ROBERTS EGLĪTIS - dz. 01.02.1966. LZA kor.loc. CFI vadošais pētnieks

Zinātnisko pētījumu virzieni: Teorētiskā cietvielu fizika

Galvenais pētījumu virziens, kur Roberts Eglītis ir plaši atpazīstams un daudz citēts pasaules mērogā ir ABO₃ perovskītu (001), (011) un (111) virsmu, robežvirsmu, kā arī defektu tajos ab initio aprēķini. Viņš kā pirmais, vai viens no pirmajiem pasaulē veica paredzošus ab initio aprēķinus polārām SrTiO₃, BaTiO₃, PbTiO₃, CaTiO₃, SrZrO₃, BaZrO₃, PbZrO₃ un CaZrO₃ (011) un (111) virsmām. Daudzas no šīm virsmām līdz pat šai dienai vēl nav pētītas eksperimentāli. Zinātniskie darbi par šo tēmu ir pasaulē plaši pazīstami un daudz citēti, piemēram, apskata raksts, kurā apkopoti galvenie šo pētījumu rezultāti: R. I. Eglitis, Int. J. Mod. Phys. B 28, 1430009 (2014) ir jau nocitēts 37 reizes, bet vēl vairāk - 190 reizes ir citēts raksts: E. Heifets, R.I. Eglitis, E.A. Kotomin, J. Maier and G. Borstel, Phys. Rev. B 64, 235417 (2001). Tāpat daudz citēts - 71 reizi - zinātnes pasaulē plaši pazīstamais raksts (R. I. Eglitis and D. Vanderbilt, Phys. Rev. B 76, 155439 (2007)), kurā aprakstīts pasaulē pirmais PbTiO₃ polāru (011) virsmu aprēķins, kurus R .Eglītis veicis strādājot kā vieszinātnieks ASV, prestižajā Rotgera (Rutgers)Universitātē, ASV. Pasaulē atpazīstami arī defektu, piemēram, F centru un polaronu pētījumi ABO₃ perovskītu materiālos, kuros piedalījies arī R. Eglītis. Arī par šo tēmu iegūtie un publicētie zinātniskie rezultāti ir pasaulē plaši pazīstami un daudz citēti, piemēram raksts: R. I. Eglitis, N. E. Christensen, E. A. Kotomin, A. V. Postnikov and G. Borstel, Phys. Rev. B 56, 8599-8604 (1997) (citēts 74 reizes) un E. A. Kotomin, R. I. Eglitis, A. V. Postnikov, G. Borstel and N. E. Christensen, Phys. Rev. B 60, 1-5 (1999) (citēts 52 reizes).

Tāpat ir jāatzīmē, ka R. Eglītis ir devis nozīmīgu ieguldījumu pasaulslavenās CRYSTAL datoru programmas pilnveidošanā. Ar viņa līdzdalību attīstītās bāzes funkcijas priekš SrTiO₃, BaTiO₃ un PbTiO₃ perovskītiem tiek plaši izmantotas zinātnes pasaulē priekš šo materiālu ab initio aprēķiniem izmantojot CRYSTAL programmu, un tādēļ raksts, kurā tās ir publicētas: S. Piskunov, E. Heifets, R. I. Eglitis and G. Borstel, Computational Materials Science 29, 165-178 (2004) saskaņā ar Web of Sciences (WOS) datu bāzes datiem ir nocitēts jau 386 reizes.

Nozīmīgs ieguldījums pasaules zinātnē ir arī R. Eglīša uz praktiskajiem pielietojumiem orientētie bateriju pētījumi. Viņš pirmais pasaulē ir teorētiski paredzējis iespēju izveidot 5 Voltu Li-jonu bateriju, izmantojot par šīs baterijas katoda materiālu Li₂CoMn₃O₈. Šie rezultāti ir publicēti rakstā: R. I. Eglitis and G. Borstel, Phys. Stat. Sol. A 202, R13-R15 (2005).

Publicētie darbi: R. Eglītis ir trešais visaugstāk citētais Latvijas fiziķis ar otro visaugstāko Hirša indeksu (h=29), darbi citēti vairāk kā 2730 reizes (WOS dati). 336 zinātnisko publikāciju autors un līdzautors (151 raksts starptautiskos, referētos žurnālos un 185 konferenču tēzes).

