Ar projektu vadītāju tikšanos noslēdzas Letonikas VII kongress

16-11-2017

Laikā no šī gada 26. oktobra līdz 3. novembrim Daugavpilī, Liepājā un Rīgā 13 sekcijās, daudzās sēdēs un darba semināros, piedaloties dažādu paaudžu arheologiem, filozofiem, folkloristiem, literatūrzinātniekiem, mākslas zinātniekiem, mutvārdu vēstures pētniekiem, valodniekiem un vēsturniekiem, norisinājās Letonikas VII kongress. Plašā, humanitārajām zinātnēm nozīmīgā notikuma ietvaros vairāk nekā nedēļas garumā tika ziņots un diskutēts gan par valsts pētījumu programmas "Letonika - Latvijas vēsture, valodas, kultūra, vērtība" (VPP Letonika) ietvaros veikto pētījumu rezultātiem, gan par to nozīmību vietējā un plašākā - Eiropas - mērogā. Kongresa ietvaros atvērtas valsts pētījumu programmā tapušās grāmatas un atklātas izstādes, teikti atzinīgi vārdi par paveikto. Sekciju ievadvārdos bieži izskanēja novērtējums programmā iesaistīto humanitāro zinātņu pārstāvju savstarpējai sadarbībai un sinerģijai ar kolēģiem no citām zinātnes nozarēm, aicinot uz vēl ciešāku mijiedarbību nākotnē.

3. novembrī LZA Senāta zālē uz Letonikas VII kongresa noslēguma plenārsēdi pulcējās VPP Letonika un tās projektu vadītāji un izpildītāju pārstāvji, lai atskaitītos par 2017. gada laikā paveikto un izvērtētu vēl darāmo projektu sekmīgai pabeigšanai. Ievadvārdos VPP Letonika vadītājs, LZA prezidents Ojārs Spārītis īpaši akcentēja valsts pētījumu programmas priekšrocības pētnieciskā plašuma un iesaistīto pētnieku integrācijā, kas sniedz akadēmiski fundamentālu rezultātu kā nozaru, tā arī starpnozaru griezumā.

VPP Letonika projektu vadītāji, akadēmiķi Tālavs Jundzis (Projekts Nr. 1), Guntis Zemītis (Projekts Nr. 2), Ilga Jansone (Projekts Nr. 3), Ojārs Spārītis (Projekts Nr.5) un Maija Kūle (Projekts Nr. 6), kā arī Maija Burima (pārstāvēja projektu Nr. 4) un Kristiāna Ābele (Projekts Nr. 5) apliecināja, ka plānotie kvantitatīvie un kvalitatīvie rezultāti ir sasniegti un pat pārsniegti. Plenārsēdē klātesošie ieguva informāciju par paveikto un riskiem trijās valodās izdodamo, reprezentablo sējumu "Latvija un latvieši" sagatavošanā un publicēšanā. T. Jundzis norādīja, ka finansiāla atbalsta trūkums var radīt situāciju, ka šie izdevumi paliks vien elektroniskā formātā. Par vēsturnieku veikumu un turpmākajām iecerēm visās četrās projektā risinātajās tēmās, kā arī pētniecības rezultātu komunikāciju, ieguldījumu jauno vēsturnieku piesaistē un sadarbību ar pašvaldībām ziņoja G. Zemītis. Ļoti detalizēts stāstījums par projekta ietvaros paveikto, ar pētāmo tēmu analīzi, kā arī izdoto un sagatavošanā esošo individuālo un kolektīvo monogrāfiju izvērtējumu bija ietverts I. Jansones, M. Burimas un M. Kūles ziņojumos. Tajos arī uzsvērta pozitīvā sadarbības pieredze ar reģionālajām (Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija) un Rīgā esošām (Latvijas Kultūras akadēmija) augstskolām. Saistošā un vizuāliem materiāliem bagātā prezentācijā par mākslas projektā paveikto un atklājumiem dalījās O. Spārītis un K. Ābele. Noslēdzot plenārsēdi, līdz ar to arī Letonikas VII kongresu, valsts pētījumu programmas vadītājs O. Spārītis uzteica visu sešu projektu vadītāju veikumu, un pateicās programmas administratorei akadēmiķei I. Jansonei par sekmīgo darbu programmas koordinācijā.

I. Boldāne-Zeļenkova


VPP Letonika un projekta Nr. 5 vadītājs, LZA prezidents Ojārs Spārītis un programmas koordinatore un projekta Nr. 3 vadītāja, akadēmiķe Ilga Jansone


Projekta Nr. 6 vadītāja, akadēmiķe Maija Kūle

Foto J. Brencis

Powered by Elxis - Open Source CMS