Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu konsīlija
"Par Latvijas valsts himnu
"Dievs, svētī Latviju!""

SLĒDZIENS

Konsīlijs notika 2017. gada 1. novembrī

Konsīlijā piedalījās: Edgars Račevskis (Dziesmu svētku virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesors), Ivars Brīvers (LR Saeimas Juridiskā komisija), Arvīds Platpers (LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Dziesmu svētku virsdiriģents), Iluta Treija (Kultūras ministrijas (KM) Kultūrpolitikas departaments Nozaru politikas nodaļas vadītāja), Edgars Severs (Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvaldes vadītājs), Jānis Erenštreits (Dziesmu svētku Goda virsdiriģents), Leons Amoliņš (komponists, diriģents), Arnolds Klotiņš (muzikologs, mākslas zinātņu doktors), Juris Kļaviņš (Dziesmu svētku virsdiriģents), Arvīds Bomiks (muzikologs, Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētājs), Vigo Račevskis (Cēsu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors), Oskars Caune (Rīgas Tehniskās universitātes docents), Māra Svīre (rakstniece), Aina Matīsa (Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Skatuves runas profesore emeritus), Anita Grūbe (JVLMA un Latvijas Radio runas mākslas pedagoģe), Signe Pujāte (Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore), Lauris Goss (LNKC koru eksperts), Linda Ertmane (LNKC sabiedrisko attiecību speciāliste), Guntars Felsbergs (SIA "Mūzikas Centrs" mārketinga direktors, kordiriģents), Armands Leja (hokeja spēļu apskaņošana, ieskaitot himnas izpildi, SIA "Mūzikas Centrs"), Edgars Lipors (vīru kopas "Vilki" vadītājs).

Neklātienē pievienojās prof. Guntars Prānis (JVLMA rektors), akad. Dace Markus (Liepājas Universitātes rektore), Solvita Sējāne (SIA "Musica Baltica" vadītāja). Telefonsarunā savu viedokli pauda Jēkabs Ozoliņš (Dziesmu svētku virsdiriģents).

Konsīlijs saņēma JVLMA vēstuli (parakstījis rektors G. Prānis) ar atbildēm uz izskatāmajiem jautājumiem un LKA Skatuves runas profesores emeritus Ainas Matīsas un JVLMA un Latvijas Radio runas mākslas pedagoģes Anitas Grūbes kopīgu vēstuli par Latvijas valsts himnas teksta izrunu.

Konsīlija mērķis bija izvērtēt Latvijas valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" atskaņošanas praksi un nekvalitatīva izpildījuma radītās sekas.

Konsīlijā tika analizēti divi galvenie jautājumi:

1) vai un kā nosauktās nepilnības ietekmē Latvijas valsts himnas atskaņojuma atbilstību likumā noteiktajam (Kārļa Baumaņa komponētajai mūzikai un vārdiem);

2) kādi uzlabojumi ieviešami spēkā esošajā himnas atskaņošanas normatīvajā regulējumā un tā ievērošanas uzraudzībā?

 

Slēdziens

Ekspertu domas par konsīlija vajadzību dalījās. Viņi atgādināja, ka ir pieņemts likums un MK noteikumi, kuros ir pateikts viss nepieciešamais - gan vārdi, gan nošu teksti, gan cieņas izpausmes forma (piecelšanās kājās, cepures noņemšana, personu valsts formas tērpos rīcība), gan himnas tiražēšanas kārtība, lai himnas izpildījums neradītu šaubas. 2003. gadā ir darbojusies Kultūras ministrijas rosināta komisija, kurā himnas izpildījums tika vispusīgi apspriests un pieņemti lēmumi.

Tomēr eksperti bieži uzsvēra, ka himna ir valsts simbols un tās svinīgs un cieņpilns izpildījums nekad nevar zaudēt nozīmi. Vairāki no viņiem atzina, ka himnas izpildījums kļūst arvien sliktāks, arvien retāk himnu izpilda tautā.

Eksperti uzskatīja, ka problēmjautājumi ir saistīti ar niansēm. Ja tās ir svarīgas, par tām ir jārunā, un Latvijas Nacionālais kultūras centrs apņēmās sarunas turpināt un būt par vidutāju starp KM, kas var rosināt un īstenot uzlabojumus, un māksliniekiem, kuri visprecīzāk spēj izskaidrot problēmas un to radītās sekas.

Konsīlija gaitā tika apspriesti pieci mūziķu izvirzītie jautājumi un vairāki papildus jautājumi. Diskusijās iezīmējās divi virzieni, katrā no tiem savukārt iezīmējās divi atšķirīgi aspekti:

1) himnas izpildījuma kvalitāte: muzikālie aspekti (notis, toņkārtas, temps, muzikālie un emocionālie akcenti) un sabiedriskie aspekti (vārdu izpratne, valodas lietojums, izpildījuma emocionālā izpausme);

2) himnas izpildījuma apstākļi: oficiālajos pasākumos un privātajos vai līdzi dziedot publiskajos pasākumos.

Eksperti nešaubījās, ka nekādā gadījumā nedrīkst himnu atsvešināt no tautas, tāpēc privātos apstākļos un līdzi dziedot oficiālajos un publiskajos pasākumos, neapzināta normatīvā regulējuma neievērošana (piemēram, dziedāšana nepareizā toņkārtā) nav uzskatāma par necieņu pret himnu, taču himnas vārdu nezināšana nav pieļaujama. Turpretī oficiālos un publiskos pasākumos himnas izpildījumam jābūt ideālam.

Eksperti arī uzsvēra, ka himnas izpildījuma uzlabošanai sodīšana nav līdzeklis, bet ir jārada apstākļi, galvenokārt, plašāk iesaistot himnas izpildījumu mācību procesā un uzlabojot zināšanas par valsts simboliem ģimenē un visās izglītības iestādēs, lai ieaudzinātu cieņpilnu attieksmi pret valsts himnu un sekmētu iespējami labu himnas izpildījumu jebkuros apstākļos.

Tā kā konsīlijā neizveidojās vienots viedoklis par izvirzītajiem Latvijas valsts himnas izpildījuma jautājumiem, pēc konsīlija tika veikta padziļināta normatīvā regulējuma un himnas izpildījuma prakses analīze.

 

Secinājumi un ieteikumi

Konsīlijs bija nepieciešams, lai pievērstu uzmanību himnas izpildījumam gan oficiālajos un publiskajos pasākumos, gan privātajos pasākumos, ja nepieciešams, mainot esošos likumus un novēršot citus šķēršļus, kas kavē himnas pilnvērtīgu izpildījumu, piemēram, sekmējot himnas vārdu un teksta izpratni, un kopdziedāšanas praksi.

Pilnā vai īsā himnas versija

Himnas īsās versijas izpildīšana ir atļaujama tikai ārkārtas izņēmuma gadījumos, kad to prasa pasākumu organizatoru pamatoti noteikts laika ierobežojums (ne sporta pasākumos).

Arī šādā gadījumā vispirms meklēt risinājumu, palielinot himnas izpildes tempu un nevis to saīsinot.

Ieteicamais temps ¼= 96 pēc metronoma.

Speciālistu diskusijā vienoties par himnas īsās versijas veidu, pieļaujamību un nepieciešamību, un pieņemtā lēmuma precīzu formulējumu normatīvajā regulējumā.

Himnas īsā versija varētu nozīmēt - neatskaņot ievada daļu vai neatkārtot himnas pirmo daļu.

Normatīvajā regulējumā precīzāk noteikt, ko nozīmē himnas (vai tās fragmentu) vai tikai himnas melodijas (vai tās fragmentu) lietojums un tiražējums citāta, apdares materiāla vai tamlīdzīgā veidā kā atšķirīga, patstāvīga skaņdarba elementu vai kā muzikālu signālu.

"Pareizā" nots/ pakāpe

Atjaunot himnas otrajā daļā basu līnijas balsvedībā paaugstināto IV pakāpi. Ieteicamā himnas tonalitāte, dziedot tikai korim (jauktajam korim, sieviešu korim un vīru korim) - ar instrumentālu pavadījumu - La bemol mažors vai cita, atkarībā no kora sastāva.

Ieteicamā himnas tonalitāte vienbalsīgam dziedājumam ar vai bez instrumentāla pavadījuma - Re mažors.

Ja šie ieteikumi nav pieņemami, par "pareizo" noti un pakāpi ir jāturpina mūzikas speciālistu diskusija un jāvienojas speciālistiem.

Solista izpildījums un brīvs kolektīvs dziedājums

Precizēt solista izpildījuma iespējamību un nosacījumus (kvalitātes prasība papildus prasībai par cieņpilnu izpildījumu).

Sekmēt brīvu kolektīva dziedājuma izpildījumu (pieļaujot līdzdziedājumu arī publiskos un oficiālos pasākumos), taču oficiālajam izpildījumam ir jābūt profesionālam.