Pedagoģiskais darbs: vadījis divus doktora un divus maģistra darbus, seši ielūgtie referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs. Sešus gadus, no 2000.-2006. gadam lasījis lekcijas studentiem Osnabrikas Universitātē, Vācijā.

Organizatoriskais darbs: strādājis ārzemēs - 9 gadus Vācijā, vienu gadu: ASV, Zviedrijā un Singapūrā. ASV un Singapūras materiālzinātņu biedrības biedrs. Starptautiskais eksperts Austrijas, Izraēlas un Čehijas zinātņu fondiem. Recenzents starptautiskiem zinātniskiem žurnāliem, kā piemēram: "Phys. Rev. Lett.", "Phys. Rev. B", "J. Phys.: Condens. Matter", "J. Phys. Chem. C", "Phys. Stat. Sol. B", "Solid State Ionics", "Computational Materials Science", "Surface Science" un daudziem citiem.

Zinātniskie projekti: "Volkswagen-Foundation" grants. Nesen vadīti divi projekti: LZP Grants Nr. 374/2012 "ABO₃ perovskītu virsmu un defektu ab initio aprēķini" un ESF-2 grants Nr. 2013/0046/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/021 "Tehnoloģiski svarīgu materiālu eksperimentāli un teorētiski pētījumi".

Atzinības: LZA Edgara Siliņa balva Fizikā 2016. gadā. Latvenergo PATEICĪBA par atsaucību un ieguldījumu 8. un 9. klašu skolēnu erudīcijas konkursa FIZMIX.lv EKSPERIMENTS veiksmīgā norisē, 28.04.2017. Otrā vieta Baltijas valstu skolnieku fizikas Olimpiādē 1984. gadā.

 

---

 

 

TĀLIS GAITNIEKS - dz. 08.09.1957. Dr.silv. (1992). LZA kor.loc. (2009). LV Mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks.

Sēņu nozīme meža ražības un veselības nodrošināšanā. Sēnes nodrošina vielu apriti meža ekosistēmā (mikorizas un saprofītiskās sēnes), taču tās var radīt arī ievērojamus ekonomiskos zaudējumus - galvenokārt sakņu trupi izraisošās sēnes. 1980. gados ZRA "Silava" (tagad LVMI Silava) T. Gaitnieka vadībā veikti pētījumi, analizējot augsnes bioloģisko aktivitāti saistībā ar meža ražību. Pētījuma rezultāti apkopoti bioloģijas zinātņu kandidāta disertācijā "Celulozes destrukcija nosusināto mežu kūdras augsnēs", kas 1991. gadā aizstāvēta Maskavā. Darba rezultātā izstrādāta oriģināla metodika, kas meža augšņu īpašību raksturošanai izmanto celulozi noārdošās mikrofloras kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus. 1992. gadā disertācija pielīdzināta mežzinātņu doktora grādam (Dr.silv.). T. Gaitnieka vadībā analizēta arī mikorizas sēņu loma nemeža ekosistēmu transformācijas procesā, skuju koku stādu mikorizācija dažādos substrātos, barības vielu ietekme uz stādu mikorizāciju.

2005. gadā uzsākti pētījumi, lai noskaidrotu sakņu-stumbra trupi izraisošo sēņu izplatību, bioloģiju un ierobežošanas iespējas. LVMI Silava veiktie pētījumi par baltalkšņa un melnalkšņa stumbra trupi izraisošām sēnēm ir pirmie pasaulē, balstīti uz lielu materiāla apjomu. Iegūtie rezultāti publicēti Oksfordas izdevumā "Forestry". Pētījumi fitopatoloģijā tiek veikti ciešā sadarbībā ar Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un daudzu citu valstu vadošajiem speciālistiem. LVMI Silava pētījumi par sakņu piepi (vislielākos mežsaimnieciskos zaudējumus izraisošā sēne) ir augstu novērtēti ārzemju kolēģu vidū. Kā darba novitātes, kas literatūrā minētas pirmo reizi, jāatzīmē mūsu pētījumi par 1) sakņu piepes augļķermeņu bioloģiju dažādos meža tipos, 2) sakņu piepes izplatību mežos ar kūdras augsnēm, 3) sakņu piepes izplatību Klinškalnu priedes stādījumos, 4) maza diametra skuju koku celmu inficēšanos ar sakņu piepes sporām. Iegūtie pētījumu rezultāti ir publicēti žurnālos "Canadian Journal of Forest Research", "Mycorrhiza", "Forest Pathology" un "Scandinavian Journal of Forest Research".

