saistītas. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs pašlaik ir liela Eiropas projekta COMPUVAC dalībnieks. Tas ir integrēts Eiropas projekts, kurā piedalās 16 laboratorijas no desmit valstīm. Projekta pamatā ir vienotas stratēģijas, platformas jeb zelta standarta izveidošana modernai vakcinēšanai. Latvijas daļa šajā projektā ir vīrusveidīgo daļiņu – vektoru – veidošana. Mūsu uzdevums ir izveidot pietiekami universālus, augsti efektīvus nesējus, kas varētu kalpot gan jaunu vakcīnu, gan gēnu terapijas preparātu izveidošanai. Jaunu vakcīnu imūnai terapijai var izveidot, universālajam nesējam piemontējot klāt nepieciešamās daļiņas, kas izraisa attiecīgu imūno atbildi organismā. Savukārt, ja tā ir gēnu terapija, tad nesējā var iepakot terapeitisko gēnu un panākt vēlamo rezultātu.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs pašlaik ir partneris kādai Šveices biotehnoloģijas kompānijai, kuras galvenais darbs ir dažādu jauna tipa vakcīnu veidošana – Latvijas puse piedāvā vektorus iespējamām vakcīnām. Piemēram, tiek izstrādāta vakcīna pret smēķēšanu, pret aptaukošanos, iespējams, vakcīna pret HIV/AIDS un pret paaugstinātu asinsspiedienu. Latvijas puse veido konstrukcijas, kompānija rada vakcīnu stratēģiju, organizē to ražošanu un pārbaudes. Vienas jaunas vakcīnas izmaksas ir milzīgas – līdz pat miljardam dolāru viena preparāta izveidošanai. To nevar atļauties viena kompānija, tāpēc notiek sadarbība – zinātnieki veido principiālo daļu, izpētot, vai nesējs varētu būt efektīvs, tad piesaistās firma un sagatavo materiālu primārām pārbaudēm, tam seko pirmās, otrās un trešās pakāpes pārbaudes, piesaistot slimnīcas un veicot vakcīnu pārbaudes ar brīvprātīgajiem. Lai uzsāktu vakcīnas ražošanu, jāpiesaista lielās zāļu ražošanas kompānijas.

Profilaktiskās vakcīnas ir grūti reklamēt un pārdot. Cilvēki tās nevēlas, piemēram, daļa nevēlas vakcinēties pat pret gripu. Tāpēc firma, ar ko mēs sadarbojamies, veido terapeitiskās vakcīnas, piemēram, hroniska hepatīta B, hroniska hepatīta C vai HIV/AIDS gadījumā. Tā, piemēram, top vakcīna pret smēķēšanu, jau veiksmīgi ir beigušies šīs vakcīnas klīniskie pētījumi. Tāpat notiek interesants darbs saistībā ar vakcīnu pret alerģiju un citi projekti.

Runājot par gēnu terapiju, nevar izdalīt lietu, ko dara tikai Latvija, jo vakcīnu veidošanas projektos piedalās visa Eiropa, arī Amerika, un finansējums jaunu vakcīnu radīšanai nāk no visas pasaules. Interesanti, ka par COMPUVAC projekta dalībnieci šogad kļuva arī viena Dienvidāfrikas Republikas laboratorija.

Izteikt prognozes par gēnu terapijas attīstību un iespējām tuvāko gadu laikā ir sarežģīti, jo joma attīstās ļoti strauji. Pasaulē tiek strādāts pie universālas vakcīnas izveides, lai cilvēkam nebūtu daudzas reizes jāvakcinējas pret dažādām slimībām, bet pietiktu ar vienu vakcīnu. Tāpat nākotne ir vakcīnām, kas būtu nevis iešļircināmas, bet lietojamas perorāli, tai skaitā ēdamām vakcīnām. Tuvākajā laikā būtiskākais būtu izmantot imūnās un gēnu terapijas pieredzi tādu īpaši bīstamu infekciju slimību ārstēšanai kā HIV/AIDS, malārija, tuberkuloze, hronisko hepatītu B un C ārstēšanai. Arī Latvijā iecerēts veidot jaunas programmas darbam ar šo slimību izpēti un ārstēšanu. Nozare attīstās ļoti strauji, sapņi piepildās daudz ātrāk, nekā varēja iedomāties. Neapšaubāmi galvenais attīstības vektors būs saistīts ar ārstēšanas paņēmienu efektivitāti un drošību. Vienlaikus parādās problēmas, par kurām iepriekš nevarēja iedomāties.

(iAptieka)