Par ciešāku zinātnes un prakses sazobi

10-10-2008

3. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcējās Latvijas Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2007. – 2013. gadam ekspertu darba grupu “Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība” un “Zinātnes un pētniecības attīstība” locekļi, lai dalītos domās par neatliekamiem uzdevumiem inovatīvu produktu radīšanā jaunajā tautsaimniecības situācijā.

Viens no centrālajiem diskusijas jautājumiem bija par zinātnieku, arī fundamentālo pētījumu jomā nodarbināto zinātnieku, motivāciju pievērsties konkrētiem ražošanas pasūtījumiem, jo nenormāla ir situācija, kad mērījumus ir vieglāk pasūtīt Anglijā nekā mūsu pašu Universitātes institūtos. Galvenais pētnieka zinātniskā veikuma mērītājs ir zinātniskās publikācijas un to citējamība, tādēļ, “ja zinātnieks aiziet prom no laboratorijas uz pusgadu vīlēt rūsu no skrūvēm rūpnīcā, tad tas netiek novērtēts. Ja es šajā pusgadā uzrakstu trīs rakstus, es esmu liels malacis, bet, ja novīlēju trīs skrūves, tad es esmu zaudētājs” (E. Karnītis). Zinātniekam ir jābūt drošam, ka pusgadu vai gadu, kamēr viņš pilda konkrētu tautsaimniecības uzdevumu, viņa vieta institūtā būs saglabājusies. Ekspertu komisijas nolēma ierosināt papildināt zinātnisko rezultātu vērtēšanas sistēmu, ietverot tajā arī līgumus ar uzņēmējiem un patentus.

Labajos gados, kad Eiropas Savienības līdzekļi bija samērā brīvi pieejami, zinātniskajos institūtos un laboratorijās tika iepirkta moderna aparatūra, parasti tikai pašu lietošanai, jo līdzīga laboratorija sev pirka citu. Šī supermodernā un bieži vien arī superjaudīgā aparatūra nereti tiek supermaz izmantota, kaut arī spētu strādāt, un tai būtu jāstrādā, 24 stundas diennaktī, jo, kā zināms, dzelži morāli noveco visātrāk. Sākumā bija paredzēts, ka “dienā ar to strādā zinātnieki, vakarā – doktoranti, naktī – uzņēmēji”. Bet – lika pagaidīt! Eiropas, un arī Latvijas, regula nosaka, ka par Eiropas līdzfinansējumu pirkto zinātnisko aparatūru nedrīkst izmantot uzņēmējdarbībai. Tad jāatmaksā Eiropas naudiņa. Kā J. Ekmanis teica pēc savas pieredzes, ASV , nopērkot jaunu aparatūru, tiek izvērtēts, cik maksā darbs vienu stundu uz šīs aparatūras, un aparatūras īpašnieks ir priecīgs par katru, kas vēlas ar to strādāt. M. Elerts atgādināja, ka pastāv tāds nosacījums, ka attiecīgo institūciju mājaslapā informācijai par ES struktūrfondu izlietojumu ir jābūt pieejamai sabiedrībai. Vai ir pieejama informācija par to, kāda aparatūra kur uzstādīta? J. Kristapsons atbildēja, ka to var redzēt ZA mājaslapā. Tika nolemts vērsties Finanšu ministrijā ar ierosinājumu izskatīt par ES struktūrfondu līdzekļiem pirktās aparatūras izmantošanas iespēju paplašināšanu (kaut vai uzņēmēju apmācībai, lai rosinātu viņus iegādāties tādu savām vajadzībām; cik ilgi kurais mācās, tas, tāpat kā autoskolā, ir individuāls process...). Vēl viens kuriozs – aparatūru par ES naudu iegādāties varēja, bet tās uzturēšanai un apkalpošanai līdzekļi nav paredzēti. Vajadzētu ļaut tai vismaz sevi uzturēt.

Runāts tika par daudz ko, arī par to, ka nākamgad no jauna jāapstiprina zinātnes prioritātes, jo būs pagājuši četri gadi. Ja zinātnē tik īsā laikā nekas būtiski nemainās, tad nav skaidrības par ekonomikas prioritātēm. Jāmaina patentēšanas noteikumi, lai institūti var lemt par sava intelektuālā īpašuma aizsardzību. Par biznesa eņģeļu biedrībām, kur tiktu ģenerētas dullas idejas, no kurām zinātnieku vadībā var izšķilties kaut kas lietderīgs. Un vēl un vēl.

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 10-10-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS