EDVĪNS VEDĒJS
(1941-2017)

Pašā decembra sākumā skumjā ziņa no ASV skaudri vēstīja - 2017. gada 2. decembrī pēkšņi mūžībā aizgājis Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, RTU Goda doktors, Mičiganas universitātes (Enārbora, ASV) emeritētais profesors Edvīns Vedējs.

Vedējs ir ziemeļu puslodes zvaigznājs, kurā ar neapbruņotu aci redzamas 90 zvaigznes - tas bija zināms jau senajos laikos un Ptolemajs to bija iekļāvis savā darbā Almagest. Cik zvaigžņu ir Edvīna Vedēja zvaigznājā, ja savas profesionālās karjeras 45 gados viņš ir vadījis vairāk nekā 80 doktora disertāciju izstrādi? Daudz vairāk, un katra ar īpašu spīdumu. Tās spīd visur pasaulē, bet to koncentrācija visaugstākā ir pie Latvijas un ASV ķīmiķu debesīm.

Edvīns Vedējs (Edwin Vedejs) dzimis 1941. gada 31. janvārī Rīgā. 1944. gadā ģimene emigrēja uz Vāciju, bet 1950. gadā izceļoja tālāk uz ASV. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Mičiganas universitātē 1962. gadā un ķīmijas doktora grāda iegūšanas Viskonsinas universitātē Madisonā 1966. gadā viņš vienu gadu bija postdoktorants prostaglandīnu ķīmijā vēlākā Nobela prēmijas laureāta E. J. Corey laboratorijā Harvardā. Diezgan neparasti ASV ķīmiķu tradīcijām, visu atlikušo darba mūžu E. Vedējs ir pavadījis abās savās Alma mater universitātēs - Viskonsinas universitātē (1967-1999) kā Helfaer Professor (1991-1996) un Robert M. Bock Professor (1997-1998) un Mičiganas universitātē (1999-2011) kā Moses Gomberg Collegiate Professor of Chemistry, bet kopš 2011. gada kā emeritētais profesors.

E. Vedēja pētījumi organiskajā ķīmijā vienmēr bijuši izcili loģiski, vienmēr vērsti uz kādas līdz tam laikam neskaidras problēmas risinājumu, vienmēr piedāvājuši citiem negaidītas atbildes. Profesors Vedējs bija starptautiski atzīta autoritāte organiskās sintēzes metodoloģijas un reakciju mehānismu jomā, tāpēc jaunu savienojumu sintēze nekad nebija viņa pašmērķis. Viņš bija Wittig reakcijas mehānisma izpētes pionieris, tam veltījot gandrīz 30 gadus - mijoties posmiem ar un bez finansējuma, tāpēc ka Vedējam piemita apbrīnojamā spēja organizēt pētījumus pat bez finansējuma. Sevišķi nozīmīgi bija darbu cikli vēlākajos gados stereoselektīvajā sintēzē (anjonu protonēšana, hirālo un prohirālo nukleofīlu acilēšana un alkilēšana, paralēlā kinētisko sadalīšana un konfigurācijas kontroli, lietojot kristalizācijas metodes) un heteroelementu (bors, slāpeklis, fosfors, sērs, alva, silīcijs) izmantošana organiskajā sintēzē.

Lai saprastu kā sākās profesora Vedēja dziļi apzinātā saistība ar Latviju, ir jāatceras, ka katra ķīmiskā reakcija notiek ātrāk, ja tai pievieno katalizatoru. Par šādu katalizatoru Vedējam kalpoja LZA akadēmiķa Jāņa Stradiņa 1984. gada vēstule ar lūgumu uzrakstīt kādu rakstu žurnālam HGS. Tā profesors Vedējs savu interesi par Latviju un Latvijas ķīmiķiem aktīvi sāka izrādīt no 1991. gada, kad Rīgā notika pirmais Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Vasaras karstumā Organiskās Sintēzes institūtā E. Vedēja nolasītā lekcija par asimetriskās sintēzes filozofiju bija viena no spilgtākajām kongresa Ķīmijas sekcijā. Šī pirmā oficiālā ārvalstu latviešu izcelsmes zinātnieku ierašanās Latvijā bija ļoti nozīmīga, lai sāktu veidoties kontakti ar Rietumeiropas un Amerikas zinātņu centriem.

