Akadēmiķes Baibas Rivžas runa LZA Rudens pilnsapulcē, saņemot LZA Lielo medaļu

30-11-2017

Atsaucoties uz Maķedonijas Aleksandra teikto, arī es saku paldies vecākiem par to, ka viņi deva man dzīvību, bet divreiz paldies - maniem skolotājiem Austrai Brigmanei, Voldemāram Strīķim, Benjamiņam Treijam un Oļģertam Krastiņam, kas man iedeva spārnus.

Pirmais apbalvošanai izvirzītais veikums - sociālo zinātņu pārnese Latvijas reģionu attīstībā un sieviešu uzņēmējdarbībā laukos.>


Akadēmiķe Baiba Rivža Foto J. Brencis

Šogad februārī atzīmējām sieviešu mikrokredīta grupu izveidošanas 20 gadus. Aizsākās tas, man darba gaitās Zviedrijā satiekot lauku sieviešu grupu mikrokredīta kustības projekta vadītāju un "atvedot" šo kustību uz Latviju un visu Baltiju. Kopā ar kolēģi no LLU vispirms veicām sieviešu apmācību un ar zināšanām sniedzām iedrošinājumu, kas sievietēm uzņēmējdarbības sākšanai bija tikpat nepieciešams kā mikrokredīta finansējums, sākotnēji 500 lati un tagad jau 1400 eiro. Apmācībai tika noorganizēts pustūkstotis semināru, vasaras skolu. Visbiežāk sestdienās un svētdienās braucu pa Latviju un konsultēju lauku sievietes par iespējām sākt biznesu un no bezdarbniecēm kļūt ekonomiski patstāvīgām.

Tuvojoties viena projekta beigām, meklējām iespējas sākt jaunu projektu, lai nerastos finansējuma pārrāvums un varētu iesākto turpināt. Tā, beidzoties sākotnējam Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētajam lauku sieviešu mazās uzņēmējdarbības attīstības projektam, kopā ar Latvijas Lauku sieviešu apvienību iesaistījāmies Baltijas jūras valstu pārrobežu sadarbības programmas Interreg /// B lauku sieviešu uzņēmējdarbības atbalsta projektā FEM (Female Entreprencurs' Meetings in the Baltic Sea Region), man esot tā līdzautorei un nacionālajai koordinatorei. Šī projekta ietvaros radījām mentoringa kustību, kuras ietvaros jaunajam uzņēmējam atbalstu sniedz pieredzējis uzņēmējs, resursu centrus un e-komerciju.

Lauku sieviešu uzņēmējdarbība ir augusi un pārveidojusies, bet ir saglabājusies uz mikrokredītu bāzes uzsāktās uzņēmējdarbības daudzveidība. Tā ir saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu: dārzeņi, ogas, putni, zāļu tējas, kazu siers utt., ar dažāda rakstura pakalpojumu sniegšanu: šūšana, pasākumu organizēšana, bērnu pieskatīšana, juridiskās un grāmatvedības konsultācijas u.c., ar amatniecību: adīšana, tamborēšana, klūdziņu pīšana, keramika, floristika u.c.

Mikrokredīta kustības analīze Latvijā apstiprina praktiķu, zinātnieku un augstskolu mācībspēku sadarbības nozīmi inovatīvu ekonomisku darbību veicināšanā. Šodienas apstākļos šādas sadarbības iespējas izvēršas zinātnes un prakses pārneses centros, kādi darbojas augstākajās mācību iestādēs (LLU, LU u.c.).

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV mērķis ir nodrošināt Latvijas tautsaimniecības transformācijas, gudras izaugsmes, pārvaldības un tiesiskā ietvara procesu un problēmu izpēti un izpratni valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai. Programmas 10 projektu pētījumi sagrupējas 3 pamatblokos - telpiskā attīstība, sabiedrības attīstība, ekonomiskā attīstība - un visu caurvijošajā tiesiskā ietvara projektā. VPP projektu īstenošanā piedalās 9 augstskolas, vairākas citas zinātniskās iestādes, apvienojot divus simtus pieredzējušo un jauno pētnieku. Vienlaikus vadu visu VPP un projektu "Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesu un iespēju izpēte zināšanu ekonomikas kontekstā" telpiskās attīstības projektu blokā.