Sakņu piepes izplatību un sēnes izraisītos mežsaimnieciskos zaudējumus būtiski samazina svaigu celmu apstrāde ar antagonistiskas sēnes - lielās pergamentsēnes sporām. LVMI Silava uzsākti pētījumi, lai izstrādātu bioloģiskos preparātus, izmantojot Latvijas izcelsmes sēņu izolātus un tādējādi mazāk ietekmētu vides bioloģisko daudzveidību. Darba rezultātā kopā ar somu kolēģiem ir izstrādāta jauna metodika lielās pergamentsēnes izolātu īpašību raksturošanai. Par minētajiem pētījumiem ir saņemti divi Latvijas patenti. Attiecībā par bioloģisko preparātu izstrādi, LVMI Silava izveidotā pētniecības skola šobrīd ir vadošā Baltijas valstīs un viena no zināmākajām Eiropā. Minētajos pētījumos pirmo reizi pasaulē ir analizēta sakņu trupi izraisošās sēnes - sakņu piepes un ar šo sēni konkurējošās lielās pergamentsēnes mijiedarbība egles un priedes celmos. Pamatstudijas bioloģijā T. Gaitniekam ir ļāvušas veiksmīgi apvienot mežzinātnes un bioloģijas pētniecības jomas, par ko liecina kopīgi pētniecības projekti ar LU Bioloģijas fakultāti. Pēdējos gados, analizējot celmu izstrādes ietekmi uz meža fitosanitāro stāvokli, uzsākta veiksmīga sadarbība arī ar DU speciālistiem.

Iegūtie pētījumu rezultāti ir atspoguļoti 62 zinātniskās publikācijās, kā arī 155 ziņojumos konferencēs, no tām 109 - ārvalstu. Pēdējos 6 gados T. Gaitnieks ir publicējis 19 zinātniskos rakstus Web of Science referētos izdevumos, tajā skaitā 6 visaugstākās citējamības līmeņa, jeb pirmās kvartiles žurnālos un 8 žurnālos, kuru citējamības līmenis ir augstāks par vidējo nozarē - otrā kvartile.

T. Gaitnieks ir vadījis daudzus praktiskas ievirzes Izglītības un zinātnes ministrijas finansētos - Tirgus orientētos pētījumus, Zemkopības ministrijas finansētos - Meža attīstības fonda pētījumus, A/S "Latvijas Valsts meži" un SIA "Rīgas meži" pasūtītos pētījumus, kā arī vienu ERAF projektu. Ir vadīti LZP finansēti granti, kā arī apakšprojekti LZP sadarbības projektos un divās valsts programmās. T. Gaitnieks ir bijis Latvijas koordinators ES 5. ietvarprogrammas projektā Wood-EN-MAN, kā arī 6. ietvarprogrammā FORTHREATS, piedalījies vairākos Ziemeļvalstu (SNS) finansētos projektos, kā arī bijis Latvijas pārstāvis COST programmās.

Pedagoģiskā darbība ietver vieslekcijas LU Bioloģijas fakultātē, kā arī LLU Meža fakultātē. Abās fakultātēs vadīti 13 bakalaura un 14 maģistra darbi. T. Gaitnieka vadībā aizstāvētas trīs disertācijas, divas no tām Zviedrijā, kur viņš bijis viens no disertāciju vadītājiem. Šobrīd tiek vadīti četri promocijas darbi. Pavisam Latvijā un Lietuvā recenzēti 18 promocijas darbi. T. Gaitnieks ir LLU Meža fakultātes Maģistra eksaminācijas komisijas loceklis, kā arī LU Bioloģijas fakultātes doktorantūras skolas "Augu, augsnes resursi un bioloģiskā daudzveidība" vadības padomes sastāvā. No 2010. gada LLU Mežzinātņu nozares un Materiālzinātņu nozares Koksnes materiālu un tehnoloģijas apakšnozares promocijas padomes loceklis.

T. Gaitnieks ir LVMI Silava vadošais pētnieks, Meža fitopatoloģijas un mikoloģijas laboratorijas vadītājs. No 2003. gada LVMI Silava Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, no 2006. gada - LZP Lauksaimniecības, vides, zemes un meža zinātņu ekspertu komisijas loceklis. Pildījis arī komisijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. 2006. gadā ievēlēts LLMZA akadēmijā, kur šobrīd pilda Mežzinātņu nodaļas vadītāja pienākumus, no 2009. gada LZA korespondētājloceklis. T. Gaitnieks ir rakstu krājuma "Mežzinātne" galvenais redaktors, žurnāla "Baltic Forestry" redkolēģijas loceklis. Kā LVMI Silava pārstāvis Medību saimniecības attīstības fonda padomē/konsultatīvajā padomē.