Tā pirms 25 gadiem E. Vedējs sāka īstenot projektu, kura mērķis bija dot iespēju talantīgākajiem Latvijas jaunās paaudzes ķīmiķiem papildināt zināšanas labākajās ASV universitātēs. Šo gadu laikā vairāk nekā desmit Latvijas jaunie zinātnieki ir izstrādājuši doktora darbus (Olafs Daugulis, Artis Klapars, Edgars Sūna, Aleksandrs Prokofjevs) vai arī stažējušies (Pēteris Trapencieris, Einārs Loža, Māra Jure, Ēriks Rozners, Artis Kinēns, Ilga Mutule, Toms Kalniņš) profesora Vedēja laboratorijās Madisonā un Annārborā. Tagad šo svētīgo Latvijas ķīmiķu skološanas ideju ASV veiksmīgi turpina Vedēja tiešie (O. Daugulis, Ē. Rozners) un netiešie (V. Gevorgjans) skolnieki.

Profesors E. Vedējs ir daudzu prestižu ASV un starptautisku balvu laureāts. Lai minam tikai dažas pašas interesantākās: Alexander von Humboldt Senior Scientist Award (1984), Amerikas Ķīmiķu biedrība (ACS) par radošu sintētisko metožu pētīšanu 2004. g. piešķīra E. Vedējam, kā pirmajam latviešu izcelsmes zinātniekam, prestižo Nobela prēmijas laureāta Herberta Brauna (H. C. Brown) balvu. Izmantojot Edvīna Vedēja enciklopēdiskās ķīmijas zināšanas, lieliskās lektora īpašības un izcilo angļu valodu Amerikas Ķīmijas biedrība ierakstīja (E. Vedējs un B. Trost) organiskās ķīmijas audiokursu. Profesora Vedēja darbs par vienu no JACS atbildīgajiem redaktoriem un plašie kontakti, augstā profesionalitāte un lielās iespējas Amerikas Ķīmiķu biedrībā (ACS) ir palīdzējušas 1990. gados viņam nodrošināt Latvijās ķīmiķus ar nozīmīgu zinātnisko literatūru.

Par Edvīna Vedēja izcilo erudīciju visās organiskās ķīmijas jomās daudzu gadu garumā ir pārliecinājušies ķīmijas studenti semināros gan Madisonā un Annārborā, gan pēdējos gados arī Rīgā. Bet pārējā ķīmiķu pasaule par to uzzināja 2016. gada oktobrī saņemot E. Vedēja un S. Denmarka redakcijā iznākušo Wiley izdevniecības 3 sējumu monogrāfiju "Lewis Base Catalysis in Organic Synthesis".

Esot tālumā prom no Dzimtenes, Edvīna Vedēja māte Velta Mateus (Robežniece; Vedēja) dēlu uzaudzināja kā kvēlu Latvijas patriotu. Tādēļ, neraugoties uz daudzajiem augstajiem apbalvojumiem un pasaules atzinību, vislielāko prieku viņam sagādāja Triju Zvaigžņu ordeņa piešķiršana 2006. gadā. Vēl nozīmīgāku šo faktu padarīja apziņa, ka E. Vedēja vectēvs Jānis Robežnieks bija 1926. gada Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks. E. Vedējs saņēmis arī citus Latvijas apbalvojumus: LZA Lielo medaļu (2005; par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā), RTU Goda doktora nosaukumu (2009). 1997. gadā RTU piešķirtā Paula Valdena medaļa bija katalizators skaistas tradīcijas iedibināšanai Latvijā - tā sākās Paula Valdena Starptautiskie simpoziji organiskajā ķīmijā. Vedējs pats 2017. gada jūnijā bija klāt jau 10. Paula Valdena simpozijā un kā vienmēr ar dziļu interesi vērtēja studentu stenda referātus.

"Spēcīgos var mācīt kā grib, viņi savu panāks. Studentam jādod izdevība pašam domāt, katram indivīdam tas ir savādāk, un mums jāpielāgojas studentam, nevis otrādi. ..... nekad neesmu strādājis ar tik izciliem studentiem, apbrīnojis viņu darba gribu un domājis, kā to iemācīt amerikāņiem", tā Edvīns Vedējs 2005. gadā izteicās par kolēģiem no Latvijas. Lai stimulētu studentu izcilības 2014. gadā Vedējs par savas ģimenes līdzekļiem iedibināja stipendiju konkursu Latvijas studentiem, nosaucot to Gustava Vanaga vārdā.

Mēs atcerēsimies Edvīnu Vedēju kā pacietīgu, nenogurstošu, dāsnu un prasīgu PEDAGOGU, kā izcilām darba spējām apveltītu, skrupulozi precīzu, augsti erudītu un nepielūdzami godīgu ZINĀTNIEKU, kā smalkjūtīgu, korektu, pieticīgu, kautrīgu, līdzjūtīgu un tiešu CILVĒKU, kā ar labu humora sajūtu apveltītu, ieinteresētu apkārtējo likteņos, saprotošu un uzmundrinošu DRAUGU, un vienmēr dvēseliski emocionālu, kad runa bija par Latviju.

Pēteris Trapencieris, ĶBMZN priekšsēdētājs