Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa
aicina piedalīties ekspertu konsīlijā

„Par Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!""

Konsīlijs notiks Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnē,
Akadēmijas laukums 1, Senāta zālē (2. stāvā),
2017. gada 1. novembrī, plkst. 14.00 - 16.00

Konsīlijā aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Saeimas komisiju, Valsts prezidenta kancelejas, Valsts Kancelejas, Kultūras ministrijas, Izglītības un Zinātnes ministrijas, Ārlietu ministrijas, AKKA/LAA, Latvijas Pašvaldību savienības un ar sabiedrības attīstību saistītu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, neatkarīgi eksperti.

Konsīlija mērķis ir izvērtēt Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas praksi un tās radīto apdraudējumu.

Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas kārtību nosaka likums „Par Latvijas valsts himnu (pieņemts 1998. gada 19. februārī). Sakaņā ar likuma „Par valsts himnu" 6. pantā noteikto, 1999. gada 12. janvārī pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 „Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti".

Likuma pirmajā pantā noteikts, ka „Latvijas valsts himna ir viens no Latvijas Republikas valsts simboliem." Likuma 3. pantā teikts: „Izpildot Latvijas valsts himnu, tās tekstam un mūzikai jāatbilst tekstam un mūzikai, kas apstiprināti ar šo likumu".

Neskatoties uz to, ka Latvijas valsts himnas „Dievs, svētī Latviju!" atskaņošana ir stingri reglamentēta, mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots. Mūziķi nosauc šādas galvenās nepilnības Latvijas valsts himnas atskaņošanā, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība:

• 1) himnai ir divas daļas, kas atkārtojas, taču nereti tiek izpildīta tikai viena daļa - nav pieļaujams jebkāds saīsinājums;
• 2) jāizlabo ieviestā kļūda himnas otrajā daļā - basu (balsī vai orķestrī) jābūt paaugstinātai ceturtai pakāpei;
• 3) nav pieļaujama viena cilvēka - solista - dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls;
• 4) ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana);
• 5) jānosaka precīzs metronoma laiks.

Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka atbildīgā iestāde - Latvijas Kultūras ministrija nodrošina augsti profesionālus ierakstus - gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopā vokāli simfoniskus skanējumus. Nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti (saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību).

Konsīlijā analizējamie jautājumi:

1) vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam (tostarp - Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai);

2) kādi uzlabojami ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā.

Konsīlija rezultāti tiks apkopoti „Konsīlija slēdzienā" un nodoti valsts atbildīgajām institūcijām, ekspertiem, plašsaziņas līdzekļiem un publicēti „Zinātnes Vēstnesī".

Interesenti aicināti piedalīties konsīlijā!