T. Gaitnieks ir saņēmis Latvijas Darba devēju konfederācijas balvu par sadarbību ar uzņēmēju "Par inovācijām uzņēmējdarbībā", kā arī Zemkopības ministrijas Meža nozares gada balvu "Zelta čiekurs" nominācijā "Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā".

---

 

JĀNIS GRĀVĪTIS - dz.11.02.1948. Aizstāvēta ķīmijas zinātņu kandidāta disertācija "Galvenās atšķirības egles un bērza ligno-ogļūdeņu matricas virsmolekulārajā struktūrā" (Rīga, 1977). Pirmo reizi KĶI izmantota eksperimenta matemātiskās plānošanas metode. Ķīmijas doktora disertācija "Lignīnu strukturālā organizācija" (Rīga, 1989). Pirmo reizi pasaulē izstrādāts un analizēts lignīna fraktālais (neeiklida ģeometrijas) modelis. Ir LV KĶI profesors (1993), Dr.habil.chem. (1992), Starptautiskās Koksnes Zinātņu Akadēmijas akadēmiķis, LZA korespondētājloceklis (2006), Starptautiskā lignīna institūta (Šveice) biedrs, Japānas koksnes pētījumu biedrības biedrs, Starptautiskā pētniecības centra "Materiāli līdzsvarotai attīstībai", Tokija (2004) biedrs, LZP Materiālu zinātne apakšnozares Koksnes materiāli un tehnoloģijas eksperts.

Galvenie pētniecības virzieni: 1. Evolucionārās skuju un lapu koksnes šūnu apvalku struktūras atšķirības (zinātņu kandidāta disertācijas vadītājs Pēteris Eriņš); 2. Lignīna monomēru reaģētspēja no molekulārās mehānikas (atom-atom potenciālu metode) un kvantu ķīmijas viedokļa; 3. Šūnu sienu makromolekulāro komponentu termodinamiskā saderība (sākums viens gads Maskavas Lomonosova v.n. universitātes (Augstmolekulāro savienojumu katedra), Monte-Karlo modelēšana; 4. Lignīna fraktālā modeļa izveidošana; 5. Lignīna nano-daļiņu pētīšana ar X-staru mazo leņķu izkliedi un Eiropas sinhrotronu izmantošana; 6. Bezatkritumu ražošanas sistēmu modeļa veidošana (vairāk kā 4 gadi Tokijā "Institute of Advanced Studies" (Prioritāro pētījumu institūts) un pašreiz); 7. veidojis pamatus bioefektīvas konversijas (biorafinēšanas) pētniecības virzienam Latvijā.

Pielietojamie virzieni: Biomasas tvaika sprādziena iekārtas izveidošana (trīs patenti); biomasas pašsaistošies un termoizolācijas materiāli; sadarbība ar Latvijas un Maskavas biotehnologiem un Maskavas universitātes ķīmijas augsto un superaugsto spiedienu laboratoriju (2016. g. divu japāņu zinātnieku plašs apskats, kur atsauksmes uz mums un Maskavas sadarbības partneriem).

Projekti: ES programmas Horizon 2020 projekts ERIFORE un nākotnes projekts ESFRI (5-10 gadiem). Pašlaik ESFRI konsorcija veidošana.

Galvenie rezultāti: Augu cieto apvalku biopolimēri atrodas piespiedu termodināmiskā saderībā; jebkura apstrāde veicina komponentu segregāciju; otrējo šūnu sieniņu lignīni veido fraktālus ar dimensiju 2.5, kas atbilst difūzās agregācijas modelim daļiņa-klasteris, vidējās lamellas lignīni vairāk atbilst kompaktam modelim; lignīna biosintēzē gēnu kontrole norit monomēru līmenī, kamēr to apvienošanu polimērā nosaka fizikāli ķīmiskie faktori - gēns nav būtisks; lignīni ir kombinatorie polimēri.

Publikācijas: kolektīvās mogrāfijas - 7, pēdējos gados - 3 apskata raksti, raksti starptautiski atzītos žurnālos - 43, raksti krievu val. - 49, tēzes - 92. Pavisam - 197. Divu starptautisku žurnālu redkolēģijas loceklis. Hirša indekss: 10.