Analizējot zināšanu ekonomikas attīstības tendences Latvijas lauku telpā pēdējos 6 gados, redzams, ka visos Latvijas reģionos ir audzis zināšanās balstītās uzņēmējdarbības struktūru skaits, pieaudzis segmentā nodarbināto skaits un palielinājies šī tautsaimniecības segmenta īpatsvars. Diemžēl šie tempi ir nepietiekami, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju gan iekšējā tirgū, gan, vēl jo vairāk, starptautiskajā tirgū.

Izstrādāti četri attīstības scenāriji - katram Latvijas reģionam dots kvantitatīvais vērtējums un rasts piemērotākais scenārijs, vērtēšanā iesaistot ekspertus un balstoties uz profesora Tomasa Sātī radīto Hierarhiju analīzes metodi. Tā Zemgales, Kurzemes un Pierīgas reģioniem tika izvēlēts viedās ekonomikas attīstības scenārijs, Vidzemei - viedās pārvaldes scenārijs, bet Latgalei - viedo iedzīvotāju scenārijs. Scenāriji ir izanalizēti un apspriesti kopā ar uzņēmējiem un pašvaldībām reģionu forumos gada garumā.

Apkopojot projektos un to rezultātu apspriešanā reģionālajos forumos tapušos priekšlikumus, tika veidoti Latvijas attīstības scenāriji, ko izvērtēja 7 eksperti, kas pārstāv Latvijas parlamentu, uzņēmējus, pašvaldības, zinātni un kultūru. Ekspertu vērtējumā saskaņa ar Hierarhiju analīzes metodi Latvijas attīstībai piemērotākie ir konkurētspējas un līderības scenāriji. VPP EOSOC-LV pētījumu rezultāti tiek apkopoti monogrāfijā "Simtam pāri. Viedā Latvija".

Otrais apbalvošanai izvirzītais veikums - Latvijas zinātnes un augstākās izglītības telpas pārveide atbilstīgi attīstītās pasaules tendencēm.

Esot Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājai (1996-2006), nācās realizēt Lisabonas konvencijas un Boloņas deklarācijas prasības. Piedaloties Eiropas vienotās augstākās izglītības un zinātnes telpas veidošanā, Latvijā tika radīta augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēma ar studiju programmu un izglītības iestāžu akreditāciju un kredītpunktu ieviešanu un starptautiskās salīdzināšanas iespējām, profesūras vēlēšanu sistēma, mūžizglītības normatīvie dokumenti, sniedzot iespēju neformālo izglītību novērtēt ar kredītpunktiem un pielīdzināt formālajai izglītībai, tāpat notika augstākās izglītības un zinātnes ciešāka integrācija.

Esmu aktīvi līdzdarbojusies LZA attīstībā, vadot Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu, kā arī Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, abu akadēmiju starpā veicināta cieša sadarbība.

Starptautiskā dimensija. Būdama EASAC eksperte, kopā ar citu valstu kolēģiem izstrādājām Aprites ekonomikas metodoloģiju, kas ir ļoti svarīga Bioekonomikas attīstībai. Esmu
Eiropas Lauksaimniecības, Pārtikas un Vides Zinātņu akadēmiju asociācijas eksprezidente un Valdes locekle, kā arī Ziemeļvalstu Lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) Ekonomikas nodaļas vadītāja vietniece un piecu valstu Zinātņu akadēmiju ārzemju locekle (Zviedrija, Itālija, Krievija, Lietuva, Baltkrievija).

Manā vadībā izstrādāti un aizstāvēti 17 promocijas darbi. Esmu vairāk nekā 720 zinātnisko rakstu autore, t.sk. 9 monogrāfiju līdzautore.

Powered by Elxis - Open Source CMS