Šī gada jūlijā Johannesburgā, Dienvidāfrikā norisinājās Trešās pasaules Jauno akadēmiju tikšanās, ko organizēja Globālā Jaunā akadēmija (Global Young Academy - GYA) kopā ar Jauno Dienvidāfrikas akadēmiju (South African Young Academy of Science - SAYAS). Tikšanās pasākumā Latviju pārstāvēt bija uzaicināta Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tajā LJZA pārstāvis Andris Freimanis iepazīstināja ar Latvijas panākumiem sadarbības starp zinātniekiem, valdību, uzņēmējiem un sabiedrību veidošanā.

Kopumā pasākumā piedalījās vairāk nekā 60 viesi no 35 Jaunajām akadēmijām, kuras nacionālajā līmenī visbiežāk tiek veidotas pēc vietējo zinātņu akadēmiju parauga. Tajās apvienojas zinātnieki karjeras sākumā, bieži pēcdoktorantūras posmā, lai pārstāvētu savas - jauno zinātnieku - intereses.

Tikšanās laikā kļuva skaidrs, ka Jaunās akadēmijas visā pasaulē sastopas ar līdzīgām problēmām:

- nacionālās Zinātņu akadēmijas nepārstāv jauno pētnieku intereses;

- nepietiekams finansējums dažādu zinātnisku un sociālu projektu īstenošanai;

- jaunie zinātnieki vairāk fokusējas uz akadēmiskajiem mērķiem un nevis zinātnes vides sakārtošanu;

- valdību un politikas veidotāju nevēlēšanās mainīt zinātnes regulējumu saskaņā ar nozares ieteikumiem;

- sabiedrības neizpratne par to, kāpēc pētniecība ir nepieciešama.

Jaunās akadēmijas var risināt un mazināt šīs problēmas, pārstāvot jauno zinātnieku intereses, iesaistoties diskusijās, informējot politikas veidotājus kā uzlabot zinātnes vidi, kā arī skaidrojot zinātnes nozīmi sabiedrībai nacionālā, reģionālā un globālā līmenī.

Tikšanās dalībnieki ierosināja piedalīties ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (Sustainable Development Goals (SDGs) sasniegšanā. 2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam", kas noteica 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus trīs dimensijās - ekonomika, sociālie aspekti un vide - kas jāsasniedz, lai attīstība pasaulē būtu ilgtspējīga.

Diskusiju rezultātā tika identificēti trīs potenciālie Jauno akadēmiju iesaistes veidi, kas aprakstīti Jauno akadēmiju deklarācijā "Jauno akadēmiju loma ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā" (The role of Young Academies in achieving the UN SDG), kuras izstrādē bija iesaistīta arī LJZA. Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir vajadzīga visu sabiedrības grupu iesaiste, taču trīs jomās zinātnes kopienas dalība ir īpaši svarīga. Pirmkārt, konsultāciju sniegšanā par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Jaunās akadēmijas, neatkarīgi no tā, vai tās ir nacionālas, reģionālas vai globālas, var sniegt starpdisciplinārus padomus ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, jo tās darbojas visās zinātnes grupās un apvieno dažādu valstu zinātniekus, pateicoties to reģionālajiem un globālajiem tīkliem. Jaunajām akadēmijām un to dalībniekiem ir nozīmīga loma kā uzticamiem starpniekiem starp zinātni un politikas veidotājiem: tās var sniegt uz pētījumiem balstītus padomus un uzraudzības un novērtēšanas rādītājus ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai.

Otrkārt, izpratnes veicināšanā par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, mazinot plaisu starp zinātniekiem un sabiedrību. Jaunās akadēmijas var palielināt sabiedrības, politikas veidotāju un privātā sektora informētību un izpratni par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un saistītajiem zinātnes jautājumiem, izmantojot seminārus, lekcijas un atbalsta programmas. Sadarbojoties ar skolām un augstākās izglītības iestādēm, tās var sazināties ar topošo zinātnieku paaudzi. Turklāt Jaunās akadēmijas var palīdzēt plašsaziņas līdzekļiem, veidojot zinātnisku saturu par ilgtspējīgas attīstības mērķiem un saprotamā veidā runājot par pētniecību, tādejādi radot uzticību zinātnei, palīdzot pētniecības rezultātus iekļaut medijos un tiešsaistē, atmaskojot viltus ziņas un atklājot pārkāpumus attiecībā uz akadēmisko brīvību.

Treškārt, jauno zinātnieku apmācības organizēšana par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, to ieviešanu un uzraudzību. Jaunās Akadēmijas visā pasaulē, izmantojot pētniecību un inovācijas, var veiksmīgi ietekmēt valstu, reģionālos un globālos ilgtspējīgas attīstības mērķus. Sadarbojoties ar saviem partneriem, it īpaši ar pieredzes bagātām akadēmijām, zinātni var izmantot, lai sasniegtu uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un panāktu taustāmus rezultātus attiecībā uz sabiedrības labklājību.

Tikšanās pasākumā LJZA pasākumā nodibināja vērtīgus kontaktus turpmākai sadarbībai un guvusi idejas tālākai attīstībai. Citu valstu jaunie zinātnieki ir īpaši ieinteresēti pārņemt Latvijas labo praksi sadarbībā ar politikas veidotājiem. LJZA arī ir saņēmusi uzaicinājumu būt par mentoriem citām Jaunajām akadēmijām dibināšanas procesā.

Andris Freimanis,
Ieva Krūmiņa, Justīne Vīķe, LJZA

Tikšanas dalībnieku kopbilde         Foto ASSAf/SAYAS