Pedagoģiskais darbs: lekciju kurss Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtā; lekcijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē; bakalauru (7), maģistrantu (4), doktorantu (6) darbu vadīšana; uzaicinātas lekcijas un ziņojumi laboratorijās un universitātēs ~ 20 valstīs (Japānas Nacionālā Zinātnes Padome, Los Alomosas laboratorija, Nacionālā Atjaunojamās enerģijas laboratorija, Taizemes karaliskaiszinātnes parks un c.).

Organizatoriskais un sabiedriskais darbs: nodibinājis KĶI Jauno zinātnieku padomi un bijis ilggadīgs tās priekšsēdētājs, organizējis visas Jauno zinātnieku Vissavienības koksnes ķīmijas konferences; ilggadējs LZA Jauno Zinātnieku padomes loceklis; dibinājis ZERI-Balticum fondu un ir tās priekšsēdētājs, organizējis starptautiskas konferences.

Zinātnes popularizēšana: raksti žurnālā "Terra"; intervija žurnālā "Ilustrētā zinātne"; raksti un intervijas republikas laikrakstos un radio.

Atzinības: LPSR ZA Prezidija 1. prēmija (1978), LPSR ZA Prezidija prēmija jaunajiem zinātniekiem (1982), LPSR ZA Prezidija 1. prēmija (1984), LPSR ZA Prezidija 2. prēmija (1988). Ir daudzi atzinības diplomi.

---

 

IRINA PILVERE - dz. 03.03.1956. Dr.oec. (2001). LZA kor.loc. (2010). LLU profesore, LLU rektore, vadošā pētniece.

Zinātniskā darba galvenie virzieni:
1) dabas resursu, t.sk. zemes efektīva un ilgtspējīga izmantošana bioekonomikas jomu ilgtspējīgai attīstībai mainīgajos klimata apstākļos; 2) Eiropas Savienības (ES) kopējā lauksaimniecības politika (KLP), tās reformas un realizācijas instrumenti, nodokļu politika; 3) teritoriju, t.sk. lauku vienmērīga un līdzsvarota attīstība.

2007.-2017. gadā veikti vairāki pētījumi par dažādiem zemes izmantošanas aspektiem. Tomēr Latvijā politikas veidošanas procesi dažādās ar zemes izmantošanu saistītajās jomās ne vienmēr ir saskaņoti. Vienos dokumentos tiek izvirzīti lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības mērķi, citos reģionālās attīstības mērķi, vēl citos - dabas aizsardzības, t.sk. bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķi, atsevišķi ūdeņu un vides piesārņojuma samazināšanas mērķi, bet netiek vērtēta dažādu mērķu savstarpējā ietekme - kā viena mērķa sasniegšana ietekme citus. Tuvākajā nākotnē arvien aktuālāki kļūs SEG emisiju samazināšanas un CO₂ piesaistes mērķi un netiek vērtēta Latvijas zemes resursu ierobežotā spēja dažādus izvirzītos mērķus sasniegt vienlaicīgi. Tāpēc veiktie pētījumi sniedz zinātnisku pamatu dažādu politikas jomu iespējamai saskaņošanai un attīstībai.

Latvijā zeme ražošanai (lauksaimniecībai un mežsaimniecībai) ir galvenais dabas resurss (5,6 milj. ha jeb 88% no valsts teritorijas), tomēr pētījumi rāda, ka šis resurss netiek efektīvi un ilgtspējīgi izmantots, jo neapsaimniekota zeme ir ap 600 tūkst. ha (atsevišķos pagastos pat līdz 40% no kopplatības) un vēl ap 400 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantotās zemes (LIZ) netiek izmantotas efektīvi. Lauksaimniecības produkcijas vērtība no 1 ha LIZ ir zemākā ES (tikai 29% no ES vidējā). Tāpēc Latvijā ir iespējas uzlabot LIZ izmantošanas efektivitāti. Meža zemes izmantošanā Latvija ir 6. vietā ES (bruto pievienotā vērtība uz 1 ha) un pārsniedz par 73% vidējo līmeni dalībvalstīs. Zemes izmantošanas pētījumu rezultāti apkopoti 2 zinātniskajās monogrāfijās: 1) Lauksaimniecības un meža zemes Latvijā: izmantošanas potenciāla analītisks izvērtējums (2015); 2) Minimālās platības saimniecību ilgtspējīgai saimniekošanai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (2016).