Valodas un pareizas, perfektas runas likumību ievērošana.

Ierakstīt vismaz vienu precīzu Latvijas valsts himnas atskaņojumu ar kādu no valsts profesionālajiem koriem, kur dziedājumā nepazūd teksta būtība, saturs un jēga un vārdi ir skaidri saklausāmi un precīzi izrunāti.

Šādu ierakstu izmantot publiskos pasākumos, to var izmantot mūzikas pedagogi izglītības iestādēs, kordiriģenti kā paraugu, mācot kolektīvus.

Normatīvajos aktos noteikt, ka tikai šāds ieraksts ir jāatskaņo valsts radio un televīzijā, sākot dienas programmu.

Precīzs metronoma laiks

Himnas tempu var nedaudz palielināt, nekaitējot izpildījuma kvalitātei. Ieteicamais temps ¼=96 pēc metronoma. Nav ieteicams himnu izpildīt pārāk strauji. Speciāli noteikumi atskaņošanas dinamikai nav jānosaka.

Sods par himnas necienīgu izpildījumu

Sods nav galvenais līdzeklis kvalitatīva himnas izpildījuma nodrošināšanai oficiālajos pasākumos, taču, ja sods ir paredzēts, sodīšanas iemesls un veids ir precīzi jāformulē.

Himnas izpildījuma normatīvajā regulējumā ieviest izmantoto jēdzienu skaidrojumus.

Vai ir pieļaujams himnas tulkojums

Ievērot likumā noteikto, ka Latvijas valsts himna jāizpilda latviešu valodā, taču pārdomāt, vai likumā nav jāiekļauj regulējums (atļaut vai neatļaut) par himnas tulkošanu un izpildījumu dialektā.

Vai Latvijai vajag citu himnu?

Nekādā gadījumā nemainīt himnu, kas ir viena no skaistākajām un emocijām bagātākajām himnām pasaulē.

Kā panākt labu himnas izpildījumu?

Valsts galvenais uzdevums ir sekmēt himnas dziedāšanu. Te svarīga loma ir skolai un izglītībai.

Galvenais līdzeklis laba himnas izpildījuma nodrošināšanai - izglītība un audzināšana visa mūža garumā, sākot no agras bērnības, patriotisma kultūras attīstīšana sabiedrībā un katrā indivīdā.

Atbildība par kvalitatīvu himnas izpildījumu oficiālajos pasākumos

Par himnas izpildījuma kvalitāti atbild pasākuma organizētāji, taču viņiem ir jādod iespēja nodrošināt labu himnas izpildījumu.

Normatīvajam regulējumam atbilstoša himnas izpildījuma pieejamība

Izveidot Latvijas Republikas mājaslapu, kur būtu ērti un bez maksas iegūstama pamatinformācija par Latviju un tās simboliem.

Nepieciešamās izmaiņas esošajā normatīvajā regulējumā

1. Jāatsakās no himnas izpildīšanas regulējuma dalījuma divos normatīvos aktos - Likumā un MK Noteikumos. MK Noteikumos esošās normas jāiestrādā likumā "Par Latvijas valsts himnu";

2. Likuma "Par Latvijas valsts himnu" 3. panta 1. punktu jāpapildina ar diviem apakšpunktiem:

"1.1. Himnu var atskaņot:

unisonā - pasākuma dalībnieki (pielikumā notis);

solists."

Ar pilnu slēdziena tekstu var iepazīties izdevuma elektroniskajā versijā

Slēdzienu sagatavoja:
Raita Karnīte, LZA HSZN priekšsēdētāja 

Redakcijas piezīme. 2018. gada sākumā Kultūras ministrija, ņemot vērā Latvijas sabiedrībā izskanējušās diskusijas un LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas (HSZN) 2017. gada 1. novembrī rīkotā ekspertu konsīlija „Par Latvijas valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!" slēdzienu un priekšlikumus, aicinājusi Latvijas Zinātņu akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Komponistu savienību, Latvijas Nacionālo Kultūras centru un Latvijas Mūzikas padomi deleģēt savus pārstāvjus ekspertu grupai, kuras uzdevums būs izvērtēt visus izskanējušos priekšlikumus un vienoties par vienotu standartu, kā atskaņojama Himna. Ekspertu grupai būs jāpieņem lēmumi, uz kā pamata nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija varētu sagatavot grozījumus Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti" vai likumā „Par Latvijas valsts himnu". KM ekspertu grupā LZA pārstāvēs HSZN priekšsēdētāja Raita Karnīte.