Zemes kā galvenā dabas resursa pētījumi turpinās, jo zemes izmantošanas funkcionālā vadība ir salīdzinoši jauns analīzes un vadības ietvars, kas balstās zemes piedāvājumā un pieprasījumā (pieprasījumā pēc zemes funkcijām). Tā būtība ir zemes vērtēšana no faktiskā un potenciālā snieguma dažādu funkciju izpildē, ņemot vērā zemes tipu atšķirīgas spējas veikt dažādas funkcijas: primārās produkcijas ražošana; SEG emisijas un CO₂ piesaiste; dabas aizsardzība. Tāpēc aktuāls ir jautājums - vai ir iespējams un kā pie ierobežotiem zemes resursiem Latvijā saražot vairāk lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas un palielināt saražotās produkcijas vērtību, veicināt nodarbinātību laukos, vienlaikus samazinot SEG emisijas un piesaistot vairāk CO₂, kā arī sasniedzot citus mērķus.

Balstoties uz zemes izmantošanas pētījumiem, 2016. gadā ir veikta lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde Latvijā līdz 2050. gadam, izveidojot ekonometrisku modeli. 2017. gadā turpinās modeļa papildināšana ar sociāli ekonomiskajiem rādītājiem. 2017. gadā veikts organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā, lai piedāvātu efektīvus zemes izmantošanas risinājumus. Pētījumu rezultāti izmantoti "Latvijas Bioekonomikas stratēģijas 2030" izstrādē, paredzot 4 galvenos mērķus: 1) nodarbinātības saglabāšana (vismaz 125 tūkst. cilvēku); 2) pievienotās vērtības palielināšana vismaz 1,8 reizes (no 1,92 miljardiem EUR 2014. gadā līdz 3,5 miljardiem EUR 2030. gadā); 3) eksporta palielināšanas vismaz līdz 9 miljardiem EUR 2030. gadā; 4) pētniecības izcilība un efektīva zināšanu pārnese.

Pētījumos tiek nodrošināta sasaiste ar tautsaimniecībai svarīgu jautājumu risināšanu, piemēram, pamatojuma izstrāde PVN 5% likmes piemērošanai LV raksturīgiem augļiem un dārzeņiem no 2018. gada, pārtikas nozaru vispusīgam novērtējumam, KLP instrumentu analīzei, teritoriju, t.sk. lauku vienmērīgai un līdzsvarotai attīstībai. Piemēram, iedzīvotāju skaita izmaiņu tendence ir pozitīvāka (statistiski nozīmīga) tajās lauku teritorijās, kurās ir augstāku ienākumu (pašvaldībās) un atbalsta maksājumu līmenis, lielāks lauksaimniecībā izmantotās zemes daudzums, attīstīta mežsaimniecība (un ar to saistīta apstrādes rūpniecība, īpaši pirmapstrāde), nozīmīgāki ciršanas apjomi privātajos mežos u.c. Rezultāti apkopoti 2 zinātniskās monogrāfijās: "Protekcionisma instrumentu ietekme primāro un sekundāro sfēru ilgtspējīgā attīstībā" (2012); "Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā" (2014).

Publikācijas: 207 (01.09.2017), t.sk 4 monogrāfijas, 123 raksti recenzējamos starptautiskos izdevumos, no tiem 14 indeksēti SCOPUS, 53 Thomson Reuters Web of Science, 80 citas publikācijas.

Pētījumu rezultātu iestrāde politikas dokumentos 2017. gadā: a) informatīvais ziņojums "Bioekonomikas stratēģija 2030"; b) informatīvais ziņojums "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai". Pētījumu rezultātu izmantošana politikas pamatojumam: a) lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam; b) dažādu zemes apsaimniekošanas modeļu sociāli ekonomiskais novērtējums; c) organisko augšņu devuma novērtējums Latvijas lauksaimniecībā - daudzfaktoru ietekmes izvērtējums efektīvas zemes izmantošanas risinājumu piedāvājumā.

Pedagoģiskā darbība: LLU - lekcijas doktorantiem - "Agrārā un reģionālā ekonomika", "Pētījumu metodoloģija ekonomikā"; lekcijas maģistrantiem Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē "Agrārā politika Eiropas Savienībā", Lauksaimniecības fakultātē - "Investīcijas lauku attīstībai", vadīti 14 doktora darbi,  aizstāvēti - 9, vadīti un aizstāvēti 13 maģistra darbi.

Organizatoriskā darbība: 1) starptautiski - ES Rural Networks' Assembly Latvijas zinātnisko institūciju pārstāve; ES patstāvīgās lauksaimniecības pētījumu komisijas (SCAR) locekle, NJF locekle, Lauksaimniecības starpuniversitāšu konsorcija (ICA), Baltijas Mežkopības, Veterinārijas un Lauksaimniecības universitāšu tīkla (BOVA) pārstāve u.c., Varšavas dzīvības zinātņu universitātes (SGGW) zinātniskā žurnāla "Pasaules lauksaimniecības problēmas" zinātniskās komitejas locekle, ārzemju eksperte Šauļu universitātē promocijas darbu aizstāvēšanai un profesoru vēlēšanām u.c.; 2) Latvijā - LLMZA īstenā locekle, viceprezidente, LZA korespondētājlocekle, LZP eksperte, Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības vadītāja, LR Zemkopības ministrijas Zinātnes konsultatīvās padomes locekle, LLMZA, LLU un Altum konkursa jaunajiem zinātniekiem ekspertu komisijas vadība, Latvijas Rektoru padomes locekle, Latvijas Universitāšu asociācijas locekle, Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcija valdes locekle u.c.

Atzinības: vairākkārtīgi LLMZA, LLU, Hipotēku bankas Atzinības raksti par maģistra un doktora darba vadīšanu, LLMZA pateicība par ievērojamo ieguldījumu LLMZA darbības organizēšanā un jauno zinātnieku audzināšanā, Polijas Lauksaimniecības ministrijas medaļa par ieguldījumu nozares attīstībā, Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira, Draudzīgā aicinājuma medaļa u.c.

---

 

VALDIS PĪRĀGS - dz. 20.02.1961. Dr.med. (1995). LZA kor.loc. (2009). LU profesors, LU Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras vadītājs, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas vadītājs un endokrinoloģijas centra vadītājs.

Valža Pīrāga zinātniskā darba galvenie virzieni ir cukura diabēta komplikāciju molekulārās patoģenēzes mehānismu izpēte, jaunu ārstniecības līdzekļu klīniskie pētījumi un personalizētās medicīnas principu ieviešana praksē. Lai to īstenotu, viņš ir piedalījies daudzu nacionālo un starptautisko projektu izveidē un vadīšanā.

Svarīgākie individuāli sasniegtie rezultāti ir pētījumi par asins plazmas glikēmijas akūto svārstību ietekmi uz intracelulāro signālu pārnesi, kas vainagojās ar vairākām augsti citētām publikācijām. Tas devis pienesumu jaunas teorijas radīšanā par glikēmijas svārstību nozīmi diabētisko vēlīno komplikāciju attīstībā. Šos pētījumus V. Pīrāgs sācis savas doktorantūras programmas ietvaros Rūras Universitātē Vācijā (1993-1995), kur ar magna cum laude aizstāvēts promocijas darbs, un turpinājis ar Volkswagen-Stiftung palīdzību iekārtotajā PSKUS Endokrinoloģijas centra zinātniskajā laboratorijā Rīgā (1996-1998). Savu pētījumu atbalstam zinātnieks ieguva vairākus, nelielus LZP grantus - cukura diabēta komplikāciju (1996), autoimūnās tireotoksikozes (1999) un vairogdziedzera mezglu (2004) patoģenēzes ģenētisko mehānisku izpētei, V. Pīrāga vadībā par šīm tēmām tika izstrādāti trīs promocijas darbi.

Pēc mentora LZA akadēmiķa Ilmāra Lazovska ierosinājuma V. Pīrāgs kopā ar tolaik Latvijas Universitātes sastāvā esošā Biomedicīnas pētījumu un studiju centra kolēģiem piedalījās Latvijas Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes izveidē (2003-2009). Pirms tam viņš kopā ar akadēmiķi Elmāru Grēnu darbojās Cilvēka genoma izpētes likuma izveides darba grupā, kas noslēdzās 2002. gadā ar likuma pieņemšanu Saeimā. Likuma mērķis ir regulēt vienotas Latvijas Valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes izveidošanu un darbību, ar to saistīto ģenētisko izpēti, nodrošināt gēnu ziedošanas brīvprātīgumu un konfidencialitāti attiecībā uz gēnu donoru identitāti, kā arī aizsargāt personas no ģenētisko datu ļaunprātīgas izmantošanas un diskriminācijas, kas saistīta ar ģenētiskajiem datiem. Par šī likuma ētiskajiem aspektiem V. Pīrāgs uzstājās vairākās starptautiskās konferencēs Igaunijā, Slovākijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā, koordinēja 5. Ietvara programmas COGENE projektu (2002-2003) un piedalījās Eiropas Padomes organizētajā darba grupā (CDBI-CO-GT2biomat, 2003) Strasbūrā likumdošanas izveidei cilvēka bioloģisko materiālu kolekciju izmantošanā pētniecības nolūkiem.

Pēc valsts pētījumu programmu (VPP) uzsākšanas 2006. gadā V. Pīrāgs vadīja multidisciplināru pētniecisko konsorciju medicīnas zinātnē Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju izpētei (2006-2009), pēc tam valsts pētījumu programmu jaunu profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļu un metožu, biomedicīnas tehnoloģiju izstrādei sabiedrības veselības uzlabošanai ("Inovācijas un biomedicīnas tehnoloģijas sabiedrības veselībai", 2010-2013) un "Biomedicīna sabiedrības veselībai" (BIOMEDICINE, 2014-2017).

Valža Pīrāga zinātnisko pētījumu tēma VPP ietvaros ir diabēta un sirds-asinsvadu slimību farmakoģenētika un zāļu mērķreceptoru testēšana. Viņš piedalās Diabēta pacientu optimālās personalizētās ārstēšanas programmas (OPTIMED) vadības grupā. Līdztekus tam izveidojis spin-off uzņēmumu "Riga Trial Network", kas sadarbībā ar inovatīvo zāļu ražotājiem veic jaunu medikamentu izpēti. V. Pīrāgs ir piedalījies lielu globālo multicentru pētījumu izveidē un vadīšanā. Pēdējos gados sadarbojas ar Indijas valdību un palīdz attīstīt integratīvās medicīnas pētījumu tīklu šajā valstī.

Minētie zinātniskie pētījumi ir rezultējušies ar vairākiem simtiem zinātnisko publikāciju (pilni raksti un konferenču tēzes), no kuriem 67 ir atrodamas SCOPUS datubāzē, pēc šīs datubāzes datiem kopējais citējumu skaits ir 4122, Hirša indekss 17. V. Pīrāga redakcijā ir iznākušas sešas monogrāfijas, klīniskās vadlīnijas un zinātnisko rakstu krājumi latviešu, angļu un krievu valodās.

Līdztekus viņš ir aktīvi darbojies zinātnes organizēšanas jomā Latvijā. 1996. gadā iecēlts par Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad RSU) Medicīnas izglītības daļas vadītāju, 1999. gadā par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Izglītības un zinātnes direktoru, kopš 2000. gada V. Pīrāgs vada Internās medicīnas klīniku, kopš 2005. gada Latvijas Universitātes (LU) Internās Medicīnas katedru, kopš 2012. gada LU Medicīnas, farmācijas un bioloģijas promocijas padomi. V. Pīrāgs ir LBMC Zinātniskās padomes loceklis. No 2006. līdz 2009. gadam viņš bija Eiropas Endokrinoloģijas biedrības direktoru padomes (izpildkomitejas) loceklis, organizēja daudzus izglītības kursus Eiropas Savienības valstīs un starptautiskās zinātniskās konferences. Ir bijis Latvijas Zinātnes padomes loceklis, darbojies tās stratēģiskajā komisijā.

Zinātnes un medicīnas popularizēšanai V. Pīrāgs ir uzstājies daudzās televīzijas un radio pārraidēs Latvijā, sniedzis intervijas populārzinātniskiem žurnāliem un piedalījies Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas rīkotās apspriedēs. Kā Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdis (1998-2007) ir uzstājies daudzos pasākumos par jaunāko zinātnisko atklājumu nozīmi veselīgi nodzīvotā mūža ilguma pagarināšanai. V.Pīrāga potenciālais pienesums LZA darbībā saistāms ar viņa stratēģiskās domāšanas spējām un pieredzi starptautisku globālo sadarbības programmu veidošanā.

V. Pīrāgam pašam svarīgākā zinātniskā atzinība ir LZA Paula Stradiņa balvas piešķiršana 2012. gadā.